Oktobra mēneša aizsargājamās sugas godā ceļam parasto plaušķērpi. Tieši šobrīd to labi var pamanīt uz lapu koku stumbriem dabiskos mežos, parkos, alejās un parkveida pļavās.
Kad rudens lapu krāšņums pazudis, mežos un parkos īpaši izceļas daudzkrāsainie ķērpji. Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria skatienu piesaista uzreiz – laponis ar izteiktām lentveida daivām ir krietni lielāks par citiem ķērpjiem. Sausā laikā plaušķērpja lapoņa virspuse ir pelēcīgi brūna, savukārt mitrumā tā nereti kļūst koši zaļa. Arī nosakumu ķērpis ieguvis pateicoties lapoņa struktūrai, kas atgādina plaušu alveolu rakstu. Kādreiz plaušķērpis ticis izmantots tautas medicīnā.
Parastais plaušķērpis sastopams uz lapu kokiem: kļavām, liepām, apsēm, ozoliem, ošiem u.c. kokiem ilglaicīgos mežos, kā arī parkos, alejās un parkveida pļavās. Ķērpi apdraud dzīvotņu izzušana, tas ir jutīgs pret gaisa piesārņojumu.
Latvijā parastais plaušķērpis sastopams samērā reti visā teritorijā, tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Mežole”, arī Gaujas nacionālajā parkā un citviet. Pasaulē suga sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.
Starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju apvienības “BirdLife International” klajā laistais Eiropas putnu sarkanais saraksts liecina, ka apdraudēti 13% Eiropas putnu sugu. Sarakstā, izmantojot starptautiski pieņemtos IUCN kritērijus, izvērtēts 544 putnu sugu izmiršanas risks, apkopojot datus no vairāk nekā Eiropas 50 valstīm un teritorijām.
Ziņojums rāda, ka šobrīd apdraudēti ir 13% Eiropas putnu sugu un vēl 6% sugu ir gandrīz apdraudēti. Pēdējās desmitgadēs populācijas sarukušas apmēram trešajai daļai Eiropas putnu sugu. Visvairāk apdraudētās putnu grupas ir jūras putni, pīles, bridējputni un plēsīgie putni. Visvairāk apdraudēto sugu saistīts ar jūru, lauksaimniecības zemēm, zālājiem un mitrājiem. Starp būtiskākajiem draudiem minētas liela mēroga zemes lietojuma pārmaiņas, intensīva lauksaimniecība, jūras resursu pārmērīga izmantošana, iekšzemes ūdeņu piesārņojums, neilgtspējīga mežu apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība. Populācijas sarūk trešajai daļai Eiropas lauku putnu sugu.
Vienlaikus ziņojums rāda arī veiksmes stāstus – 47 sugas klasificētas zemāka apdraudējuma kategorijā, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu. Lielākoties tas noticis patiesu populācijas pārmaiņu dēļ, bet daļā gadījumu nozīme bijusi labākai informācijai. Daļai no šīm sugām (piemēram, zivju dzenītim) populācijas aizvien sarūk, bet ne tik strauji kā vērtēts iepriekš.
No Latvijā regulāri ligzdojošām putnu sugām stāvoklis Eiropā kopumā uzlabojies, piemēram, sarkanajai klijai, sudrabkaijai un plukšķim, kas Eiropā tagad tiek uzskatītas par drošām sugām, bet vairākas iepriekš drošas sugas, piemēram, garkaklis, mērkaziņa un krauķis, tagad iekļuvušas Eiropā apdraudēto sugu sarakstā.
Pilnais ziņojums pieejams ŠEIT.
Vairāk informācijas Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā.
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros notiek sugu izmiršanas riska novērtējums pēc IUCN kritērijiem visās lielākajās organismu grupās, turpmāko četru gadu laikā aktualizējot Latvijas Sarkano grāmatu un īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. IUCN ( International Union for Conservation of Nature) jeb Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība ir 1945. gadā dibināta organizācija, kuras mērķi ir vērsti uz zinātniski pamatotas informācijas par sugām un to stāvokli vākšanu un apkopošanu un publicēšanu, veidojot Sarkano grāmatu. Organizācija izstrādājusi vienotu metodiku, sugu stāvokļa novērtēšanai. 2021. gada aprīlī projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros Latvijā norisinājās pirmās plaša mēroga IUCN ekspertu apmācības.
Būtiska sabiedrības daļa atzīst, ka ir slikti informēta par apdraudētajām sugām un sugu aizsardzības pasākumiem, vienlaikus norādot, ka sugu izzušana ir nopietna Latvijas problēma. 9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par sugu aizsardzības nozīmi, liecina LIFE FOR SPECIES projekta veiktā aptauja.
LIFE projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros tika veikta socioloģiskā aptauja ar mērķi noskaidrot Latvijas sabiedrības informētību par sugu aizsardzību. Aptaujā atklājies, ka liela sabiedrības daļa (vairāk kā 70% aptaujāto) savu zināšanu līmeni un informētību par apdraudētajām sugām un pasākumiem, kas veicami sugu aizsardzībai, vērtēja kā sliktu vai diezgan sliktu.
Projekta vadītāja Gunta Čekstere komentē:
“Šī aptauja un tās rezultāti ir ļoti vērtīgi ne vien projekta ieviešanai, bet arī plānojot un ieviešot dažādus pasākumus apdraudēto sugu saglabāšanai un sabiedrības informēšanai. palīdzot labāk izprast sabiedrības viedokli dažādos ar sugu aizsardzību saistītos jautājumos. Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka projektam LIFE FOR SPECIES, kā arī dažādām dabas aizsardzības organizācijām un institūcijām paveras vēl plašāks darba lauks informēšanā par sugu aizsardzības jautājumiem. Aizsargāt var tikai to, ko esi iepazinis.”
Absolūts vairums jeb 90% respondentu atzina, ka sabiedrība vairāk jāinformē par sugu aizsardzības nozīmi, apliecinot projekta LIFE FOR SPECIES nepieciešamību, aktualizējot īpaši aizsargājamo sugu sarakstu un veidojot jaunu Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumu. Vienlaikus, sabiedrības vairākums (virs 80%) piekrita apgalvojumiem, ka bioloģiskā daudzveidība ir arī Latvijas kultūras daļa un bagātība, uz to balstās mūsu labklājība un veselība, kā arī bioloģiskā daudzveidība ir svarīga mūsu ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai.
Aptaujā iegūtie dati apliecina, ka Latvijas Sarkanā grāmata ir populārs zīmols – par to ir dzirdējuši vairāk kā 80% aptaujāto, pie tam – 4% no respondentiem šis izdevums ir mājās.
“Sabiedrība ir pieradusi, ka informāciju par retajām un apdraudētajām sugām jāmeklē tieši Sarkanajā grāmatā. Šis izdevums gadu gaitā ieguvis cilvēku uzticību. Nozīmīgi, ka projekta ietvaros top aktualizēta Sarkanās grāmatas versija, turklāt tā būs pieejama arī internetā” atzīst projekta LIFE FOR SPECIES bezmugurkaulnieku sugu grupas vadītājs, entomologs Dmitrijs Teļnovs.
Sabiedrībā valda uzskats jeb 62% respondentu pauda viedokli, ka iespējamā sugu izmiršana ir nopietna problēma Latvijai. Vairāk kā trešdaļa respondentu atzina, ka sugu izmiršana un dabas noplicināšana viņus jau personiski ietekmē vai ietekmēs nākotnē, savukārt vēl 45 % norādīja, ka tā ietekmēs nākamās paaudzes.
Aptaujātie izteica plašu atbalstu dažādām sugu aizsardzības aktivitātēm, piemēram, plānojot jaunu infrastruktūru, jāņem vērā aizsargājamo sugu vajadzības un jāveicina dabai draudzīga mežsaimniecība, lauksaimniecība un uzņēmējdarbība, nodrošinot, ka šajās nozarēs ieguldītie valsts un ES līdzekļi nenodara kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas fakti” 2021. gada vasarā visā Latvijā, aptaujājot vismaz 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Plašāk ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties projekta LIFE FOR SPECIES šeit. Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz projektu obligāta.
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķis ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā.
Mitrais laiks no paslēptuvēm izvilina dažādus gliemjus un gliemežus, kas rudenīgajos mežos lēni slīd pa koku stumbriem, kritalām un sūnām. Tādēļ septembra aizsargājamās sugas godā ieceļam reti sastopamo lielo torņgliemezi.
Lielais torņgliemezis Ena montana ir tipisks dabisku, cilvēka maz traucētu mežu iemītnieks. Gliemeža tumši brūnā čaula ir apmēram 15 mm gara un 6 mm plata, olveidīga un veidota no vairākiem vijumiem. Mitrā laikā lielo torņgliemezi var ieraudzīt lēni slīdam pa koku stumbriem, kritalām vai akmeņiem. Savukārt sausumā un ziemā nelielais dzīvnieks patveras meža nobiru slānī.
Lielais torņgliemezis ir izplatīts Eiropas centrālo reģionu platlapju mežos. Latvijā tas ir reti sastopams – lielākoties Gaujas Nacionālā parka apkaimē, tomēr ir nedaudzas atradnes arī Latvijas ziemeļaustrumos, austrumos un centrālajā daļā. Gliemezis labprāt apdzīvo platlapju mežus ar paaugstinātu mitruma līmeni, tajā skaitā gravu un nogāžu mežus.
Pašreiz lielo torņgliemežu populāciju pasaulē vērtē kā stabilu, tomēr sugu nākotnē var apdraudēt piemērotu dzīvotņu zudums.
Suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, kā arī sarakstā par īpaši aizsargājamām un ierobežoti izmantojamām īpaši aizsargājamām sugām.
Līdz ar rudenīgiem laikapstākļiem, mežos parādās arvien vairāk sēņu un sēņotāju. Starp gailenēm, baravikām un citām ēdamajām sēnēm, uz veciem lapu kokiem var ieraudzīt arī košo zeltpori Hapalopilus croceus – reti sastopamu, koši oranžu piepi.
Košā zeltpore apdzīvo atmirušu ozolu koksni vietās, kur sastopami veci ozoli: alejās, lapu koku mežos un parkveida ainavā. To var atrast pat uz kritalām. Pusapaļās, mīkstās un gaļīgās cepurītes novērojamas no jūlija līdz septembrim un tieši augustā tās ir viskošākās – oranžā sēne spīd jau pa gabalu! Ne velti sēnes nosaukums anļu valodā ir “orange polypore”. Vēlāk rudenī viengadīgais augļķermenis saraujas, kļūst sauss un neizteiksmīgs.
Iespējams, košo zeltpori varētu sajaukt ar Latvijā ļoti populāro parasto sērapiepi (Laetiporus sulphureus), taču sērapiepes augļķermeņi ir plānāki, čemurveida un drīzak dzelteni, nevis koši oranži.
Košā zeltpore ir apdraudēta suga Eiropā, tā iekļauta 11 Eiropas valstu sarkanajos sarakstos. Sēnes populācija samazinās, jo pēdējās simtgadēs strauji samazinājusies ozolu mežu izplatība. Latvijā košo zeltpori var ieraudzīt, piemēram, Natura 2000 vietās, kur saglabājusies parkveida ainava aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, Gaujas nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, kā arī citviet.
Lai veiksmīgas reto sēņu medības!
Par jūlija aizsargājamo sugu nominējam lielo skābeņu zeltainīti (Lycaena dispar) – dienastauriņu, kas vislabāk novērojams tieši vasaras vidū.
Siltā un saulainā laikā lielo skābeņu zeltainīti nevar nepamanīt – ugunīgi oranžais tauriņš ar pelēcīgu spārnu apakšpusi izceļas lidojumā, meklējot ziedošus augus ar nektāru. Lielais skābeņu zeltainītis ir pats lielākais no visas Eiropas zeltainīšiem.
Tauriņa kāpuri ir nedaudz līdzīgi mitrenēm, tie barojas uz dažādām skābenēm, kas aug mitrās pļavās vai ūdenstilpju krastos, piemēram, uz krastmalas skābenēm Rumex hydrolaphatum. Tomēr paši zeltainīši ir labi lidotāji un dodas meklēt barošanās vietas – ziedošas pļavas, ceļmalas - tālu no savas izšķilšanās vietas.
Lielais skābeņu zeltanītis ir visā Eiropā apdraudēta suga, ko ietekmē dzīvotņu – mitru pļavu un mitrāju izzušana meliorācijas rezultātā. Suga iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Ik gadu Saulgriežu laikā dzirdam aicinājumu neplūkt retus un aizsargājamus augus. Arī projekta LIFE FOR SPECIES komanda pievienojas šim aicinājumam, uzsākot mēneša sugas akciju. Turpmāk, visu projekta norises laiku, ik mēnesi pastāstīsim par kādu no Latvijas retajām un īpaši aizsargājamām sugām.
Par jūnija aizsargājamo sugu nominējam zaļziedu naktsvijoli (Platanthera chlorantha), kas sastopama zālājos, mežmalās, arī krūmājos un tieši šobrīd – krāšņi zied. No savas līdzinieces un daudz populārākās sugas – smaržīgās naktsvijoles (Platanthera bifolia), zaļziedu naktsvijole atšķiras ar jumtiņveida putekšņlapu izvietojumu un ziediem, kas nesmaržo. Augs sastopams visā Latvijas teritorijā, taču valsts austrumdaļā ir lielākas izredzes to novērot.
Zaļziedu naktsvijole ir viena no Latvijā sastopamajām savvaļas orhideju sugām – vairums no tām ir īpaši aizsargājamas sugas. Savvaļas orhidejām nepieciešams ilgs laiks no sēkliņas līdz pat ziedošam augam – reizēm paiet pat 10 gadi un vairāk gadi. Tādēļ priecāsimies par šiem krāšņajiem augiem ar acīm, iemūžināsim fotogrāfijās, bet atstāsim noziedēt un sēklas izsēt dabā!
Visu aprīli projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros, projekta ekspertiem norisinājās apmācības sugu izvērtēšanai pēc IUCN kritērijiem. Apmācības vadīja IUCN treneres Catarina Fonseca no Portugāles un Eve Englefield no Lielbritānijas.
Projekta eksperti no visām sugu grupām (sūnas, ķērpji, sēnes, vaskulārie augi, bezmugurkaulnieki, zivis, putni un zīdītāji) aprīļa mēnesī apguva sugu izmiršanas varbūtības izvērtējumu pēc IUCN kritērijiem. IUCN ( International Union for Conservation of Nature) jeb Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība ir 1945. gadā dibināta organizācija, kuras mērķi ir vērsti uz zinātniski pamatotas informācijas par sugām un to stāvokli vākšanu un apkopošanu un publicēšanu, veidojot Sarkano grāmatu. Organizācija izstrādājusi vienotu metodiku, sugu stāvokļa novērtēšanai. Tik plaša mēroga IUCN mācības Latvijā norisinājās pirmo reizi.
Stāsta IUCN sertificētais eksperts, projekta bezmugurkaulnieku sugu grupu vadītājs Dmitrijs Teļnovs:
"Šādas apmācības ir svarīgas primāri tāpēc, kā IUCN ir izstrādāti un daudzos šis organizācijas darbības gados precizēti un aprobēti stingri noteikti kritēriji savvaļas sugu apdraudējuma noteikšanai. Latvijas ekspertiem būtu svarīgi vienādi izprast šos kritērijus, IUCN lietoto terminoloģiju, “nokalibrēties”, lai ekspertu sagatavotie sugu izvērtējumi būtu veikti atbilstoši IUCN starptautiski aprobētajai un respektētai metodikai. Papildus tam, IUCN metodika sugu apdraudējuma izvērtēšanai ir vairāku pakāpju process un prasa iedziļināšanos. Ir praktiskāk un vieglāk uztverams, ja visu šo informāciju pasniedz kopīgās mācībās un nostiprina ar testu uzdevumiem."
Mācību kurss tika pielāgāgots Latvijas situācijai un specifikai, piemēram, ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Lektores, IUCN treneres Catarina Fonseca no Portugāles un Eve Englefield no Lielbritānijas bija sagatavojušas daudzpusīgas mācības, ietverot teorijas kursus, praktiskos darbus grupās, mājas darbus, kā arī pārbaudes darbus. Kopumā mācībās piedalījās 50 eksperti no dažādām sugu grupām. Apgūtās prasmes tiks pielietotas Latvijas reto un aizsrgājamo sugu izvērtēšanā.
Šogad Zinātnieku nakts 2021 norisinājās 30. aprīlī no plkst. 18:00 līdz 23:00, pulcējot vairākus tūkstošus apmeklētāju. Projekts LIFE FOR SPECIES pasākumā piedalījās ar testu "Vai atpazīsti īpaši aizsargājamas sugas?", kā arī nelielu tiešsaistes stāstu par testā pieminētajām sugām.
ZInātnieku nakts 2021 norisinājās tiešsaistē, mājas lapā www.zinatniekunakts2021.lv, pulcējot ap 4000 interesentu, kas varēja tiešsaistē noskatīties 200 dažādu aktivitāšu, ko bija sagatavojušas dažādas Latvijas augstskolas un zinātniskās institūcijas. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts un projekts LIFE FOR SPECIES, piedāvājot ekspo zonā aizpildīt testu ar īpaši aizsargājamo sugu atpazīšanu.
Testā apkopoti attēli ar 15 dažādu organismu īpaši aizsargājamām sugām. ZInātnieku nakts tiešraides laikā Sinistrum zālē projekta komunikācijas vadītāja Maija Medne tiešsaistē dalījās ar nelielu stāstījumu par šīm sugām, atklājot visiem testa pareizās atbildes.
No testā tesniegtajām atbildēm var secināt, ka ir īpaši aizsargājamās sugas, kuras labi atpazīst liela sabiedrības daļa (meža silpurene, peldošais ezerrieksts, lapkoku praulgrauzis), savukārt šķietami populāru sugu atpazīšana pasākuma apmeklētājiem nevedās (lasis, mazais ērglis).
Testu joprojām ir iespējams aizpildīt un savas zināšanas pārbaudīt šajā saitē: Tests - vai pazīsti Latvijas aizsargājamās sugas?
Šī gada 4. martā ZOOM platformā norisinājās projekta LIFE FOR SPECIES atklāšanas seminārs, pulcējot vairāk kā 150 interesentu.
Projekta LIFE FOR SPECIES atklāšanas semināru, kas notika 4. martā ZOOM platformā atklāja vairāki ciemiņi. Ilona Mendziņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības monistrijas Dabas aizsadzības departamenta novēlēja, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors novēlēja vērtīgus ceļavārdus, projektu uzsākot. Projekta vadītāja Gunta Čekstere iepazīstināja ar projekta mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Jēkabs Dzenis no Dabas aizsardzības pārvaldes izklāstīja, kāda būs projekta loma savvaļas sugu aizsardzības sistēmas pilnveidē, savukārt Viesturs Ķerus no Latvijas Ornitoloģijas biedrības piedāvāja ielūkoties putnu sarkanajā sarakstā. Projekta komandas prezentāciju daļu noslēdza Pēteris Evarts - Bunders no Daugavpils Universitātes, ar uzskatāmiem piemēriem iezīmējot reto un aizsargājamo augu saraksta revīzijas nepieciešamību. Visu semināra laiku dalībniekiem bija iespēja aizpildīt anketu, daloties savā pieredzē un noverojumos par kādu sugu, kura Latvijā izzūd un kļūst retāk sastopama. Visvairāk balsu saņēma bezdelīgactiņa, lidvāvere, arī zaļā vārna un naktsvijoles. Iepriecinoši, ka anketā tika pieminēti visdažādāko sugu grupu pārstāvji: sūnas, ķērpji, vaskulārie augi, ķērpji, abinieki, zivis, putni, zīdītāji. Semināra diskusiju sadaļā rosījās sarunas par projektā iecerētajiem darbiem un paredzamajiem rezultātiem, sugu izplatību un aizsardzības stāvokli, kā arī projekta komunikācijas pasākumiem.
Paldies visiem pasākuma dalībniekiem!
