Projekta LIFE FOR SPECIES sugu eksperti strādā pie sugu vērtējumiem, kas ietver arī došanos lauka ekspedīcijās. Projekta pirmā lauka darbu sezona vainagojusies ar vairākiem interesantiem sugu atradumiem.
Projekta sugu ekspertiem pašreiz norisinās rūpīgs darbs pie sugu apdraudētības pakāpes vērtējumu sagatavošanas, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Ir sugas kurām trūkst datu, tādēļ eksperti projekta ietvaros dodas arī dabā, lai ievāktu trūkstošās ziņas vai aktualizētu informāciju par senākiem datiem.
2021. gada vasaras sezonā lauka darbu laikā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes ekspertiem izdevies novērot ļoti retas sugas, kas ilgstoši nav redzētas vai pat konstatētas Latvijas teritorijā pirmo reizi.
Pundurgrimoņi joprojām zied Latvijā
Karstā vasaras dienā projekta botāniķu komanda no Daugavpils Universitātes devās meklēt vienīgo Latvijas atradni Zviedrijas pundurgrimonim Chamaepericlymenum suecicum – nelielam kizilu dzimtas augam ar izteiksmīgu baltu ziedu. Latvijā šī suga bija zināma tikai vienā vietā pie Melnsila, taču kopš 1991. gada, kad tas tika atrasts pirmo reizi, nebija ziņu par sugas stāvokli. Tā kā informācija par sugas atradni bija aptuvena un pieejama tikai no herbārija datiem, eksperti konkrēto vietu mežā apsekoja izretojušies ķēdītē. Meklējumi vainagojās ar panākumiem – botāniķiem izdevās atrast vitālu pundurgrimoņu audzi ~ 200m2 platībā, kur bija sastopami vismaz 300 augi, puse no tiem ziedos.
Beidzot atrasta 20 gadus meklēta sūna
Latvijas Universitātes sūnu eksperts 2021. gada sezonā pirmo reizi Latvijā konstatēja jaunu sūnu sugu – Rugela kažoceni Anomodon rugelii, kas atradās, apsekojot citas retas sūnu sugas atradni uz Ogres un Madonas novadu robežas, periodiski izžūstošā nelielā upē. Sūna aug uz granīta akmeņiem un koku stumbru pamatnēm. No citām kažocenēm atšķirama pēc brūnas lapas dzīslas. Eiropā Rugela kažocene ir kalnu suga, tā zināma nedaudzām vietām mūsu kaimiņvalstīs: Somijas un Zviedrijas dienvidos, Igaunijā, Krievijā Ļeņingradas apgabalā, arī Polijā un Vācijā, taču jau 20 gadus to sūnu pētnieki cerēja ieraudzīt arī Latvijā. Beidzot tas izdevies.
Izzudušās ķērpja sugas “augšāmcelšanās”
Pirms 150 gadiem dabas pētnieks Brutāns Slīterē atrada vienīgo līdz šim zināmo lodveida sferoforas Sphaerophorus globosus atradni. Pētnieki Latvijā šo sugu uzskatīja par reģionāli izmirušu – tuvākās atradnes zināmas no Igaunijas salām un Skandināvijā. Ķērpis aug uz koku stumbriem, arī uz augsnes un klintīm. Citviet pasaulē sferoforas izplatība saistīta ar kalnu reģioniem. 2021. gada rudenī Daugavpils Universitātes ķērpju pētnieki, viesojoties Līgatnē, uz viena no smilšakmens atsegumiem konstatēja lodveida sferoforas un saskaitīja pat 45 lapoņus, kas bija sastopami daudzviet uz atseguma. Tātad – lodveida sferofora tomēr nav izmirusi Latvijas teritorijā! Ķērpim nepieciešams augsts gaisa mitrums.To atradnē nodrošina atsegumam blakus esošā upe. Līdz šim sferofora palikusi nepamanīta, acīmredzot tādēļ, ka pa gabalu līdzinās daudz biežāk sastopamajiem ķērpjiem - kladīnām. Lodveida sferoforai ir laponis ar izteiktu centrālo daivu, savukārt zaru galos ir noapaļoti, lodveida izaugumi.
Projektā LIFE FOR SPECIES lauka darbi turpināsies arī 2022. gada sezonā. Novēlēsim daudz jaunu un nozīmīgu atradumu projekta sugu ekspertu komandai!
Janvāra mēneša aizsargājamās sugas godā nonācis ūdensstrazds – Latvijā samērā parasts ziemotājs pie straujām un neaizsalstošām upēm, tomēr ļoti rets ligzdotājs.
Ūdensstrazds Cinclus cinclus ir līdz 20 cm garš, drukns un apaļīgs putns ar īsu asti un smailu knābi. Pa gabalu to var noturēt par apsnigušu upes akmeni, jo krūšu daļa ir balta, bet pārējais ķermenis – tumši brūns. Kā liecina putna nosaukums, ūdensstrazds ir pielāgojies dzīvei ūdens tuvumā – tas pārtiek no sīkiem ūdens dzīvnieciņiem (kukaiņu kāpuriem, sīkām zivtiņām, vēžiem), kurus noķer ienirstot ūdenī, staigājot pa upes gultni un rušinot grunti. Straujas, akmeņainas upītes ir ūdensstrazda dzīvotne.
Pasaulē ūdensstrazds sastopams Eirāzijas kontinentā, kalnu reģionos pie straujām un krāčainām upēm. Latvijā ziemot ierodas putni, kas ligzdo Skandināvijā, taču piemērotos klimatiskajos apstākļos ūdensstrazdi var izvēlēties ligzdot arī Latvijā. Ligzdu ūdensstrazds vij grūti pieejamās vietās klinšu vai mūra spraugās, zem tiltiem, kā arī labprāt ligzdo tam speciāli izvietotos būrīšos.
Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo ūdensstrazds ir rets ligzdotājs Latvijā, pie tam, apdzīvo cilvēka maz pārveidotas, straujas un krāčainus upju posmus. IUCN dati liecina, ka ūdensstrazdu pasaules populācija ir sarūkoša.
Par decembra mēneša sugu ieceļam vienu no mazajiem grauzējiem - mazo jeb lazdu susuri (Muscardinus avellanarius), kas pašreiz guļ ziemas miegu zem biezajām sniega kupenām.
Šī gada nogale mūs lutina ar tipisku ziemu - vēsu laiku un biezām sniega kupenām, kas bagātīgi klāj zemi visā valsts teritorijā. Dabā iestājies miers. Zvēri, kurus var sastapt siltajā laikā, devušies ziemas miegā. Meža zemsedzes virskārtā šobrīd ziemas miegu guļ arī mūsu decembra mēneša aizsargājamā suga - mazais susuris. Tas ir pavisam neliels, peļveidīgs grauzēju kārtas dzīvnieks, kas garumā var sasniegt 8-9 cm. Dzīvniekam raksturīgs rūsgans apmatojums, gara aste un asi nagi, lai var kāpelēt pa kokiem, krūmiem un augāju. Mazais susuris ir visādējs - ēd augļus, ogas, ziedus, pumpurus, kā arī dažādus nelielus bezmugurkaulniekus un pat putnu olas. Dzīvnieks apdzīvo lapukoku un jauktu koku mežus, arī krūmājus. Svarīgi, lai meža zemsedzei raksturīga lekna un daudzveidīga veģetācija, kas nodrošina barības bāzi. Mazais susuris mitinās domubos, nereti - apdzīvo arī putniem domātos būrīšus.
Latvijā suga izplatīta reti un nevienmērīgi. Pasaulē mazais susuris sastopams Eiropā, arī Mazāzijā. Sugu apdraud dzīvotņu trūkums un iespējamās klimata pārmaiņas, piemēram, siltās ziemas.
3.decembrī plašā interesentu lokā projekta komanda prezentēja līdz šim paveikto nacionālā īpaši aizsargājamo sugu saraksta veidošanas procesā, vairāk kā 80 interesentiem stāstot par izstrādātajiem kritērijiem sugu atlasei un vērtēšanai.
Viens no projekta LIFE FOR SPECIES mērķiem ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem. Pētnieki sugu grupās strādā pie dažādu kritēriju grupu definēšanas (ietekmējami kritēriji, neietekmējami kritēriji, subjektīvi kritēriji), lai atlasītu sugas novērtēšanai pēc IUCN kritērijiem, kā arī iekļaušanai īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un apdraudēto sugu sarakstā, jeb Latvijas Sarkanajā grāmatā.
3. decembrī seminārā vairāk kā 80 dažādu jomu dabas aizsardzības nozares speciālistiem un citiem interesentiem tika prezentēts pašreizējais progress pie kritēriju izstrādes, kā arī ieskicēta pieeja sugu dalījumam kategorijās pēc nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem vai arī nodarītā kaitējuma indivīda vai atradnes iznīcināšanas gadījumā.
Turpinot darbu pie sugu vērtēšanas un saraksta veidošanas, projektā plānoti vēl divi semināri, kuros aicināsim plašāku interesentu loku uz diskusiju, kā arī apspriedes paredzētas šaurākā sugu ekspertu lokā.
29. novembrī projekta LIFE FOR SPECIES komanda tiešsaistē ZOOM platformā tikās ar uzraudzības grupas pārstāvjiem, lai atskatītos uz pirmo projekta norises gadu un novērtētu paveikto, kā arī iezīmētu turpmākos uzdevumus.
Tieši pirms gada - 2020. gada decembrī - savas aktivitātes uzsāka projekts LIFE FOF SPECIES. Kā projektam veicies gada laikā, kas sasniegts un paveikts, projekta komanda 29. novemrbī, tiešsaistē ZOOM platformā pārrunāja ar uzraudzības grupas locekļiem. Projekta uzraudzības grupā ir deliģēti pārstāvji no visām projekta partnerorganizācijām: Latvijas Universitātes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Daugavpils Universitātes un Latvijas ornitolģijas biedrības, kā arī no dažādām citām iestādēm un organizācijām, kam saistoši projekta rezultāti: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības, ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Valsts meža dienesta, A/S "Latvijas vlasts meži", Vides konsultatīvās padomes un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes.
Projekta komanda deva pārskatu pār projektā paveikto pirmajā gadā, vērtējot katru no aktivitātēm. 2021. gadā projektā tika izstrādāts vadības plāns un kominikāciju stratēģija, projekta komanda piedalījās zinātniskās konferencēs ar ziņojumiem par sugu aizsardzības tēmām, notikušas IUCN apmācības, uzsākti sugu izvērtējumi pēc iUCN kritērijiem, projektā aktuālās tēmas vairākkārt izskanējušas presē, kā arī uzsākts darbs vairākās citās aktivitātēs. Uzraudzības grupas dalībniekiem tika prezentēta projekta finanšu atskaite. Sanāksmes diskusiju sadaļā tika pārrunātas sadarbības iespējas datu apmaiņas jomā un citi ar projekta uzdevumiem nun nākotnes plāniem saistīti jautājumi.
Nākamā uzraudzības grupas sanāksme paredzēta 2022. gadā.
Lai arī dabā vietām jau parādās pirmais sniegs, mežā visu gadu var ieraudzīt daudzveidīgo sūnu pasauli. Mēneša sugas godā ceļam sīku, bet nozīmīgu sūnu – Hellera ķīļlapi!
Hellera ķīllape Anastrophyllum hellerianum ir neliela, grūti pamanāma sūna, izmērā līdz 1 mm. Vislabāk to dabā var apskatīt, izmantojot lupu. Dzinumi ir zaļi, taču to galos veidojas tumši sarkanas gemmas jeb vairķermenīši, kas palīdz sūnu atšķirt no citām līdzīgām sugām. Hellera ķīļlape sastopama dabiskos, netraucētos mežos ar skujkoku kritalām. Uz kritalas sūna meklējama tuvāk meža zemsedzei, kur ilgāk saglabājas mitrums. Sugas izdzīvošanai mežā nepieciešama mirusī koksne dažādās sadalīšanās pakāpēs.
Hellera ķīllape sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvijā suga novērota retumis visā teritorijā. Sugu apdraud dabisku, ilgstoši netraucētu mežu izciršana.
Šī gada 3.decembrī plkst. 11:00 - 13:00 notiks seminārs par pamatprincipiem kritēriju izstrādei un kategoriju dalījumam jaunam nacionālajam īpaši aizsargājamo sugu sarakstam.
Projekta LIFE FOR SPECIES sugu grupu speciālisti ir sagatavojuši ieskatu pamatprincipos kritēriju izstrādei jaunam nacionālajam īpaši aizsargājamo sugu sarakstam, kā arī iezīmēs iespējamo sugu dalījumu dažādās kategorijās.
Seminārs norisināsies ZOOM platformā, 3. decembrī laikā no plkst. 11:00 līdz 13:00.
Semināra dienaskārtība pieejama ŠEIT.
Aicinām visus interesentus pieteikties semināram līdz 1. decembrim (ieskaitot), aizpildot šo pieteikuma anketu. Uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu nosūtīsim ZOOM piekļuves linku 2. decembrī.
Uz tikšanos seminārā!
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros izsludinām sugu fotokonkursu "Zaļie dārgumi", kur aicināts piedalīties ikviens foto entuziasts. 60 labākās konkursa fotogrāfijas tiks apkopotas un izstādītas ceļojošajā un virtuālajā fotoizstādē.
Projekta LIFE FOR SPECIES komanda izsludina fotokonkursu, aicinot sešās dažādās kategorijās iesūtīt apdraudēto un aizsargājamo sugu fotogrāfijas laikā no 18.11.2021 līdz 31.08.2022. Fotokonkursam izvēlēts gandrīz gadu garš attēlu iesūtīšanas termiņš, rosinot konkursa dalībniekus doties dabā visos gadalaikos, iepazīt apdraudētās un īpaši aizsargājamās sugas caur fotoaparātu. Īpaši aizsargājamo sugu un Sarkanās grāmatas sugu saraksti pieejami šeit.
Fotogrāfiju iesūtīšanas anketa pieejama šajā saitē: https://forms.gle/pU1Fqo3Yswc1kb58A
Fotokonkursa nolikumu lasiet ŠEIT.
Katrs fotokonkursa dalībnieks var iesūtīt līdz 5 fotogrāfijām sešās dažādās kategorijās:
60 labākās fotogrāfijas būs apkopotas ceļojošajā izstādē, kā arī projekta mājas lapā - virtuālajā izstādē, kas tiks atklātas 2022. gada oktobrī, novembrī. Katras kategorijas 1. - 3. vietas ieguvēji saņems goda rakstus un piemiņas suvenīrus. Pirmajā izstādes atklāšanas mēnesī ikvienam būs iespēja nobalsot par trīs fotogrāfijām favorītēm, kas saņems projekta specbalvas.
Lai veiksmīgas sugu foto-medības un gaidīsim pieteikumus konkursam!
Oktobra mēneša aizsargājamās sugas godā ceļam parasto plaušķērpi. Tieši šobrīd to labi var pamanīt uz lapu koku stumbriem dabiskos mežos, parkos, alejās un parkveida pļavās.
Kad rudens lapu krāšņums pazudis, mežos un parkos īpaši izceļas daudzkrāsainie ķērpji. Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria skatienu piesaista uzreiz – laponis ar izteiktām lentveida daivām ir krietni lielāks par citiem ķērpjiem. Sausā laikā plaušķērpja lapoņa virspuse ir pelēcīgi brūna, savukārt mitrumā tā nereti kļūst koši zaļa. Arī nosakumu ķērpis ieguvis pateicoties lapoņa struktūrai, kas atgādina plaušu alveolu rakstu. Kādreiz plaušķērpis ticis izmantots tautas medicīnā.
Parastais plaušķērpis sastopams uz lapu kokiem: kļavām, liepām, apsēm, ozoliem, ošiem u.c. kokiem ilglaicīgos mežos, kā arī parkos, alejās un parkveida pļavās. Ķērpi apdraud dzīvotņu izzušana, tas ir jutīgs pret gaisa piesārņojumu.
Latvijā parastais plaušķērpis sastopams samērā reti visā teritorijā, tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Mežole”, arī Gaujas nacionālajā parkā un citviet. Pasaulē suga sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.
Starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju apvienības “BirdLife International” klajā laistais Eiropas putnu sarkanais saraksts liecina, ka apdraudēti 13% Eiropas putnu sugu. Sarakstā, izmantojot starptautiski pieņemtos IUCN kritērijus, izvērtēts 544 putnu sugu izmiršanas risks, apkopojot datus no vairāk nekā Eiropas 50 valstīm un teritorijām.
Ziņojums rāda, ka šobrīd apdraudēti ir 13% Eiropas putnu sugu un vēl 6% sugu ir gandrīz apdraudēti. Pēdējās desmitgadēs populācijas sarukušas apmēram trešajai daļai Eiropas putnu sugu. Visvairāk apdraudētās putnu grupas ir jūras putni, pīles, bridējputni un plēsīgie putni. Visvairāk apdraudēto sugu saistīts ar jūru, lauksaimniecības zemēm, zālājiem un mitrājiem. Starp būtiskākajiem draudiem minētas liela mēroga zemes lietojuma pārmaiņas, intensīva lauksaimniecība, jūras resursu pārmērīga izmantošana, iekšzemes ūdeņu piesārņojums, neilgtspējīga mežu apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība. Populācijas sarūk trešajai daļai Eiropas lauku putnu sugu.
Vienlaikus ziņojums rāda arī veiksmes stāstus – 47 sugas klasificētas zemāka apdraudējuma kategorijā, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu. Lielākoties tas noticis patiesu populācijas pārmaiņu dēļ, bet daļā gadījumu nozīme bijusi labākai informācijai. Daļai no šīm sugām (piemēram, zivju dzenītim) populācijas aizvien sarūk, bet ne tik strauji kā vērtēts iepriekš.
No Latvijā regulāri ligzdojošām putnu sugām stāvoklis Eiropā kopumā uzlabojies, piemēram, sarkanajai klijai, sudrabkaijai un plukšķim, kas Eiropā tagad tiek uzskatītas par drošām sugām, bet vairākas iepriekš drošas sugas, piemēram, garkaklis, mērkaziņa un krauķis, tagad iekļuvušas Eiropā apdraudēto sugu sarakstā.
Pilnais ziņojums pieejams ŠEIT.
Vairāk informācijas Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā.
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros notiek sugu izmiršanas riska novērtējums pēc IUCN kritērijiem visās lielākajās organismu grupās, turpmāko četru gadu laikā aktualizējot Latvijas Sarkano grāmatu un īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. IUCN ( International Union for Conservation of Nature) jeb Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība ir 1945. gadā dibināta organizācija, kuras mērķi ir vērsti uz zinātniski pamatotas informācijas par sugām un to stāvokli vākšanu un apkopošanu un publicēšanu, veidojot Sarkano grāmatu. Organizācija izstrādājusi vienotu metodiku, sugu stāvokļa novērtēšanai. 2021. gada aprīlī projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros Latvijā norisinājās pirmās plaša mēroga IUCN ekspertu apmācības.
