Janvāra mēneša aizsargājamās sugas godā nonācis ūdensstrazds – Latvijā samērā parasts ziemotājs pie straujām un neaizsalstošām upēm, tomēr ļoti rets ligzdotājs.
Ūdensstrazds Cinclus cinclus ir līdz 20 cm garš, drukns un apaļīgs putns ar īsu asti un smailu knābi. Pa gabalu to var noturēt par apsnigušu upes akmeni, jo krūšu daļa ir balta, bet pārējais ķermenis – tumši brūns. Kā liecina putna nosaukums, ūdensstrazds ir pielāgojies dzīvei ūdens tuvumā – tas pārtiek no sīkiem ūdens dzīvnieciņiem (kukaiņu kāpuriem, sīkām zivtiņām, vēžiem), kurus noķer ienirstot ūdenī, staigājot pa upes gultni un rušinot grunti. Straujas, akmeņainas upītes ir ūdensstrazda dzīvotne.
Pasaulē ūdensstrazds sastopams Eirāzijas kontinentā, kalnu reģionos pie straujām un krāčainām upēm. Latvijā ziemot ierodas putni, kas ligzdo Skandināvijā, taču piemērotos klimatiskajos apstākļos ūdensstrazdi var izvēlēties ligzdot arī Latvijā. Ligzdu ūdensstrazds vij grūti pieejamās vietās klinšu vai mūra spraugās, zem tiltiem, kā arī labprāt ligzdo tam speciāli izvietotos būrīšos.
Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo ūdensstrazds ir rets ligzdotājs Latvijā, pie tam, apdzīvo cilvēka maz pārveidotas, straujas un krāčainus upju posmus. IUCN dati liecina, ka ūdensstrazdu pasaules populācija ir sarūkoša.
Par decembra mēneša sugu ieceļam vienu no mazajiem grauzējiem - mazo jeb lazdu susuri (Muscardinus avellanarius), kas pašreiz guļ ziemas miegu zem biezajām sniega kupenām.
Šī gada nogale mūs lutina ar tipisku ziemu - vēsu laiku un biezām sniega kupenām, kas bagātīgi klāj zemi visā valsts teritorijā. Dabā iestājies miers. Zvēri, kurus var sastapt siltajā laikā, devušies ziemas miegā. Meža zemsedzes virskārtā šobrīd ziemas miegu guļ arī mūsu decembra mēneša aizsargājamā suga - mazais susuris. Tas ir pavisam neliels, peļveidīgs grauzēju kārtas dzīvnieks, kas garumā var sasniegt 8-9 cm. Dzīvniekam raksturīgs rūsgans apmatojums, gara aste un asi nagi, lai var kāpelēt pa kokiem, krūmiem un augāju. Mazais susuris ir visādējs - ēd augļus, ogas, ziedus, pumpurus, kā arī dažādus nelielus bezmugurkaulniekus un pat putnu olas. Dzīvnieks apdzīvo lapukoku un jauktu koku mežus, arī krūmājus. Svarīgi, lai meža zemsedzei raksturīga lekna un daudzveidīga veģetācija, kas nodrošina barības bāzi. Mazais susuris mitinās domubos, nereti - apdzīvo arī putniem domātos būrīšus.
Latvijā suga izplatīta reti un nevienmērīgi. Pasaulē mazais susuris sastopams Eiropā, arī Mazāzijā. Sugu apdraud dzīvotņu trūkums un iespējamās klimata pārmaiņas, piemēram, siltās ziemas.
3.decembrī plašā interesentu lokā projekta komanda prezentēja līdz šim paveikto nacionālā īpaši aizsargājamo sugu saraksta veidošanas procesā, vairāk kā 80 interesentiem stāstot par izstrādātajiem kritērijiem sugu atlasei un vērtēšanai.
Viens no projekta LIFE FOR SPECIES mērķiem ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem. Pētnieki sugu grupās strādā pie dažādu kritēriju grupu definēšanas (ietekmējami kritēriji, neietekmējami kritēriji, subjektīvi kritēriji), lai atlasītu sugas novērtēšanai pēc IUCN kritērijiem, kā arī iekļaušanai īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un apdraudēto sugu sarakstā, jeb Latvijas Sarkanajā grāmatā.
3. decembrī seminārā vairāk kā 80 dažādu jomu dabas aizsardzības nozares speciālistiem un citiem interesentiem tika prezentēts pašreizējais progress pie kritēriju izstrādes, kā arī ieskicēta pieeja sugu dalījumam kategorijās pēc nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem vai arī nodarītā kaitējuma indivīda vai atradnes iznīcināšanas gadījumā.
Turpinot darbu pie sugu vērtēšanas un saraksta veidošanas, projektā plānoti vēl divi semināri, kuros aicināsim plašāku interesentu loku uz diskusiju, kā arī apspriedes paredzētas šaurākā sugu ekspertu lokā.
29. novembrī projekta LIFE FOR SPECIES komanda tiešsaistē ZOOM platformā tikās ar uzraudzības grupas pārstāvjiem, lai atskatītos uz pirmo projekta norises gadu un novērtētu paveikto, kā arī iezīmētu turpmākos uzdevumus.
Tieši pirms gada - 2020. gada decembrī - savas aktivitātes uzsāka projekts LIFE FOF SPECIES. Kā projektam veicies gada laikā, kas sasniegts un paveikts, projekta komanda 29. novemrbī, tiešsaistē ZOOM platformā pārrunāja ar uzraudzības grupas locekļiem. Projekta uzraudzības grupā ir deliģēti pārstāvji no visām projekta partnerorganizācijām: Latvijas Universitātes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Daugavpils Universitātes un Latvijas ornitolģijas biedrības, kā arī no dažādām citām iestādēm un organizācijām, kam saistoši projekta rezultāti: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības, ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Valsts meža dienesta, A/S "Latvijas vlasts meži", Vides konsultatīvās padomes un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes.
Projekta komanda deva pārskatu pār projektā paveikto pirmajā gadā, vērtējot katru no aktivitātēm. 2021. gadā projektā tika izstrādāts vadības plāns un kominikāciju stratēģija, projekta komanda piedalījās zinātniskās konferencēs ar ziņojumiem par sugu aizsardzības tēmām, notikušas IUCN apmācības, uzsākti sugu izvērtējumi pēc iUCN kritērijiem, projektā aktuālās tēmas vairākkārt izskanējušas presē, kā arī uzsākts darbs vairākās citās aktivitātēs. Uzraudzības grupas dalībniekiem tika prezentēta projekta finanšu atskaite. Sanāksmes diskusiju sadaļā tika pārrunātas sadarbības iespējas datu apmaiņas jomā un citi ar projekta uzdevumiem nun nākotnes plāniem saistīti jautājumi.
Nākamā uzraudzības grupas sanāksme paredzēta 2022. gadā.
Lai arī dabā vietām jau parādās pirmais sniegs, mežā visu gadu var ieraudzīt daudzveidīgo sūnu pasauli. Mēneša sugas godā ceļam sīku, bet nozīmīgu sūnu – Hellera ķīļlapi!
Hellera ķīllape Anastrophyllum hellerianum ir neliela, grūti pamanāma sūna, izmērā līdz 1 mm. Vislabāk to dabā var apskatīt, izmantojot lupu. Dzinumi ir zaļi, taču to galos veidojas tumši sarkanas gemmas jeb vairķermenīši, kas palīdz sūnu atšķirt no citām līdzīgām sugām. Hellera ķīļlape sastopama dabiskos, netraucētos mežos ar skujkoku kritalām. Uz kritalas sūna meklējama tuvāk meža zemsedzei, kur ilgāk saglabājas mitrums. Sugas izdzīvošanai mežā nepieciešama mirusī koksne dažādās sadalīšanās pakāpēs.
Hellera ķīllape sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvijā suga novērota retumis visā teritorijā. Sugu apdraud dabisku, ilgstoši netraucētu mežu izciršana.
Šī gada 3.decembrī plkst. 11:00 - 13:00 notiks seminārs par pamatprincipiem kritēriju izstrādei un kategoriju dalījumam jaunam nacionālajam īpaši aizsargājamo sugu sarakstam.
Projekta LIFE FOR SPECIES sugu grupu speciālisti ir sagatavojuši ieskatu pamatprincipos kritēriju izstrādei jaunam nacionālajam īpaši aizsargājamo sugu sarakstam, kā arī iezīmēs iespējamo sugu dalījumu dažādās kategorijās.
Seminārs norisināsies ZOOM platformā, 3. decembrī laikā no plkst. 11:00 līdz 13:00.
Semināra dienaskārtība pieejama ŠEIT.
Aicinām visus interesentus pieteikties semināram līdz 1. decembrim (ieskaitot), aizpildot šo pieteikuma anketu. Uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu nosūtīsim ZOOM piekļuves linku 2. decembrī.
Uz tikšanos seminārā!
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros izsludinām sugu fotokonkursu "Zaļie dārgumi", kur aicināts piedalīties ikviens foto entuziasts. 60 labākās konkursa fotogrāfijas tiks apkopotas un izstādītas ceļojošajā un virtuālajā fotoizstādē.
Projekta LIFE FOR SPECIES komanda izsludina fotokonkursu, aicinot sešās dažādās kategorijās iesūtīt apdraudēto un aizsargājamo sugu fotogrāfijas laikā no 18.11.2021 līdz 31.08.2022. Fotokonkursam izvēlēts gandrīz gadu garš attēlu iesūtīšanas termiņš, rosinot konkursa dalībniekus doties dabā visos gadalaikos, iepazīt apdraudētās un īpaši aizsargājamās sugas caur fotoaparātu. Īpaši aizsargājamo sugu un Sarkanās grāmatas sugu saraksti pieejami šeit.
Fotogrāfiju iesūtīšanas anketa pieejama šajā saitē: https://forms.gle/pU1Fqo3Yswc1kb58A
Fotokonkursa nolikumu lasiet ŠEIT.
Katrs fotokonkursa dalībnieks var iesūtīt līdz 5 fotogrāfijām sešās dažādās kategorijās:
60 labākās fotogrāfijas būs apkopotas ceļojošajā izstādē, kā arī projekta mājas lapā - virtuālajā izstādē, kas tiks atklātas 2022. gada oktobrī, novembrī. Katras kategorijas 1. - 3. vietas ieguvēji saņems goda rakstus un piemiņas suvenīrus. Pirmajā izstādes atklāšanas mēnesī ikvienam būs iespēja nobalsot par trīs fotogrāfijām favorītēm, kas saņems projekta specbalvas.
Lai veiksmīgas sugu foto-medības un gaidīsim pieteikumus konkursam!
Oktobra mēneša aizsargājamās sugas godā ceļam parasto plaušķērpi. Tieši šobrīd to labi var pamanīt uz lapu koku stumbriem dabiskos mežos, parkos, alejās un parkveida pļavās.
Kad rudens lapu krāšņums pazudis, mežos un parkos īpaši izceļas daudzkrāsainie ķērpji. Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria skatienu piesaista uzreiz – laponis ar izteiktām lentveida daivām ir krietni lielāks par citiem ķērpjiem. Sausā laikā plaušķērpja lapoņa virspuse ir pelēcīgi brūna, savukārt mitrumā tā nereti kļūst koši zaļa. Arī nosakumu ķērpis ieguvis pateicoties lapoņa struktūrai, kas atgādina plaušu alveolu rakstu. Kādreiz plaušķērpis ticis izmantots tautas medicīnā.
Parastais plaušķērpis sastopams uz lapu kokiem: kļavām, liepām, apsēm, ozoliem, ošiem u.c. kokiem ilglaicīgos mežos, kā arī parkos, alejās un parkveida pļavās. Ķērpi apdraud dzīvotņu izzušana, tas ir jutīgs pret gaisa piesārņojumu.
Latvijā parastais plaušķērpis sastopams samērā reti visā teritorijā, tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Mežole”, arī Gaujas nacionālajā parkā un citviet. Pasaulē suga sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.
Starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju apvienības “BirdLife International” klajā laistais Eiropas putnu sarkanais saraksts liecina, ka apdraudēti 13% Eiropas putnu sugu. Sarakstā, izmantojot starptautiski pieņemtos IUCN kritērijus, izvērtēts 544 putnu sugu izmiršanas risks, apkopojot datus no vairāk nekā Eiropas 50 valstīm un teritorijām.
Ziņojums rāda, ka šobrīd apdraudēti ir 13% Eiropas putnu sugu un vēl 6% sugu ir gandrīz apdraudēti. Pēdējās desmitgadēs populācijas sarukušas apmēram trešajai daļai Eiropas putnu sugu. Visvairāk apdraudētās putnu grupas ir jūras putni, pīles, bridējputni un plēsīgie putni. Visvairāk apdraudēto sugu saistīts ar jūru, lauksaimniecības zemēm, zālājiem un mitrājiem. Starp būtiskākajiem draudiem minētas liela mēroga zemes lietojuma pārmaiņas, intensīva lauksaimniecība, jūras resursu pārmērīga izmantošana, iekšzemes ūdeņu piesārņojums, neilgtspējīga mežu apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība. Populācijas sarūk trešajai daļai Eiropas lauku putnu sugu.
Vienlaikus ziņojums rāda arī veiksmes stāstus – 47 sugas klasificētas zemāka apdraudējuma kategorijā, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu. Lielākoties tas noticis patiesu populācijas pārmaiņu dēļ, bet daļā gadījumu nozīme bijusi labākai informācijai. Daļai no šīm sugām (piemēram, zivju dzenītim) populācijas aizvien sarūk, bet ne tik strauji kā vērtēts iepriekš.
No Latvijā regulāri ligzdojošām putnu sugām stāvoklis Eiropā kopumā uzlabojies, piemēram, sarkanajai klijai, sudrabkaijai un plukšķim, kas Eiropā tagad tiek uzskatītas par drošām sugām, bet vairākas iepriekš drošas sugas, piemēram, garkaklis, mērkaziņa un krauķis, tagad iekļuvušas Eiropā apdraudēto sugu sarakstā.
Pilnais ziņojums pieejams ŠEIT.
Vairāk informācijas Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā.
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros notiek sugu izmiršanas riska novērtējums pēc IUCN kritērijiem visās lielākajās organismu grupās, turpmāko četru gadu laikā aktualizējot Latvijas Sarkano grāmatu un īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. IUCN ( International Union for Conservation of Nature) jeb Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība ir 1945. gadā dibināta organizācija, kuras mērķi ir vērsti uz zinātniski pamatotas informācijas par sugām un to stāvokli vākšanu un apkopošanu un publicēšanu, veidojot Sarkano grāmatu. Organizācija izstrādājusi vienotu metodiku, sugu stāvokļa novērtēšanai. 2021. gada aprīlī projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros Latvijā norisinājās pirmās plaša mēroga IUCN ekspertu apmācības.
Būtiska sabiedrības daļa atzīst, ka ir slikti informēta par apdraudētajām sugām un sugu aizsardzības pasākumiem, vienlaikus norādot, ka sugu izzušana ir nopietna Latvijas problēma. 9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par sugu aizsardzības nozīmi, liecina LIFE FOR SPECIES projekta veiktā aptauja.
LIFE projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros tika veikta socioloģiskā aptauja ar mērķi noskaidrot Latvijas sabiedrības informētību par sugu aizsardzību. Aptaujā atklājies, ka liela sabiedrības daļa (vairāk kā 70% aptaujāto) savu zināšanu līmeni un informētību par apdraudētajām sugām un pasākumiem, kas veicami sugu aizsardzībai, vērtēja kā sliktu vai diezgan sliktu.
Projekta vadītāja Gunta Čekstere komentē:
“Šī aptauja un tās rezultāti ir ļoti vērtīgi ne vien projekta ieviešanai, bet arī plānojot un ieviešot dažādus pasākumus apdraudēto sugu saglabāšanai un sabiedrības informēšanai. palīdzot labāk izprast sabiedrības viedokli dažādos ar sugu aizsardzību saistītos jautājumos. Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka projektam LIFE FOR SPECIES, kā arī dažādām dabas aizsardzības organizācijām un institūcijām paveras vēl plašāks darba lauks informēšanā par sugu aizsardzības jautājumiem. Aizsargāt var tikai to, ko esi iepazinis.”
Absolūts vairums jeb 90% respondentu atzina, ka sabiedrība vairāk jāinformē par sugu aizsardzības nozīmi, apliecinot projekta LIFE FOR SPECIES nepieciešamību, aktualizējot īpaši aizsargājamo sugu sarakstu un veidojot jaunu Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumu. Vienlaikus, sabiedrības vairākums (virs 80%) piekrita apgalvojumiem, ka bioloģiskā daudzveidība ir arī Latvijas kultūras daļa un bagātība, uz to balstās mūsu labklājība un veselība, kā arī bioloģiskā daudzveidība ir svarīga mūsu ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai.
Aptaujā iegūtie dati apliecina, ka Latvijas Sarkanā grāmata ir populārs zīmols – par to ir dzirdējuši vairāk kā 80% aptaujāto, pie tam – 4% no respondentiem šis izdevums ir mājās.
“Sabiedrība ir pieradusi, ka informāciju par retajām un apdraudētajām sugām jāmeklē tieši Sarkanajā grāmatā. Šis izdevums gadu gaitā ieguvis cilvēku uzticību. Nozīmīgi, ka projekta ietvaros top aktualizēta Sarkanās grāmatas versija, turklāt tā būs pieejama arī internetā” atzīst projekta LIFE FOR SPECIES bezmugurkaulnieku sugu grupas vadītājs, entomologs Dmitrijs Teļnovs.
Sabiedrībā valda uzskats jeb 62% respondentu pauda viedokli, ka iespējamā sugu izmiršana ir nopietna problēma Latvijai. Vairāk kā trešdaļa respondentu atzina, ka sugu izmiršana un dabas noplicināšana viņus jau personiski ietekmē vai ietekmēs nākotnē, savukārt vēl 45 % norādīja, ka tā ietekmēs nākamās paaudzes.
Aptaujātie izteica plašu atbalstu dažādām sugu aizsardzības aktivitātēm, piemēram, plānojot jaunu infrastruktūru, jāņem vērā aizsargājamo sugu vajadzības un jāveicina dabai draudzīga mežsaimniecība, lauksaimniecība un uzņēmējdarbība, nodrošinot, ka šajās nozarēs ieguldītie valsts un ES līdzekļi nenodara kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas fakti” 2021. gada vasarā visā Latvijā, aptaujājot vismaz 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Plašāk ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties projekta LIFE FOR SPECIES šeit. Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz projektu obligāta.
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķis ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā.