Decembra izskaņā pastāstīsim par vienu no mazākajām plēsēju sugām Latvijā - sermuli (Mustela erminea).

Šobrīd dzīvnieciņa apmatojums ir balts, vasarā kažoks ir brūns ar baltganu pakakli un pavēderi. Aste trīsreiz īsāka par ķermeni un divkrāsaina - pamatdaļa vasarā brūna, bet ziemā balta. Astes galiņš vienmēr melns. Visdrošākais veids, kā atšķirt sermuli no zebiekstēm ir tieši tā aste, jo zebiekstēm tā ir izteikti īsāka, strupa un vienkrāsaina.

Sermulis ir plēsējs ar tievu, lokanu ķermeni. Ķermeņa garums 20—27 cm, masa līdz 200 g. Sermulis ir krēslas un nakts dzīvnieks, bet var būt aktīvs jebkurā diennakts laikā. Aktīvs visu gadu. 

Suga dzīvo mežmalās, krūmājos, vislabprātāk — ūdenstilpju piekrastēs un nelielos zemajos purvos. Ziemā apmetas arī apdzīvotās vietās, pat lauku mājās. Slēpjas akmeņu, zaru vai baļķu krāvumos, kritušu koku dobumos, arī alās. Pastāvīgu midzeni mātītes ierīko tikai vairošanās laikā (III—V). Galvenā barība — peļveidīgie grauzēji, ko medī galvenokārt to alās. Ēd arī ciršļus, vardes, ķirzakas, kukaiņus, putnus un to olas, meža augu ogas. Aktīvs visu gadu, bieži vien arī visu diennakti. Ja barības daudz, nomedī vairāk dzīvnieku nekā spēj apēst un veido barības krājumus. 

Sermulis ir poligāms un vairojas reizi gadā. Mazuļu skaits metienos svārstās no 3 līdz 18, vidēji 4-9. Par viņiem rūpējas tikai mātīte. 

Mazuļi aug ātri un jau astotajā nedēļā var medīt kopā ar māti. Lai gan mātītes sasniedz pieaugušo izmēru vismaz 6 nedēļas pēc dzimšanas, tās spēj pāroties 60 līdz 70 dienu vecumā, bieži vien pirms atšķiršanas. Tēviņi nevairojas vai iegūst pieaugušu izmēru līdz otrajai vasarai. 

Mātītes dabā var izdzīvot vismaz 2 vairošanās sezonas, savukārt tēviņi parasti neizdzīvo tik ilgi. Reproduktīvie panākumi lielā mērā ir atkarīgi no pārtikas pieejamības. 

Migas un atpūtas vietas atrodas starp koku saknēm, dobos baļķos vai no grauzējiem pārņemtajās alās (sermuļi paši alas nerok). Indivīda dzīvesvietā tiek uzturētas vairākas migas, kas izklātas ar sausu veģetāciju vai medījuma apmatojumu un spalvām. Ja medījuma ir daudz, alas sāndobumos veido barības krātuves.

Ietekmes un draudi Latvijā nav pētīti. Iespējams līdzīgi kā citviet, sermuļus ietekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikācija, kas noved pie piemērotu dzīvotņu izzušanas un barības bāzes sarukšanas. Populāciju ierobežo invazīvā suga Amerikas ūdele – gan medījot sermuļus, gan konkurējot par barību. Latvijā novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD).

Ja dodoties dabā ieraugi sermuli, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Novembra izskaņā vēlamies pastāstīt par kādu ļoti retu sugu - gludo bartrāmiju (Bartramia ithyphylla). Projektā tā novērtēta kā kritiski apdraudēta (CR), bet mums ir labas ziņas - šovasar Latvijā atklāta jauna sugas atradne!

Gludā bartrāmija ir lapu sūna, kuras krāsa variē no maigi zaļas līdz pat iezilganiem toņiem. Ja sūnas lapas ir sausas, tās ir stingras un stāvas, bet mitrumā tās noliecas un kļūst lineāras. Lapu maliņas plānas, zobainas, ar 2 zobiņu rindām, savukārt lapas galiņš ir smails. 

Latvijā sugai ir divas vēsturiskās atradnes: Cēsu apkārtnē, Gaujas krastā pie Zvanu klintīm, un Kurzemē, Alsungas apkārtnē. Tāpat sugai ir arī divas mūsdienu atradnes: Centrālkurzemē, Ventas un Šķerveļa ielejā, netālu no Lēnām, kur suga aug aptuveni 3x5 cm lielā platībā. Suga atrasta arī Burtnieku ezera krastā uz smilšakmens atseguma (jaunākā sugas atradne, ko 2024. gadā atklāja LIFE FOR SPECIES sūnu eksperte Līga Strazdiņa). Suga nav saistīta ar kādu konkrētu Latvijas reģionu, bet gan ar atbilstoša biotopa un substrāta pieejamību. 

Citviet Eiropā šī ir plaši izplatīta kalnu suga, sastopama dažādos biotopos, un tā aug gan uz akmeņiem, gan klinšu spraugās. Latvijā suga konstatēta uz smilšakmens klints, dolomīta atseguma un mālainas nogāzes ceļa malā. 

Sugu apdraud tūrisma intensitātes pastiprināšanās, klinšu bojāšana, klinšu “labiekārtošana” – krūmu un koku izciršana skata uzlabošanai, kas var novest pie pārmērīga klints apgaismojuma un augšanas apstākļu pasliktināšanās.

Ja dodoties dabā ieraugi gludo bartrāmiju, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Rudens mēnešos vēlamies pastāstīt vairāk par divām putnu sugām, kas pēdējo nedēļu laikā ne reizi vien parādījušās Latvijas iedzīvotāju sociālo tīklu ierakstos - medni un rubeni. Lai gan abi putni pēc pirmā acu skatiena var šķist līdzīgi, sugas atšķiras gan pēc izskata, gan uzvedības.

Šajā rakstā pastāstīsim gan par to, kā abas sugas atšķirt, gan vairāk par katras sugas īpašībām un aizsardzību.

Viena no svarīgākajām abu sugu atšķiršanas pazīmēm ir to izmērs, it īpaši tēviņu vidū. Rubeņa izmērs vairāk līdzinās vistai, savukārt mednis izmērā ir tuvāks tītaram. Abu sugu mātītes atšķirt gan būs sarežģītāk, jo izmēru atšķirība ir mazāka un krāsojums abu sugu mātītēm ir brūni raibs. Šeit kā “špikeri” var izmantot medņu mammu krūšu daļu krāsojumu, kas ir rūsgani oranžīgs.

Medņi ziemā pārtiek no priežu skujām, savukārt rubeņus ziemā nereti var redzēt ēdam bērzu pumpurus. Plikajos bērzos tie ir labi redzami, pa lielu gabalu. Tāpat, ziemā abas sugas naktis mēdz pavadīt guļot zem sniega (ja ir pietiekami biezs), jo zem sniega segas ir siltāk.

Mednis (Tetrao urogallus)

• Tēviņš ir zilganmelns ar zaļganu spīdumu uz krūtīm. Spārni melnbrūni ar baltu pleca laukumu, uz astes, vēdera un sāniem balti raibumi. Mātīte ir mazāka, rūsganbrūnraiba ar brūnu pusmēnessveida laukumu uz krūtīm. 
• Lielāko gada daļu pārtiek no priežu skujām, pavasarī nozīmīga barība ir spilvju ziedi, vasarā dažādi (īpaši melleņu) pumpuri un ziedi. 
• Pavasarī raksturīgs riesta rituāls – noteiktās vietās (riestos) pulcējas tēviņi, dzied un pārojas ar mātītēm. Tēviņi ir poligāmi. 
• Ligzda uz zemes pie koka saknēm vai līdzīgā vietā. Dējumā 5–11 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Mazuļus mātīte vadā viena. Mednis ir nometnieks.

• Absolūti lielākajā daļā medņu riesta mežaudžu valdošā suga ir priede. Medņu riesti izvietoti dabiskākajos mežos, kādi pieejami, t.i., ar lielu kritalu, sausokņu un vecu koku pieejamību. Lielākoties medņi riesto mežos, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu.

• Lai gan mednis iekļauts medījamo sugu sarakstā, kopš 2011. gada suga Latvijā netiek medīta  (noteikts nulles limits). 
• Medni apdraud mežsaimnieciskās darbības dažādas izpausmes: mežu fragmentācija, vecu mežu nomaiņa ar jaunām mežaudzēm, priedes nomaiņa ar egli, u.t.t. Sugu apdraud arī autoceļi.
• Projektā suga novērtēta kā stipri apdraudēta (pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā - EN).

Rubenis (Lyrurus tetrix)

• Vistas lieluma putns. Tēviņam apspalvojums melns ar violetu spīdumu, zemaste balta. Aste lirveidīga. Sarkanas uzacis. Mātīte ir mazāka, rūsganbrūnraiba. Abu dzimumu putniem lidojumā uz spārna balta garensvītra, taču mātītei tā ir daudz šaurāka. Sabiedriski putni, it īpaši tēviņi, kas grupās uzturas visu gadu. 
• Pieaugušie putni pārtiek no augu valsts barības – gan zemsedzes augiem (brūklenēm, mellenēm, viršiem u. c.), gan koku (bērzu, alkšņu u. c.) pumpuriem, dzinumiem un ziedu aizmetņiem. 
• Mazuļi pirmajās dzīves nedēļās barojas galvenokārt ar kukaiņiem, bet uz augu valsts barību pāriet pakāpeniski. 
• Tēviņi pavasarī pulcējas riestos, kur dzied, cīnās un pārojas ar mātītēm. Tēviņi ir poligāmi. Ligzdu būvē, olas perē un mazuļus vadā tikai mātīte. 

• Ligzda uz zemes, visbiežāk pie koka stumbra vai krūma zaru aizsegā. Dējumā 6–12 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Rubenis ir nometnieks.
• Mežmalu suga. Apdzīvo galvenokārt pārejas biotopus starp mežu un atklātu ainavu – mežmalas, jaunas un pēc ugunsgrēkiem, vējgāzēm un kailcirtēm atjaunojošās audzes, mežam piegulošas lauksaimniecības zemes, krūmājus, sūnu un zāļu purvus. Koku klātbūtne rubenim ir būtiska, taču tie nedrīkst būt blīvās audzēs.

• Sugu Latvijā atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. decembrim, taču medības notiek niecīgā apjomā. 
• Rubeni apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas fragmentē dzīvotni, palielina plēsonības risku un rada traucējumu. Dzīvotņu degradācija notiek arī purvu nosusināšanas rezultātā. Nozīmīgi draudi ir arī plēsonības ietekme un rekreācijas radītais traucējums.
• Projektā suga novērtēta kā jutīga (VU).

Ja dodoties dabā ieraugi kādu no abām putnu sugām, ziņo par novērojumu portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Aizvadītajā nedēļā veiksmīgi noslēdzās projekta LIFE FOR SPECIES starptautiskā konference “Safeguarding Biodiversity: Red Lists and Beyond”. Konference norisinājās no 18. līdz 20. septembrim, Rīgā, lai gan dalībniekiem bija iespēja pieslēgties arī attālināti (hibrīdformātā). Pasākumā piedalījās vairāk kā 140 dalībnieki, pārstāvot 14 valstis, tostarp Filipīnas, Nepālu un ASV.

Konferences pirmajā dienā ikvienam dalībniekam bija iespēja pievienoties kādai no četrām ekskursiju grupām, kas tika organizētas kopā ar “Nordic Batltic LIFE Platform meeting” pasākuma dalībniekiem (vairāk informācijas šeit). 

Maršrutu daudzveidība sniedza iespēju iepazīties ar aizsargātām sugām Siguldā, doties iepazīt upju atjaunošanas mehānismus Ziemeļlatvijā, iepazīt dabas aizsardzības pasākumus, kas īstenoti Krustkalnu dabas rezervātā, kā arī dabas aizsardzības piemērus Rietumlatvijas reģionā. Katrs no maršrutiem visas dienas garumā sniedza padziļinātu ieskatu Latvijas LIFE projektu paveiktajā, daloties ar vērtīgu pieredzi sugu un dabas aizsardzībā.

^{Konferences moderatore Eva Johansone. Foto: Jānis Ukass.}

Konferences otrajā dienā - 19. septembrī - notika svinīga tās atklāšana, kam sekoja 11 daudzpusīgas un izglītojošas mutiskās prezentācijas par sadarbību sugu aizsardzībā, sugu monitorēšanu un daudzām citām tēmām. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar 27 postera prezentācijām un aktīvi piedalīties to apspriešanā.

Papildus informācija par konferenci pieejama tās mājaslapā, detalizēta pasākuma programma pieejama šeit.

^{Konferences key-note runātāji. No kreisās pirmājā foto: Malin Rivers (UK); Emily Beech (UK); Nicklas Jansson (Zviedrija); Dmitrijs Teļnovs (Latvija);  Joan Van Baaren (Francija). Foto: Jānis Ukass.}

^{Konferences key-note lektore Christina Biggs (ASV) no Re:wild, stāstot par pazudušo sugu meklēšanu pasaulē (attālināti, Zoom platformā).}

_{19. septembra vakarā norisinājās konferences svinīgās vakariņas, kuru laikā dalībniekus priecēja Latviešu Biedrības nama folkloras klubs “Rīgas danči”. Ikvienam bija iespēja iejusties gan dziedātāja, gan dejotāja lomā, iepazīt pasaulē mazāko skatuvi un pasaulē lielāko kokli.}

Konferences noslēdzošajā dienā, 20. septembrī, tika sniegtas 13 prezentācijas, kas ietvēra tādas tēmas, kā dabas komunikācija, dažādu sugu aizsardzības mehānismi un vēl daudzas citas. Paralēli aizvadīta arī datubāzu sesija “Bioloģiskās daudzveidības datu sistēmas: datu glabāšana, analīze un koplietošana” ar 9 ziņojumiem Dabas aizsardzības pārvaldes projekta koordinatora Jēkaba Dzeņa vadībā.

^{Foto: Jānis Ukass.}

Abu prezentāciju dienu laikā, dalībniekiem bija iespēja nobalsot par saviem favorītiem gan no mutisko prezentētāju, gan postera prezentāciju, gan databāzu sesijas prezentāciju loka. Pasākuma noslēgumā projekta vadītāja labāko vietu ieguvējiem piešķīra diplomus un nelielas piemiņas balvas. 

Mutisko prezentētāju vidū 1. vietu dalībnieku simpātiju balsojumā ieguva key-note lektors no Zviedrijas - Nicklas Jansson, kurš sniedza padziļinātu ieskatu inovatīvos risinājumos aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu mitekļu izveidē. Otro vietu ieguva prezentētājs no Nepālas - Narayan Prasad Koju, kurš pasākumam bija pieslēdzies attālināti. Narayan stāstījums sniedza ieskatu sniega leopardu sugas izpētes darbos, sabiedrības iesaistē pētījumu veikšanā, kā arī attainoja cilvēku un dabas harmoniju Nepālas kalnos. 

^{Daļa no apbalvojumu saņēmējiem. No kreisās: Ilze Matisone, Jānis Kotāns, Dmitrijs Teļnovs, Nicklas Jansson, Elza Birbele. Foto: Jānis Ukass.}

Trešo vietu saņēma LIFE FOR SPECIES projekta bezmugurkaulnieku sugu grupas vadītājs no LU un key-note lektors Dmitrijs Teļnovs, kura prezentācijā tika atspoguļots projekta LIFE FOR SPECIES veikums reto un apdraudēto sugu aizsardzībā Latvijā.

Posteru sesijā pirmo vietu ieguva Elza Birbele ar posteri par smilšu krupja identificēšanu pēc sugas palaišanas dabā. Otro vietu ieguva Rūta Starka ar posteri, kas veltīts sienāžu sugu IUCN izvērtējumu rezultātiem Latvijā. Trešo vietu ieguva Ilze Matisone ar prezentāciju par jauno ošu audžu stāvokli Latvijā pēc to atmiršanas.

Datubāzu sesijas prezentētāju vidū tika balsots par vienu labāko prezentāciju, un šo balvu ieguva Jānis Kotāns, kura prezentācija bija veltīta nacionālajai datubāzei "OZOLS".

^{Foto: Jānis Ukass.}

Konferencē kopumā tika sniegti 33 mutiskie ziņojumi, t.sk., 6 key-note lektoru prezentācijas un 27 posteru ziņojumi. Ar pasākuma prezentāciju tēmu daudzpusību iespējams iepazīties konferences Abstraktu grāmatā.

---

Fotogrāfijas no konferences pieejamas šajā galerijā.

Liels paldies ikvienam pasākuma dalībniekam un organizatoru komandai par ieguldīto darbu konferences sekmīgā īstenošanā!

^{Konferences organizatoru komanda. Foto: Jānis Ukass.}

Īpašs paldies brīvprātīgajiem: LU studentēm Jeļenai Mjagkovai, Barbarai Auzānei.

Konferenci organizēja LIFE FOR SPECIES projekts - LU Bioloģijas institūts sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Francijas Institūtu Latvijā.

Vēlamies dalīties priecīgā ziņā: tikko nopublicēts zinātnisks raksts par Latvijas ķērpju Sarkano sarakstu, kura izstrādē izmantoti IUCN kritēriji - “Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria”.

Galvenā raksta autore ir LIFE FOR SPECIES projekta Daugavpils Universitātes eksperte Polina Degtjarenko, līdzautori – Latvijas lihenologi Renāte Kaupuža un Rolands Moisejevs no Daugavpils Universitātes, kā arī lihenoloģes Jurga Motiejūnaitė no Lietuvas un Tiina Randlane no Igaunijas.  

Raksts publicēts starptautiski citējamā žurnālā “Plant Biosystems - An International Journal Dealing with all Aspects of Plant Biology” un ir pieejams šeit: https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/11263504.2024.2399056  

PDF formātā raksts ir pieejams šeit: https://ej.uz/lichens

Raksts ir veltīts izcilā latviešu lihenologa Dr. Alfona Piterāna piemiņai. Īss veltījums iekļauts raksta pirmajā lappusē.

2024. gada 21.-27. jūlijā LU Bioloģijas institūta projekta LIFE for Species vaskulāro augu sugu eksperte Liene Auniņa piedalījās XX Starptautiskajā Botānikas kongresā Madridē, Spānijā. Starptautiskais botānikas kongress ir viens no nozīmīgajiem pasākumiem botāniķiem, kas notiek reizi sešos gados.

Šajā kongresā Madridē piedalījās ap 3000 dalībnieku no visiem kontinentiem. Kongress norisinājās kā 267 paralēlie simpoziji, kuru laikā tika prezentēti 1608 mutiskie ziņojumi un ap 1400 stenda ziņojumi. Kongresa laikā bija 29 lekcijas, kuras sniedza pasaules vadošie pētnieki botānikā, kā arī bija iespēja piedalīties virknē darbnīcu par dažādām tēmām.

Kongress aptvēra 40 botānikas tēmas, piemēram, Augu sugu daudzveidības izpēte Eiropas un Vidusjūras reģionos, Klimata pārmaiņas, Bioģeogrāfija u.c. Bija arī simpoziji, kas veltīti mākslas un botānikas sinerģijai, botānikai kā daļai no mūžizglītības, sabiedrības iesaistei augu izpētē, augu izmantošanai tradicionālajā medicīnā. Katru dienu tika apkopota un publicēta svarīgākā informācija par kongresa norisi.

Kongresa beigās tika parakstīta deklarācija, kas aicina uz virkni rīcību augu daudzveidības izpētē, augu sugu aizsardzībā pasaulē, uzsverot augu nozīmi cilvēku veselībā un labklājībā (gaiss, uzturs, dabiskās izejvielas u.c.), un atzīmējot mūžizglītības lomu sabiedrības izglītošanā par augu un citu dzīvo organismu nozīmi cilvēka labbūtības nodrošināšanā.

Vairāk informācija par kongresu atrodama tā mājas lapā: https://ibcmadrid2024.com/

Liene Auniņa piedalījās kongresā ar stenda ziņojumu, kurā bija apkopota informācija par vaskulāro augu sugu izzušanas riska izvērtējumu rezultātiem Latvijā, kas iegūti daudziem Latvijas botāniķiem kopīgi veicot reto vaskulāro augu sugu izvērtējumu, un kuri bija šī ziņojuma līdzautori.

Daži secinājumi un atziņas:

1. Dalība šajā kongresā bija lieliska iespēja dalīties ar mūsu pētījumu rezultātiem plašai zinātnieku sabiedrībai un uzzināt jaunākās pētījumu tendences botānikā.
2. Molekulāro pētījumu izmantošana botānikā ir aktuāla pasaulē, taču līdz šim tie maz pielietoti Latvijā. Arī topošajā Sarkanajā grāmatā ir sugas, kurām nepieciešami šādi pētījumi.
3. Klimata pārmaiņu ietekme, sugu ekoloģijas pētījumi, kā arī pētījumi par apdraudēto augu sugu apputeksnētājiem ir tikai daži no pētījumu virzieniem, kuru rezultāti mums būtu ļoti noderējuši izvērtējot retās augu sugas Latvijā, ja šādi pētījumi būtu notikuši Latvijā. Protams, izvērtēšanas pamatā ir sugu izplatības, populācijas lieluma un dinamikas pētījumi, kuru mums Latvijā diemžēl arī trūkst par virkni reto un apdraudēto augu sugu.
4. Daudzu sugu taksonomiskais stāvoklis, taksonu rangi, ieteiktie sugu zinātniskie nosaukumi bija, ir un arī tuvākajā nākotnē paliks atšķirīgi dažādās online datu bāzēs, jo botāniķu viedokļi atšķiras. Turklāt arvien tiek veikti jauni pētīumi un izmaiņas ir neizbēgamas.

Augusta beigās mežos var sastapt aizvien vairāk sēņotāju, tādēļ aicinām visus, kuri devušies rudens dārgumu medībās, būt vērīgiem. Iespējams, dodoties dabā, izdosies sastapt šī mēneša aizsargājamo sugu – milzu skropstzvaigzni.

Milzu skropstzvaigzne (Trichaster melanocephalus; syn. Geastrum melanocephalum), tāpat kā citas zemeszvaigznes, līdzinās pūpēdim, kas ieskauts apvalkā, kurš plīstot sadalās daivās, un piešķir sēnei tās zvaigžņveidīgo izskatu.

Šī ir lielākā no Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm un tās garums var sasniegt līdz pat 7-15 cm. Sēnei pēc ārējā un iekšējā apvalka plīšanas izveidojas 4-6 daivas, retu reizi pat 8 daivas. Visbiežāk šo sugu iespējams sastapt lapkoku un jauktos mežos ar bagātīgu augsni.

Milzu skropstzvaigzni apdraud ekosistēmas izmaiņas un degradācija, kas rodas mežistrādes un koksnes ieguves rezultātā. 

LIFE FOR SPECIES projekta laikā veiktās izpētes rezultātā, suga novērtēta kā stipri apdraudēta suga (pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā).

Ja dodoties dabā ieraugi milzu skropstzvaignzi, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Jūlijā kā mēneša sugu vēlamies izcelt kādu patiesi košu dīķa iemītnieku - sarkanvēdera ugunskrupi (Bombina bombina). Latvijā sugu galvenokārt apdraud tieši dīķu aizaugšana, jo samazinās gan piemērotu nārsta vietu skaits, gan dzīvotņu skaits. 

Sarkanvēdera ugunskrupis ir neliela izmēra - vidēji sasniedz vien 5-6 cm garumu. Krupīša mugurpuse var būt brūnos vai olīvpelēkos toņos, un to rotā tumšāki plakumi. Vēderpuse zilganmelna ar spilgti sarkaniem vai oranžiem plankumiem, kuru dēļ suga arī ieguvusi savu latvisko nosaukumu. Acs zīlītei sirdsveida forma. Ja dodoties dabā sastopi šo reto sugu, esi uzmanīgs, jo tās ādas sekrēts ir toksisks.

Sugas vairošanās periods ir izstiepts un ilgst no maija līdz jūnijam, lai gan tēviņu vokalizēšana dzirdama līdz pat rudenim. Viss aktivitātes periods tiek pavadīts ūdenstilpēs - lielākoties dīķos un grants vai kūdras karjeros. Nārstam tiek izvēlētas ūdenstilpnes, kurās ūdens līmenis ir patstāvīgs, suga nelabprāt izvēlas dīķus smilšainos krastos, priekšroku dod mālainām augsnēm. 

Sarkanvēdera ugunskrupja tēviņš nārsta laikā no mātītes atšķiras ar tumšbrūnām dzimumtulznām priekškāju iekšpusē. Kopējais ikru skaits ir neliels (~300), tie vairāku piciņu veidā tiek novietoti uz zemūdens veģetācijas. Kurkuļi izšķiļas pēc 4-10 dienām, tiem raksturīga augsta astes spura ar tīklainu struktūru. Sarkanvēdera ugunskrupja kurkuļi biežāk uzturas aizaugušās vietās ūdens slānī, to metamorfoze notiek augusta otrajā pusē, jauno dzīvnieku garums pēc metamorfozes ir vidēji 1-1.5 cm. Pārtiek gan no nelieliem ūdens (odu kāpuri u.c.), gan piekrastes bezmugurkaulniekiem (zirnekļveidīgie, divspārņi, kukaiņu kāpuri). Suga visbiežāk ziemo uz sauszemes.

Ugunskrupji sāk vairoties divu gadu vecumā, bet lielāko daļu no vairotiesspējīgās populācijas sastāda 4-5 gadu veci īpatņi. Sugas maksimālais dzīves ilgums dabā ir tikai 6 gadi tēviņiem un 7 gadi mātītēm, lai gan nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums ir aptuveni 20 gadi.

LIFE FOR SPECIES projekta laikā veiktās izpētes rezultātā, suga novērtēta kā jutīga (VU).

Ja dodoties dabā ieraugi sarkanvēdera ugunskrupi, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Šajās brīvdienās daudzi no mums dosies pie dabas jāņuzāļu meklējumos. Pirms tam gan aicinām iepazīties ar šī mēneša aizsargājamo sugu - sibīrijas skalbi  (Iris sibirica L.), lai tā netīšām nenonāktu kādā jāņu vainagā vai svētku dekorācijās.

Sibīrijas skalbe ir krāšņs, daudzgadīgs lakstaugs. Parasti augs ir 70–100 cm augsts, lapas lineāras, līdz 40 cm garas, zobenveidīgas, īsākas par stublāju, rozetē divās rindās, apakšējā daļā renesveidīgi saliektas. Ziedi skaisti un lieli, pa 2–3 vēdekļveidīgā ziedkopā.

Ārējās apziedņa lapas noliekušās uz leju, tumši zilas, iekšpusē gaišākas, ar zilām svītrām. Iekšējās apziedņa lapas stāvas, sakļāvušās, tumši zilas. Irbulis īss, ar trim, vainaglapām līdzīgām daivām. Sibīrijas skalbe zied maijā un jūnijā, līdz ar to, šobrīd dodoties dabā var izdoties to atrast!

Suga ir plaši izplatīta Centrāleiropā un Austrumeiropā, galvenokārt mēreni siltā un mērenā joslā. Latvijā suga sastopama samērā reti, nevienmērīgi, galvenokārt Rietumlatvijas Piejūras zemienē, Austrumlatvijā un Viduslatvijā Daugavas ielejā un tās pieteku apkārtnē. Latvijā suga aug tuvu areāla ziemeļu robežai. 

Suga sastopama mitrās un purvainās palieņu un ārpuspalieņu pļavās, krūmājos. Sibīrijas skalbi galvenokārt apdraud dabisko zālāju aparšana, nosusināšana, dabisko zālāju aizaugšana un pārganīšana. Dabisko mitro pļavu iznīcināšana un fragmentācija veicina populācijas un ģenētiskās daudzveidības samazināšanos. Ņemot vērā, ka suga ir dekoratīva, tās atradnes tiek postītas arī stādu un ziedu ieguves dēļ.

Ja dodoties dabā ieraugi sibīrijas skalbi, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

2024. gada 22.-24. maijā projekta LIFE for Species abinieku un rāpuļu eksperts Andris Čeirāns piedalījās LIFE projektu platformas konferencē “Abinieku un rāpuļu aizsardzības izaicinājumi un iespējas Eiropā (Amphibian and Reptile Conservation (ARC) Challenges and Opportunities in Europe). Pasākumu organizēja projekts Steps for LIFE un tas norisinājās Santander, Spānijā. Konferencē piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku no gandrīz 30 LIFE un citu ES programmu projektiem, kā arī ieinteresēto pušu pārstāvji (EK, IUCN, WWF, ARC TRUST UK u.c.).

Pasākuma mērķis bija apmainīties pieredzē par abinieku un rāpuļu aizsardzībā pielietotajām metodēm un monitoringa tehnikām. A. Čeirāns konferencē piedalījās likumdošanas un politikas ietvara darba grupas sesijā kā ievadrunātājs, sniedzot mutisku prezentāciju par Latvijā apdraudētās herpetofaunas aizsardzību, ar īpašu uzsvaru uz IUCN kritērijiem balstītu taksonu novērtējumiem un provizoriskā aizsargājamo sugu saraksta kritērijiem (The Protection of Threatened Herpetofauna in Latvia, with an emphasis IUCN-based taxa evaluations and proposals for the protected species list criteria). Konferences laikā bija iespēja piedalīties arī citu darba grupu diskusijās, kas bija veltītas klimata izmaiņu ietekmei aizsargājamo teritoriju aizsardzības kontekstā, invazīvo abinieku un rāpuļu sugu kontrolei un antropogēnās ietekmes mazināšanai.

Galvenie secinājumi un atziņas:

1) Latvijā kopumā tiek izmantoti līdzīgi abinieku un rāpuļu aizsardzības līdzekļi kā citviet Eiropā;

2) Eiropā pastāv kopīgas problēmas abinieku un rāpuļu aizsardzībā. Tās saistītas ar zemes īpašumtiesībām, projekta rezultātu ilgtermiņa noturību, nepietiekamiem finanšu līdzekļiem u.c.;

3) lai gan Latvijā, salīdzinot ar daudzām Rietumeiropas valstīm, biežāk sastopamās abinieku un rāpuļu sugas ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr ​​īpaši apdraudētajām sugām Latvijā tiek veltīti mazāki aizsardzības pasākumi.

4) lai gan Latvija kavējas ar IUCN kritēriju izmantošanu savu aizsargājamo sugu sarakstu izstrādē, tomēr mums plānota jauna pieeja elastīga aizsargājamo sugu saraksta pielāgošanas sistēmas izveidē;

5) Latvijā ir laba komunikācija un atgriezeniskā saite starp ekspertiem un valsts dabas aizsardzības iestādēm.