2025. gada 25.-26.septembrī Latvijas Universitātes Dabas mājā, Rīgā, notika Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature starptautiskā konference par publiskā un privātā sektora iesaisti dabas aizsardzībā “Kopā dabas aizsardzībai: publiskā un privātā sektora iesaiste”. To klātienē apmeklēja 150 dabas aizsardzības eksperti un profesionāļi no 16 Eiropas valstīm.
Konferencē bija iespēja uzzināt Eiropas Komisijas aktualitātes dabas aizsardzībā un jaunā ES Dabas atjaunošanas likuma praktiskajā ieviešanā. Tāpat ekspertiem un profesionāļiem bija iespēja gūt ieskatu dažādās inovatīvās stratēģijās, pieredzes un labās prakses piemēros un analīzē no visas Eiropas, kas veicina ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanu. Pasākumā piedalījās dabas aizsardzības politikas veidotāji, eksperti un profesionāļi, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās puses. Konference norisinājās angļu valodā.
Arī LIFE FOR SPECIES projekta komanda konferencē piedalījās ar postera prezentāciju par projektā izmantotajiem komunikācijas rīkiem "Public engagement in practice: lessons from the LIFE FOR SPECIES project".
Papildus informācija par konferenci un tās ieraksti pieejami šeit: https://latvianature.daba.gov.lv/jaunumi/latvianature-starptautiska-konference-riga-pulce-150-ekspertus-no-visas-eiropas-pieejami-konferences-ieraksti/
Liels paldies organizatoriem par kvalitatīvi noorganizēto konferenci!
Liels paldies Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai par lieliski noorganizēto pasākumu Zemgales reģiona 10.–12. klašu skolēniem “Soli tuvāk”, kas notika 2025. g. 24. septembrī, piedaloties vairāk nekā 150 vidusskolēniem no 5 reģiona skolām.
Pasākuma mērķis bija sniegt skolēniem atbalstu pētnieciskā vai radošā darba tēmas izvēlē, kā arī iedvesmot tos sadarbībai ar dažādu nozaru speciālistiem.
Bioloģijas nozari un projektu LIFE FOR SPECIES pārstāvēja projekta vadītāja Gunta Čekstere-Muižniece (LU, Bioloģijas institūts), kura iepazīstināja visus klātesošos ar aktuālākajiem pētījumu virzieniem bioloģijas nozarē un topošo Latvijas Sarkanās grāmatas jauno izdevumu, kā arī pēc tam sniedza konsultācijas jauniešiem pie nozares stenda.
Priecājamies, ka daudziem jauniešiem ir interese par pētījumu veikšanu visdažādākajās bioloģijas zinātnes apakšnozarēs, kā arī par retām, apdraudētām un aizsargājamām sugām!
Vai zināji, ka aizsargājamās sēnes slēpjas arī pļavās, ne tikai mežos? Septembra mēneša sugas godā celsim sarkano stikleni (Hygrocybe punicea), vienu no krāšņākajām zālāju sēnēm Latvijā.
Lai arī dažviet sarkanā stiklene tiek uzskatīta par ēdamu, sēni ēst nav ieteicams, jo tā uzkrāj kadmiju, kas var būt toksisks un var izraisīt arī kuņģa darbības traucējumus. Protams, sēne saudzējama arī tās retuma dēļ.
Sarkanā stiklene ir zālāju sēne, un zālāju sēnēm ir nozīmīga ekoloģiskā loma – tās ir augsnes saprotrofi, veido simbiozi ar sūnām vai mikorizu ar zālājos augošajiem kokiem. Tām ir arī estētiskā vērtība – to krāsainie augļķermeņi izdaiļo zālājus rudenī.
Vairāk par sugu un to, kā vari sugai palīdzēt, lasi tās faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas makets: Kristīna Bondare
Zālājos sastopamas arī citas kritiski apdraudētas (CR) stiklenes – ugunszvīņu H. intermedia, smaržīgā H. quieta, melnbrūnā H. spadicea un rožainā porpolomopsis calyptriformis. Tām ir mazi, gļotaini, trausli, gandrīz caurspīdīgi augļķermeņi, nereti spilgtās krāsās – dzeltenā, oranžā, rozā. Tajos aug arī kritiski apdraudētā (CR) lavandas vālene Clavaria zollingeri ar violetu 4–8 cm augstu augļķermeni un jutīgā (VU) sermuļu saussardzene Lepiota erminea ar līdz 10 cm augstu pienkrāsas augļķermeni
Sarkanās stiklenes augļķermenis ir augstumā sasniedz līdz 15cm, sēnes cepurīte ir 5–12 cm plata, cinobrsarkana līdz asinssarkana, spīdīga, lipīga, zvanveida, ar nelīdzenu, saplaisājušu malu. Mīkstums balts, ar neizteiktu smaržu. Lapiņas mēdz būt dzeltenas līdz oranžsarkanas, retas, pieaugušas pie kātiņa. Kātiņš ir 6–12 cm garš, 0,8–2,0 cm resns, sarkandzeltens, sarkans, pie pamata balts; cilindrisks, spīdīgs un nav lipīgs.
Sarkanā stiklene Latvijā novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR).
Augusta mēneša sugas godā šoreiz celsim parkšķi (Psophus stridulus) - nelielu siseni, kas no jūlija vidus līdz pat septembra beigām novērojams dabā.
Parkšķa nosaukums cēlies no parkšķošās skaņas, ko tēviņi rada lidojot. Lidojumā redzamo sarkano pakaļspārnu dēļ to sauc arī par sarkanspārnu siseni. Pieaugušus indivīdus iespējams novērot no jūlija vidus līdz septembra beigām. Labi maskējas vidē, tāpēc visbiežāk var novērot vai izdzirdēt lidojošos tēviņus.
Parkšķis ir neliels, drukns sisenis ar tumši pelēku (retāk brūnu), plankumainu krāsojumu. Uz lecējkājām gaišas joslas. Priekškrūšu ķīlis ir arkveidā izliekts uz augšu, priekškrūšu ķīļa abās pusēs redzamas bedrītes. Pakaļspārni oranži-sarkani ar melniem galiem. Mātītes lielākas un druknākas par tēviņiem, to spārni parasti nesniedzas pāri vēdera galam.
Parkšķis Latvijā novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN).
2025. gada 26. jūlijā Dreiliņkalna parkā norisinājās Latvijas Dabas fonda organizētais Pļavas festivāls - notikums visas dienas garumā, kas tika veltīts dabiskajām pļavām un dabai draudzīgām praksēm. LIFE FOR SPECIES projekta komanda visas dienas garumā festivāla dalībniekus informēja par topošo Sarkano grāmatu, aizsargājamām sugām, kā arī organizēja viktorīnu un aktivitāšu stūri jaunākajiem festivāla dalībniekiem.
Festivālam izveidoto viktorīnu joprojām ir iespējams aizpildīt un ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit: https://forms.cloud.microsoft/e/8ty7WEjFnb
Mazākajiem apmeklētājiem piedāvājām radošas aktivitātes – sejas masku veidošanu, puzļu likšanu un uzdevumu lapu pildīšanu.
Sirsnīgs paldies visiem, kas apciemoja LIFE FOR SPECIES telti, un liels paldies festivāla organizatoriem par lieliski noorganizētu pasākumu!
Fotogrāfijas no pasākuma vari apskatīt šeit.
Jūlija izskaņā vēlamies pastāstīt par patiesi krāšņu tauriņu, kas vēl līdz augusta sākumam novērojams dabā - drudzeņu zilenīti (Phengaris alcon).
Drudzeņu zilenīša tēviņš no virspuses ir zils, spārnu galos tumšākas joslas, bez melniem plankumiem, kādi ir citām ģints sugām. Savukārt mātīte tumšbrūna ar zilganu laukumu spārnu pamatdaļā, ar vāji izteiktiem tumšākiem plankumiem.
Drudzeņu zilenītis ir specializējies uz barības augu - tumšzilo drudzeni (Eiropā novērots arī uz krustlapu drudzenes G. cruciata). Mātītes uz auga pumpuriem, ziediem vai stublāja dēj viegli pamanāmas olas, kas izskatās kā mazas baltas bumbiņas. Pēc šķilšanās trīs nedēļas kāpurs barojas drudzenes ziedā.
Vairāk par drudzeņu zilenīti un to, kā vari sugai palīdzēt, lasi tās faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas makets: Madara Eihe, Kristīna Bondare
Drudzeņu zilenīti apdraud mazauglīgu zālāju pamešana un pārveidošana – mēslošana, intensīva ganīšana, pārāk agra pļaušana, nosusināšana, apmežošana, eitrofikācija –, kas veicina kāpura barības auga izzušanu. Latvijā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza populācija un reti sastopams barības augs. Eiropā gandrīz apdraudēta (NT), bet daudzās valstīs apdraudēta suga.
Projekta eksperti sagatavojuši Nacionālās enciklopēdijas šķirkļus par 8 dažādām apdraudētām Latvijas sugām. Ar sagatavotajiem šķirkļiem var iepazīties zemāk norādītajās saitēs:
Projekts jau lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc aktīvi ar savu pieredzi un rezultātiem varam dalīties ar citiem, lai veicinātu projekta rezultātu ilgtspēju un pārmantojamību.
No 2025. gada 28. aprīļa līdz 2. maijam LU MDZF Bioloģijas institūta LIFE FOR SPECIES projekta vaskulāro augu sugu grupas vadītāja Liene Auniņa Perudžā (Itālijā) piedalījās starptautiskā konferencē “33. EIROPAS VEĢETĀCIJAS APSKATS. Eiropas veģetācija. Dažādība, dinamika, saglabāšana un atjaunošana” (33RD EUROPEAN VEGETATION SURVEY. Vegetation of Europe. Diversity, Dynamics, Conservation, and Restoration) ar stenda ziņojumu “Extinction risk assessment of diagnostic species of mire classes – a case of Latvia”. Tajā tika prezentēti rezultāti par 41 purvu un avotu sugu izvērtējumu Latvijā, kas veikts pēc IUCN metodikas. Tās galvenokārt bija Latvijā īpaši aizsargājamas sugas, kā arī tās, kuras bija iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas otrajā izdevumā (2003).
8. maijā projekta koordinators Jēkabs Dzenis ar projekta aktivitātēm iepazīstināja projekta LIFE urbanCircles partnerus no Latvijas, Igaunijas un Dānijas. Prezentācijā īpaši uzmanība tika pievērsta pilsētvidē sastopamo apdraudēto sugu aizsardzībai.
15. maijā projekta kartogrāfs Jānis Ukass uzstājās Latvijas Esri programatūras lietotāju konferencē stāstot par telpisko datu apstrādes izaicinājumiem un risinājumiem Latvijas Sarkanās grāmatas izstrādē.
21. maijā viesojāmies projekta LIFE OsmoBaltic partneru no Latvijas un Lietuvas darba sanāksmē. Tajā Jēkabs Dzenis iepazīstināja ar projekta aktivitātēm, jo īpaši par darbu pie aizsargājamo sugu saraksta aktualizēšanas. Plašākas diskusijas izvērtās arī par projekta izstrādātajiem risinājumiem sugu telpisko datu ievadei, apstrādei un vizualizācijai Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols.
Savukārt 2. un 3. jūnijā piedalījāmies Dānijas dabas aizsardzības ekspertu vizītes uzņemšanā Latvijā. Tajā projekta eksperts Dāvis Ozoliņš iepazīstināja ar projekta veiktajiem sugu izzušanas riska vērtējumiem, jo īpaši koncentrējoties uz ar saldūdeņiem saistītajiem bezmugurkaulniekiem. Savukārt Jēkabs Dzenis vadīja izzinošo pārgājienu Gaujas Nacionālajā parkā, lai iepazīstinātu ar tā dabas vērtībām, kā arī sugu aizsardzības izaicinājumiem un risinājumiem Latvijā. Liels paldies Baltijas Vides Forumam, LIFE GoodWater IP, LIFE atbalsta vienībai un LIFE IP LatViaNature projekta komandai par sadarbību vizītes veiksmīgā organizēšanā!
Šajās brīvdienās daudzi no mums dosies dabā jāņuzāļu meklējumos. Taču pirms svētkiem aicinām iepazīties ar šī mēneša aizsargājamo sugu – bezdelīgactiņu (Primula farinosa). Uzzini, kā to atpazīt, lai tā nejauši nenonāktu kādā svētku vainagā vai dekorācijās!
Sugas nosaukums cēlies no koši dzeltenā putekšņlapu gredzena ziedā. Tautā lietoti vēl citi nosaukumi – asariņas, bezdelīgactiņš, gaidelīte, gaigaliņi, putnactiņa. Bet zinātniskais nosaukums “farinosa” saistīts ar lapas apakšpuses un kātiņa miltaino apsarmi.
Bezdelīgactiņa ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts lakstaugs. Tās ziedi ir sārti violeti, sakārtoti blīvos čemuros uz vairākiem ziednešiem. Lapas izvietotas rozetā un to apakšpuse ir balta, it kā miltaina, arī ziednesis ir balti sarmains. Piemērotos apstākļos augs var nodzīvot pat 20 gadus!
Vairāk par bezdelīgactiņu un to, kā vari tai palīdzēt, lasi sugas faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas dizaina autore: Kristīna Bondare.
Bezdelīgactiņu apdraud zāļu purvu un zālāju susināšana un pļaušanas vai noganīšanas pārtraukšana. Sausināšanas ietekmi pastiprina arī klimata pārmaiņas, ilgstoši sausuma periodi un arī apkārtējo teritoriju susināšana. Bezdelīgactiņu apdraud arī tās dzīvotņu apmežošana, uzaršana.
Projektā suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir maza, sadrumstalota un sarūkoša apdzīvotā platība, pietam tiek novērota biotopu platības un kvalitātes samazināšanās.
Turpinām darbu pie priekšlikumu izstrādes aizsargājamo sugu saraksta aktualizēšanai. Tāpēc 4. jūnijā, Ķemeru Nacionālajā parkā, tikāmies ar ieinteresēto valsts pārvaldes iestāžu, komercsektora, zinātnisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vēlreiz informētu par jau paveikto, šobrīd noritošā juridiskā izvērtējuma secinājumiem un uzklausītu ieteikumus turpmākajiem soļiem projekta īstenošanai.
Savukārt sanāksmes otrajā daļā devāmies dabā, lai tieši apdraudēto sugu dzīvotnēs diskutētu par dažādiem sugu aizsardzības izaicinājumiem un risinājumiem to saglabāšanai.
Dažas no tēmām, kam sanāksmē vairāk pieskārāmies:
