Mitrais laiks no paslēptuvēm izvilina dažādus gliemjus un gliemežus, kas rudenīgajos mežos lēni slīd pa koku stumbriem, kritalām un sūnām. Tādēļ septembra aizsargājamās sugas godā ieceļam reti sastopamo lielo torņgliemezi.
Lielais torņgliemezis Ena montana ir tipisks dabisku, cilvēka maz traucētu mežu iemītnieks. Gliemeža tumši brūnā čaula ir apmēram 15 mm gara un 6 mm plata, olveidīga un veidota no vairākiem vijumiem. Mitrā laikā lielo torņgliemezi var ieraudzīt lēni slīdam pa koku stumbriem, kritalām vai akmeņiem. Savukārt sausumā un ziemā nelielais dzīvnieks patveras meža nobiru slānī.
Lielais torņgliemezis ir izplatīts Eiropas centrālo reģionu platlapju mežos. Latvijā tas ir reti sastopams – lielākoties Gaujas Nacionālā parka apkaimē, tomēr ir nedaudzas atradnes arī Latvijas ziemeļaustrumos, austrumos un centrālajā daļā. Gliemezis labprāt apdzīvo platlapju mežus ar paaugstinātu mitruma līmeni, tajā skaitā gravu un nogāžu mežus.
Pašreiz lielo torņgliemežu populāciju pasaulē vērtē kā stabilu, tomēr sugu nākotnē var apdraudēt piemērotu dzīvotņu zudums.
Suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, kā arī sarakstā par īpaši aizsargājamām un ierobežoti izmantojamām īpaši aizsargājamām sugām.
Līdz ar rudenīgiem laikapstākļiem, mežos parādās arvien vairāk sēņu un sēņotāju. Starp gailenēm, baravikām un citām ēdamajām sēnēm, uz veciem lapu kokiem var ieraudzīt arī košo zeltpori Hapalopilus croceus – reti sastopamu, koši oranžu piepi.
Košā zeltpore apdzīvo atmirušu ozolu koksni vietās, kur sastopami veci ozoli: alejās, lapu koku mežos un parkveida ainavā. To var atrast pat uz kritalām. Pusapaļās, mīkstās un gaļīgās cepurītes novērojamas no jūlija līdz septembrim un tieši augustā tās ir viskošākās – oranžā sēne spīd jau pa gabalu! Ne velti sēnes nosaukums anļu valodā ir “orange polypore”. Vēlāk rudenī viengadīgais augļķermenis saraujas, kļūst sauss un neizteiksmīgs.
Iespējams, košo zeltpori varētu sajaukt ar Latvijā ļoti populāro parasto sērapiepi (Laetiporus sulphureus), taču sērapiepes augļķermeņi ir plānāki, čemurveida un drīzak dzelteni, nevis koši oranži.
Košā zeltpore ir apdraudēta suga Eiropā, tā iekļauta 11 Eiropas valstu sarkanajos sarakstos. Sēnes populācija samazinās, jo pēdējās simtgadēs strauji samazinājusies ozolu mežu izplatība. Latvijā košo zeltpori var ieraudzīt, piemēram, Natura 2000 vietās, kur saglabājusies parkveida ainava aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, Gaujas nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, kā arī citviet.
Lai veiksmīgas reto sēņu medības!
Par jūlija aizsargājamo sugu nominējam lielo skābeņu zeltainīti (Lycaena dispar) – dienastauriņu, kas vislabāk novērojams tieši vasaras vidū.
Siltā un saulainā laikā lielo skābeņu zeltainīti nevar nepamanīt – ugunīgi oranžais tauriņš ar pelēcīgu spārnu apakšpusi izceļas lidojumā, meklējot ziedošus augus ar nektāru. Lielais skābeņu zeltainītis ir pats lielākais no visas Eiropas zeltainīšiem.
Tauriņa kāpuri ir nedaudz līdzīgi mitrenēm, tie barojas uz dažādām skābenēm, kas aug mitrās pļavās vai ūdenstilpju krastos, piemēram, uz krastmalas skābenēm Rumex hydrolaphatum. Tomēr paši zeltainīši ir labi lidotāji un dodas meklēt barošanās vietas – ziedošas pļavas, ceļmalas - tālu no savas izšķilšanās vietas.
Lielais skābeņu zeltanītis ir visā Eiropā apdraudēta suga, ko ietekmē dzīvotņu – mitru pļavu un mitrāju izzušana meliorācijas rezultātā. Suga iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Ik gadu Saulgriežu laikā dzirdam aicinājumu neplūkt retus un aizsargājamus augus. Arī projekta LIFE FOR SPECIES komanda pievienojas šim aicinājumam, uzsākot mēneša sugas akciju. Turpmāk, visu projekta norises laiku, ik mēnesi pastāstīsim par kādu no Latvijas retajām un īpaši aizsargājamām sugām.
Par jūnija aizsargājamo sugu nominējam zaļziedu naktsvijoli (Platanthera chlorantha), kas sastopama zālājos, mežmalās, arī krūmājos un tieši šobrīd – krāšņi zied. No savas līdzinieces un daudz populārākās sugas – smaržīgās naktsvijoles (Platanthera bifolia), zaļziedu naktsvijole atšķiras ar jumtiņveida putekšņlapu izvietojumu un ziediem, kas nesmaržo. Augs sastopams visā Latvijas teritorijā, taču valsts austrumdaļā ir lielākas izredzes to novērot.
Zaļziedu naktsvijole ir viena no Latvijā sastopamajām savvaļas orhideju sugām – vairums no tām ir īpaši aizsargājamas sugas. Savvaļas orhidejām nepieciešams ilgs laiks no sēkliņas līdz pat ziedošam augam – reizēm paiet pat 10 gadi un vairāk gadi. Tādēļ priecāsimies par šiem krāšņajiem augiem ar acīm, iemūžināsim fotogrāfijās, bet atstāsim noziedēt un sēklas izsēt dabā!
Visu aprīli projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros, projekta ekspertiem norisinājās apmācības sugu izvērtēšanai pēc IUCN kritērijiem. Apmācības vadīja IUCN treneres Catarina Fonseca no Portugāles un Eve Englefield no Lielbritānijas.
Projekta eksperti no visām sugu grupām (sūnas, ķērpji, sēnes, vaskulārie augi, bezmugurkaulnieki, zivis, putni un zīdītāji) aprīļa mēnesī apguva sugu izmiršanas varbūtības izvērtējumu pēc IUCN kritērijiem. IUCN ( International Union for Conservation of Nature) jeb Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība ir 1945. gadā dibināta organizācija, kuras mērķi ir vērsti uz zinātniski pamatotas informācijas par sugām un to stāvokli vākšanu un apkopošanu un publicēšanu, veidojot Sarkano grāmatu. Organizācija izstrādājusi vienotu metodiku, sugu stāvokļa novērtēšanai. Tik plaša mēroga IUCN mācības Latvijā norisinājās pirmo reizi.
Stāsta IUCN sertificētais eksperts, projekta bezmugurkaulnieku sugu grupu vadītājs Dmitrijs Teļnovs:
"Šādas apmācības ir svarīgas primāri tāpēc, kā IUCN ir izstrādāti un daudzos šis organizācijas darbības gados precizēti un aprobēti stingri noteikti kritēriji savvaļas sugu apdraudējuma noteikšanai. Latvijas ekspertiem būtu svarīgi vienādi izprast šos kritērijus, IUCN lietoto terminoloģiju, “nokalibrēties”, lai ekspertu sagatavotie sugu izvērtējumi būtu veikti atbilstoši IUCN starptautiski aprobētajai un respektētai metodikai. Papildus tam, IUCN metodika sugu apdraudējuma izvērtēšanai ir vairāku pakāpju process un prasa iedziļināšanos. Ir praktiskāk un vieglāk uztverams, ja visu šo informāciju pasniedz kopīgās mācībās un nostiprina ar testu uzdevumiem."
Mācību kurss tika pielāgāgots Latvijas situācijai un specifikai, piemēram, ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Lektores, IUCN treneres Catarina Fonseca no Portugāles un Eve Englefield no Lielbritānijas bija sagatavojušas daudzpusīgas mācības, ietverot teorijas kursus, praktiskos darbus grupās, mājas darbus, kā arī pārbaudes darbus. Kopumā mācībās piedalījās 50 eksperti no dažādām sugu grupām. Apgūtās prasmes tiks pielietotas Latvijas reto un aizsrgājamo sugu izvērtēšanā.
Šogad Zinātnieku nakts 2021 norisinājās 30. aprīlī no plkst. 18:00 līdz 23:00, pulcējot vairākus tūkstošus apmeklētāju. Projekts LIFE FOR SPECIES pasākumā piedalījās ar testu "Vai atpazīsti īpaši aizsargājamas sugas?", kā arī nelielu tiešsaistes stāstu par testā pieminētajām sugām.
ZInātnieku nakts 2021 norisinājās tiešsaistē, mājas lapā www.zinatniekunakts2021.lv, pulcējot ap 4000 interesentu, kas varēja tiešsaistē noskatīties 200 dažādu aktivitāšu, ko bija sagatavojušas dažādas Latvijas augstskolas un zinātniskās institūcijas. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts un projekts LIFE FOR SPECIES, piedāvājot ekspo zonā aizpildīt testu ar īpaši aizsargājamo sugu atpazīšanu.
Testā apkopoti attēli ar 15 dažādu organismu īpaši aizsargājamām sugām. ZInātnieku nakts tiešraides laikā Sinistrum zālē projekta komunikācijas vadītāja Maija Medne tiešsaistē dalījās ar nelielu stāstījumu par šīm sugām, atklājot visiem testa pareizās atbildes.
No testā tesniegtajām atbildēm var secināt, ka ir īpaši aizsargājamās sugas, kuras labi atpazīst liela sabiedrības daļa (meža silpurene, peldošais ezerrieksts, lapkoku praulgrauzis), savukārt šķietami populāru sugu atpazīšana pasākuma apmeklētājiem nevedās (lasis, mazais ērglis).
Testu joprojām ir iespējams aizpildīt un savas zināšanas pārbaudīt šajā saitē: Tests - vai pazīsti Latvijas aizsargājamās sugas?
Šī gada 4. martā ZOOM platformā norisinājās projekta LIFE FOR SPECIES atklāšanas seminārs, pulcējot vairāk kā 150 interesentu.
Projekta LIFE FOR SPECIES atklāšanas semināru, kas notika 4. martā ZOOM platformā atklāja vairāki ciemiņi. Ilona Mendziņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības monistrijas Dabas aizsadzības departamenta novēlēja, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors novēlēja vērtīgus ceļavārdus, projektu uzsākot. Projekta vadītāja Gunta Čekstere iepazīstināja ar projekta mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Jēkabs Dzenis no Dabas aizsardzības pārvaldes izklāstīja, kāda būs projekta loma savvaļas sugu aizsardzības sistēmas pilnveidē, savukārt Viesturs Ķerus no Latvijas Ornitoloģijas biedrības piedāvāja ielūkoties putnu sarkanajā sarakstā. Projekta komandas prezentāciju daļu noslēdza Pēteris Evarts - Bunders no Daugavpils Universitātes, ar uzskatāmiem piemēriem iezīmējot reto un aizsargājamo augu saraksta revīzijas nepieciešamību. Visu semināra laiku dalībniekiem bija iespēja aizpildīt anketu, daloties savā pieredzē un noverojumos par kādu sugu, kura Latvijā izzūd un kļūst retāk sastopama. Visvairāk balsu saņēma bezdelīgactiņa, lidvāvere, arī zaļā vārna un naktsvijoles. Iepriecinoši, ka anketā tika pieminēti visdažādāko sugu grupu pārstāvji: sūnas, ķērpji, vaskulārie augi, ķērpji, abinieki, zivis, putni, zīdītāji. Semināra diskusiju sadaļā rosījās sarunas par projektā iecerētajiem darbiem un paredzamajiem rezultātiem, sugu izplatību un aizsardzības stāvokli, kā arī projekta komunikācijas pasākumiem.
Paldies visiem pasākuma dalībniekiem!
Lai plašāku publiku informētu par projekta LIFE FOR SPECIES mērķiem, uzdevumiem un paredzamajiem rezultātiem, šī gada 4. martā plkst. 11:00 notiks projekta atklāšanas seminārs tiešsaistē, ZOOM platformā.
Ikviens interesents aicināts piedalīties seminārā, līdz 1. martam, aizpildot pieteikuma anketu.
Uz pieteikumā norādīto e-pastu tiks izsūtīta saite dalībai tiešsaistes seminārā.
Šeit pieejama SEMINĀRA PROGRAMMA.
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķis ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, izstrādāt zinātniski pamatotus kritērijus sugu apdraudētības pakāpes novērtēšanai un aizsardzības statusa noteikšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus attiecīgām normatīvo aktu izmaiņām. Projektu realizē Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar projekta partneriem – Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
