Gada izskaņā, novembra un decembra mēneša sugas godā ceļam zaļo buksbaumiju (Buxbaumia viridis) - nelielu, grūti konstatējamu sūnu, kas kalpo kā vecu un dabisku mežu indikatorsuga.
Šī ir viena no nedaudzām Eiropas nozīmes aizsargājamām sūnu sugām un tā ir iekļauta Bernes konvencijas un Biotopu direktīvas pielikumos. Latvijā tā ir īpaši aizsargājama, un tās dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Ir jāaizsargā sugas apdzīvotie meži un jāsaglabā tai piemērotais substrāts - atmirusī skujkoku koksne. Jāturpina sugas monitorings, lai izpētītu populācijas dinamiku ilgtermiņā.
Vairāk par sugu lasi faktu lapā. PDF versija pieejama šeit.
Sugu apdraud mežizstrāde tai piemērotajos mežos un atmirušās koksnes izvākšana no tiem. To apdraud arī meliorācija atradņu tuvumā, kas maina meža mikroklimatu. Latvijā novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija. Eiropas mērogā tā nav apraudēta (LC).
4. decembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā “LIFE Balva 2025” apbalvošanas ceremonijā tika sveikti izcilākie Latvijas LIFE projekti dabas, vides un klimata jomās. Latvijas Universitātes LIFE FOR SPECIES projekts saņēma balvu nominācijā "Nozīmīgākais LIFE ieguldījums vides aizsardzībā".
Konkurss “LIFE Balva 2025” norisinās jau trešo reizi un tā mērķis ir veicināt Eiropas Komisijas LIFE programmas atpazīstamību Latvijā, identificējot, parādot un izceļot veiksmīgākos projektus, kuri saņēmuši LIFE programmas finansējumu LIFE projektu konkursu uzsaukumos un kurus īsteno Latvijas institūcijas.
“LIFE Balva 2025” apbalvošanas ceremonijā tika sveikti spilgtākie Latvijas LIFE projekti deviņās nominācijās, kas ar LIFE programmas atbalstu īstenojuši nozīmīgas iniciatīvas dabas aizsardzības, klimata un vides jomās un ar savu darbu palīdz veidot zaļāku un ilgtspējīgāku Latviju. Ceremonija norisinājās Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Vides izglītības centra “Botania” telpās un pulcēja gandrīz 100 apmeklētājus.
LIFE FOR SPECIES projekta komanda vēlas izteikt lielu pateicību gan konkursa žūrijai, gan organizatoriem, kā arī ikvienam, kas projekta norises laikā ir sniedzis ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā. Sirsnīgi sveicieni arī pārējiem nominantiem un Latvijas LIFE projektiem par ieguldīto darbu mūsu kopējo vides, dabas un klimata mērķu sasniegšanā!
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķi ir:
Projektu īsteno Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts sadarbībā ar projekta partneriem – Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Projektā top jauna Sarkanā grāmata, kas 6 sējumos drīzumā būs pieejama gan drukātā, gan tiešsaistes formātā. Vairāk par projekta aktivitātēm un topošo jauno Sarkano Grāmatu var uzzināt arī projekta sociālajos tīklos (Facebook; Instagram).
Šajā zelta rudens mēnesī, ziemas guļā dodas viena no mazākajām grauzēju sugām visā Latvijā - meža sicista.
Suga ir aktīva krēslā un naktī. Pirms ziemas guļas pastiprināti barojas, un to var sastapt arī dienā. Salīdzinājumā ar līdzīga izmēra grauzējiem samērā droša – nebēg no cilvēka, ja vien netiek veiktas straujas kustības.
Vairāk par sugu un to, kā vari tai palīdzēt, lasi faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas makets: Kristīna Bondare
Meža sicistu no līdzīga izmēra grauzējiem var atšķirt pēc izteikti garās astes un melnās muguras svītras. Ķermeņa augšdaļas krāsa dzeltenīgi brūni pelēka, ar melnu matiņu piejaukumu. Pa muguras vidusdaļu iet melna svītra. Četri pirksti uz priekšējām ķepām un pieci pirksti uz pakaļējām ķepām. Īkšķi var novietot pret citiem kā "tvērējpirkstu". Pakaļkājas salīdzinoši garas.
Projektā meža sicista novērtēta kā droša suga (LC), tādēļ tā netiks iekļauta jaunajā Sarkanajā Grāmatā.
2025. gada 25.-26.septembrī Latvijas Universitātes Dabas mājā, Rīgā, notika Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature starptautiskā konference par publiskā un privātā sektora iesaisti dabas aizsardzībā “Kopā dabas aizsardzībai: publiskā un privātā sektora iesaiste”. To klātienē apmeklēja 150 dabas aizsardzības eksperti un profesionāļi no 16 Eiropas valstīm.
Konferencē bija iespēja uzzināt Eiropas Komisijas aktualitātes dabas aizsardzībā un jaunā ES Dabas atjaunošanas likuma praktiskajā ieviešanā. Tāpat ekspertiem un profesionāļiem bija iespēja gūt ieskatu dažādās inovatīvās stratēģijās, pieredzes un labās prakses piemēros un analīzē no visas Eiropas, kas veicina ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanu. Pasākumā piedalījās dabas aizsardzības politikas veidotāji, eksperti un profesionāļi, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās puses. Konference norisinājās angļu valodā.
Arī LIFE FOR SPECIES projekta komanda konferencē piedalījās ar postera prezentāciju par projektā izmantotajiem komunikācijas rīkiem "Public engagement in practice: lessons from the LIFE FOR SPECIES project".
Papildus informācija par konferenci un tās ieraksti pieejami šeit: https://latvianature.daba.gov.lv/jaunumi/latvianature-starptautiska-konference-riga-pulce-150-ekspertus-no-visas-eiropas-pieejami-konferences-ieraksti/
Liels paldies organizatoriem par kvalitatīvi noorganizēto konferenci!
Liels paldies Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai par lieliski noorganizēto pasākumu Zemgales reģiona 10.–12. klašu skolēniem “Soli tuvāk”, kas notika 2025. g. 24. septembrī, piedaloties vairāk nekā 150 vidusskolēniem no 5 reģiona skolām.
Pasākuma mērķis bija sniegt skolēniem atbalstu pētnieciskā vai radošā darba tēmas izvēlē, kā arī iedvesmot tos sadarbībai ar dažādu nozaru speciālistiem.
Bioloģijas nozari un projektu LIFE FOR SPECIES pārstāvēja projekta vadītāja Gunta Čekstere-Muižniece (LU, Bioloģijas institūts), kura iepazīstināja visus klātesošos ar aktuālākajiem pētījumu virzieniem bioloģijas nozarē un topošo Latvijas Sarkanās grāmatas jauno izdevumu, kā arī pēc tam sniedza konsultācijas jauniešiem pie nozares stenda.
Priecājamies, ka daudziem jauniešiem ir interese par pētījumu veikšanu visdažādākajās bioloģijas zinātnes apakšnozarēs, kā arī par retām, apdraudētām un aizsargājamām sugām!
Vai zināji, ka aizsargājamās sēnes slēpjas arī pļavās, ne tikai mežos? Septembra mēneša sugas godā celsim sarkano stikleni (Hygrocybe punicea), vienu no krāšņākajām zālāju sēnēm Latvijā.
Lai arī dažviet sarkanā stiklene tiek uzskatīta par ēdamu, sēni ēst nav ieteicams, jo tā uzkrāj kadmiju, kas var būt toksisks un var izraisīt arī kuņģa darbības traucējumus. Protams, sēne saudzējama arī tās retuma dēļ.
Sarkanā stiklene ir zālāju sēne, un zālāju sēnēm ir nozīmīga ekoloģiskā loma – tās ir augsnes saprotrofi, veido simbiozi ar sūnām vai mikorizu ar zālājos augošajiem kokiem. Tām ir arī estētiskā vērtība – to krāsainie augļķermeņi izdaiļo zālājus rudenī.
Vairāk par sugu un to, kā vari sugai palīdzēt, lasi tās faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas makets: Kristīna Bondare
Zālājos sastopamas arī citas kritiski apdraudētas (CR) stiklenes – ugunszvīņu H. intermedia, smaržīgā H. quieta, melnbrūnā H. spadicea un rožainā porpolomopsis calyptriformis. Tām ir mazi, gļotaini, trausli, gandrīz caurspīdīgi augļķermeņi, nereti spilgtās krāsās – dzeltenā, oranžā, rozā. Tajos aug arī kritiski apdraudētā (CR) lavandas vālene Clavaria zollingeri ar violetu 4–8 cm augstu augļķermeni un jutīgā (VU) sermuļu saussardzene Lepiota erminea ar līdz 10 cm augstu pienkrāsas augļķermeni
Sarkanās stiklenes augļķermenis ir augstumā sasniedz līdz 15cm, sēnes cepurīte ir 5–12 cm plata, cinobrsarkana līdz asinssarkana, spīdīga, lipīga, zvanveida, ar nelīdzenu, saplaisājušu malu. Mīkstums balts, ar neizteiktu smaržu. Lapiņas mēdz būt dzeltenas līdz oranžsarkanas, retas, pieaugušas pie kātiņa. Kātiņš ir 6–12 cm garš, 0,8–2,0 cm resns, sarkandzeltens, sarkans, pie pamata balts; cilindrisks, spīdīgs un nav lipīgs.
Sarkanā stiklene Latvijā novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR).
Augusta mēneša sugas godā šoreiz celsim parkšķi (Psophus stridulus) - nelielu siseni, kas no jūlija vidus līdz pat septembra beigām novērojams dabā.
Parkšķa nosaukums cēlies no parkšķošās skaņas, ko tēviņi rada lidojot. Lidojumā redzamo sarkano pakaļspārnu dēļ to sauc arī par sarkanspārnu siseni. Pieaugušus indivīdus iespējams novērot no jūlija vidus līdz septembra beigām. Labi maskējas vidē, tāpēc visbiežāk var novērot vai izdzirdēt lidojošos tēviņus.
Parkšķis ir neliels, drukns sisenis ar tumši pelēku (retāk brūnu), plankumainu krāsojumu. Uz lecējkājām gaišas joslas. Priekškrūšu ķīlis ir arkveidā izliekts uz augšu, priekškrūšu ķīļa abās pusēs redzamas bedrītes. Pakaļspārni oranži-sarkani ar melniem galiem. Mātītes lielākas un druknākas par tēviņiem, to spārni parasti nesniedzas pāri vēdera galam.
Parkšķis Latvijā novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN).
2025. gada 26. jūlijā Dreiliņkalna parkā norisinājās Latvijas Dabas fonda organizētais Pļavas festivāls - notikums visas dienas garumā, kas tika veltīts dabiskajām pļavām un dabai draudzīgām praksēm. LIFE FOR SPECIES projekta komanda visas dienas garumā festivāla dalībniekus informēja par topošo Sarkano grāmatu, aizsargājamām sugām, kā arī organizēja viktorīnu un aktivitāšu stūri jaunākajiem festivāla dalībniekiem.
Festivālam izveidoto viktorīnu joprojām ir iespējams aizpildīt un ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit: https://forms.cloud.microsoft/e/8ty7WEjFnb
Mazākajiem apmeklētājiem piedāvājām radošas aktivitātes – sejas masku veidošanu, puzļu likšanu un uzdevumu lapu pildīšanu.
Sirsnīgs paldies visiem, kas apciemoja LIFE FOR SPECIES telti, un liels paldies festivāla organizatoriem par lieliski noorganizētu pasākumu!
Fotogrāfijas no pasākuma vari apskatīt šeit.
Jūlija izskaņā vēlamies pastāstīt par patiesi krāšņu tauriņu, kas vēl līdz augusta sākumam novērojams dabā - drudzeņu zilenīti (Phengaris alcon).
Drudzeņu zilenīša tēviņš no virspuses ir zils, spārnu galos tumšākas joslas, bez melniem plankumiem, kādi ir citām ģints sugām. Savukārt mātīte tumšbrūna ar zilganu laukumu spārnu pamatdaļā, ar vāji izteiktiem tumšākiem plankumiem.
Drudzeņu zilenītis ir specializējies uz barības augu - tumšzilo drudzeni (Eiropā novērots arī uz krustlapu drudzenes G. cruciata). Mātītes uz auga pumpuriem, ziediem vai stublāja dēj viegli pamanāmas olas, kas izskatās kā mazas baltas bumbiņas. Pēc šķilšanās trīs nedēļas kāpurs barojas drudzenes ziedā.
Vairāk par drudzeņu zilenīti un to, kā vari sugai palīdzēt, lasi tās faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas makets: Madara Eihe, Kristīna Bondare
Drudzeņu zilenīti apdraud mazauglīgu zālāju pamešana un pārveidošana – mēslošana, intensīva ganīšana, pārāk agra pļaušana, nosusināšana, apmežošana, eitrofikācija –, kas veicina kāpura barības auga izzušanu. Latvijā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza populācija un reti sastopams barības augs. Eiropā gandrīz apdraudēta (NT), bet daudzās valstīs apdraudēta suga.
Projekta eksperti sagatavojuši Nacionālās enciklopēdijas šķirkļus par 8 dažādām apdraudētām Latvijas sugām. Ar sagatavotajiem šķirkļiem var iepazīties zemāk norādītajās saitēs: