Pieredzes apmaiņas brauciens uz Zviedriju

Augusta beigās LIFE for Species projekta komanda apciemoja vairākus LIFE projektus Zviedrijā, lai dalītos ar projekta komandas pieredzi, kā arī smeltos zināšanas no Zviedrijas projektu pārstāvjiem.

Pirmajā brauciena dienā projekta komanda viesojās Zviedrijas sugu informācijas centrā Uppsalā, kas ir daļa no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU). Informācijas centra uzdevumos ietilpst sugu apdraudētības vērtēšana pēc IUCN kritērijiem, datu analīze par sugu daudzveidību, kā arī citi uzdevumi, kas saistīti ar sugu aizsardzību.

Kopā ar SLU “Artdatabanken” pārstāvjiem Uppsalā. Foto: Mikael Svensson

Informācijas centra vadītājs LIFE for Species pārstāvjus iepazīstināja ar Zviedrijas sugu izvērtējumu sistēmu. Interesanti, ka pirmais sugu apdraudētības izvērtējums Zviedrijā, izmantojot IUCN (Starptautiskās dabas aizsardzības savienības) izstrādāto metodiku, tika pabeigts jau 2000. gadā - tas ietver aptuveni 60 000 sugu un tiek regulāri atjaunots ik pa pieciem gadiem. Pēdējais izvērtējums tika publicēts 2020. gadā, un tajā apkopotas 22 000 sugas, no kurām par apdraudētām atzītas aptuveni 4 700 sugas. 

Pieredzes apmaiņas seminārs ar SLU “Artdatabanken” pārstāvjiem Uppsalā. Foto: V. Ķerus

Tikšanās laikā eksperti no abām valstīm dalījās pieredzē, kā arī sniedza prezentācijas par tendencēm apdraudēto sugu izvērtēšanā un to rezultātos. Kā interesantas sugas iespējamai nākotnes sadarbībai ar Latviju, tika izceltas vimba un upes nēģis. 

Kopumā Zviedrijā ļoti reti notiek izmaiņas aizsargājamo sugu sarakstā, jo tas ir ļoti sarežģīts process, kurā iesaistītas vairākas iestādes, uzņēmumi un pat politiskās partijas. Atšķirībā no Latvijas sugu aizsardzībai netiek veidoti “mikroliegumi”, bet varbūt nākotnē varētu tikt apsvērta to ieviešana.

Projekta LIFE Bridging the Gap aktivitātes vietā “Åtvidsnäs” dabas rezervātā (Åtvidsnäs naturreservat) kopā ar šī projekta un LIFE RestoRED pārtāvjiem. Foto: G. Čekstere

Vizītes otrā diena aizritēja tiekoties ar divu Zviedrijas LIFE projektu pārstāvjiem un apskatot šo projektu norises vietas. Pirmais no tiem bija projekts LIFE Bridging the Gap, kura mērķis ir uzlabot un atjaunot 30 vērtīgu ozolaudžu vietas dienvidaustrumu Zviedrijā, kā arī uzlabot un radīt vairākām retām bezmugurkaulnieku sugām piemērotas dzīvotnes. Tās kalpotu kā pārneses punkti jeb “stepping stones” telpā (t.i., starp attālām sugas dzīvotnēm) un laikā (t.i. vienā dzīvotnē, kurā koku vecumstruktūras dēļ ir novērots vai paredzams piemērotu mikrodzīvotņu iztrūkums nākotnē). Iepriekšminētie risinājumi tikšanās laikā tika aplūkoti apmeklējot Natura 2000 teritoriju Tinnerö un Åtvidsnä dabas rezervātā.

Carina Greiff no projekta LIFE Bridging the GAP un Anneli Lundgren no projekta LIFE RestoRED, stāstot par projekta aktivitātēm parkveida pļavu ar ozoliem atjaunošanā. Foto: G. Čekstere

Savukārt projekta LIFE RestoRED vadītāja Anneli Lundgren iepazīstināja LIFE for Species pārstāvjus ar šī projekta būtību. Tā mērķis ir Eiropas nozīmes dzīvotņu atjaunošana Zviedrijā un reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku un ķērpju sugu populāciju veicināšana. Lai to sasniegtu, tiek pielietotas dažādas metodes - egļu monokultūras plantāciju samazināšana, veco platlapju koku, galvenokārt parasto ozolu, atēnošana, ziedaugu stādīšana, pļavu noganīšana, u.c. Kopumā projektam ir 79 aktivitāšu vietas Zviedrijas dienvidu un centrālajā daļā, kurās plānots atjaunot ES nozīmes zālājus aptuveni 11 000 ha platībā.

LIFE Taiga projekta informatīvais stends par kontrolēto dedzināšanu priežu mežos. Foto: G. Čekstere

Trešajā vizītes dienā norisinājās tikšanās ar Zviedrijas LIFE projekta Taiga pārstāvi Magnus Melander. Tikšanās laikā tika apsekotas vairākas projekta LIFE Taiga pilotteritorijas, kurās projekta ietvaros veikta kontrolētā dedzināšana, ar mērķi atjaunot mežu biotopus. Vizītes laikā tika apspriesta gan uguns loma meža pārveidošanā, gan dažādu sugu dzīvotņu nodrošināšanā, kā arī tika sniegts ieskats kontrolētās dedzināšanas metodes priekšrocībās un izmantošanas specifikā.

Priežu mežs, kurā veikta kontrolēta dedzināšana 2018. gadā. Foto: D. Teļnovs

Kontrolētā dedzināšana kā meža apsaimniekošanas un dzīvotņu atjaunošanas pasākums Zviedrijā iekļauts arī nacionālajā FSC standartā, kā arī salīdzinoši plaši tiek izmantots projektu ietvaros, līdz ar to Zviedrijā ir atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, kuri ir specializējušies šādu darbu veikšanā. Nereti pat vietējo pašvaldību administrācijām ir šādu darbu veikšanai apmācīts personāls. Salīdzinājumā Latvijā šī metode praktiski netiek izmantota. 

Projekts LIFE Taiga noslēdzās 2020. gadā, bet uzsāktās aktivitātes tiks turpinātas vēl plašākā mērogā projekta LIFE Taiga 2 ietvaros sākot ar 2022. gada rudeni. 

Lisa Johansone stāsta par plānotajiem darbiem “Hagebyhögā” kaļķaina purva izveidē, sugu monitoringu un galvenajiem mērījumiem projekta LIFE RestoRED visās dzīvotņu atjaunošanas vietās. Foto: G. Čekstere

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēgumā notika vizīte projekta LIFE RestoRED norises teritorijā “Hagebyhögā”. Tā ir Natura 2000 teritorija, kurā plānoti apjomīgi darbi, lai atjaunotu kaļķainu zāļu purvu biotopu un Dzīvotņu direktīvā iekļauto Vertigo ģints gliemežu dzīvotni. Darbu veikšanas vieta robežojas ar labas kvalitātes kaļķainu zāļu purvu, kurā tika diskutēts par šī biotopu tipa apsaimniekošanas pieredzi Latvijā un Zviedrijā. Svarīgi, ka purvā aug un dzīvo arī dažādas retas un aizsargājamas sugas (dažādas orhidejas, sūnas u.c.).

Kaļķu avoksne “Philonotis calcarea”. Vecās Sarkanās grāmatas 2. kategorijas suga, reta suga Latvijā. Foto: L. Strazdiņa

Pieredzes braucienā gūtās atziņas, informācija un nodibinātie kontakti būs vērtīgi projekta LIFE FOR SPECIES turpmākā realizācijā.


Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 – LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli,  Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

Projekta finansētāji un partneri