25. novembrī tika aizvadīta LU Jauno biologu skolas nodarbība LIFE For Species projekta bezmugurkaulnieku sugu ekspertes Rūtas Starkas vadībā. Nodarbības laikā klātesošajiem skolēniem bija iespēja iejusties pētnieku lomā, un uzzināt vairāk par to, kā notiek sugu apdraudētības novērtēšana pēc IUCN kritērijiem un kā tiek lemts par sugām, kuras iekļaut potenciālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Jauno biologu skola (JBS) ir izglītojošu pasākumu kopums skolēniem, kuras mērķis ir veicināt skolēnu interesi par bioloģiju kā zinātni un nākotnes virzienu, dot iespēju papildināt savas zināšanas un iegūt arī ieskatu bioloģijas studenta dzīvē.
R. Starkas vadītajā nodarbībā piedalījās 82 skolēni no 7. - 12. klasei. Pasākuma laikā jaunieši ar interesi pildīja uzdoto, uzdeva jautājumus un nodarbības noslēgumā patstāvīgi pildīja dažādus uzdevumus.
Patstāvīgā darba uzdevuma laikā bija jāveic aprēķins zilspārnu smiltājsiseņa AOO, EOO, kā arī tā izvērtēšana pēc B kritērija. Skolēniem bija jāsaprot, kur iegūt informāciju par biotopu stāvokli Latvijā un sugu populāciju tendencēm Eiropā, kā arī jāmāk salīdzināt vēsturiskos un mūsdienu izplatības datus, to interpretācijas ierobežojumus. Noslēgumā bija jāpamato sugas aizsardzības nepieciešamība.
Pēc nodarbības un uzdevumiem, skolēni saņēma projekta laikā izstrādātos materiālus - kartiņas, kā arī pirmo trīs vietu ieguvēji katrā no vecuma grupām saņēma projekta brošūru un bukletu.
Bilžu galerija, lai apskatītu bildes - klikšķini uz jebkuru no tām. Foto: Agate Seržante
Paldies visiem dalībniekiem par izrādīto interesi un aktivitāti!
Novembra izskaņā, kad lielākā daļa sikspārņu ir devušies ziemas miegā, vēlamies pastāstīt vairāk par kādu Latvijā sastopamu un aizsargājamu sikspārņu sugu - Eiropas platausi, kas agrāk bija pazīstams kā Platausainais sikspārnis (Barbastella barbastellus).
Eiropas platausis ir vidēja izmēra sikspārnis un tā ķermeņa garums sasniedz 43-64 mm. Dzīvniekam ir tumši brūns apmatojums, ko reizēm rotā nedaudz sirmi vai pat dzeltenīgi matu gali tā mugurpusē. Ādas krāsa tumši brūna. Raksturīgākā sugas pazīme sasaucas arī ar tās latvisko nosaukumu – tam ir platas trijstūrveida ausis, kuras uz pieres saaugušas kopā. Auss radziņš trijstūrveida ar nosmailotu, nedaudz izstieptu virsotni.
Sugai raksturīgi, ka mātītes dzemdē vienu mazuli gadā. Plataušu mūža ilgums dažādos avotos norādīts atšķirīgs, bet vidēji tas svārstās no 5,5- 10 gadiem. Maksimālais zināmais vecums šīs sugas pārstāvim ir 22 gadi.
Eiropas plautausis ir Latvijā ziemojoša suga, kurai nav raksturīgi tāli pārlidojumi. Tā ziemo galvenokārt vecos un maz izmantotos pagrabos. Eiropas platausis ir izteikta mežu suga, kas tradicionāli tiek saistīta ar platlapju mežiem. Latvijā piemērotu vecāku platlapju mežu nav daudz, bet suga reģistrēta vecos muižu parkos un dažāda tipa mežaudzēs.
Jāatzīmē, ka sikspārņi nemīt ligzdās, tie mājo alās, koku dobumos, kā arī ēku bēniņos un pagrabos. Diemžēl, nereti tieši vecu māju pārbūve un nojaukšana apdraud sikspārņus, jo samazinās tiem piemērotu dienas slēptuvju un vairošanās vietu skaits. Tāpat, sikspārņiem kaitē vecu, dobumainu koku izciršana. Kā vēl viens risks jāmin kukaiņu samazināšanās, jo tas apdraud sikspārņu iespēju atrast pietiekamu barības apjomu.
Latvijā sugas galvenais apdraudējums ir tieši mežizstrāde, kuras rezultātā samazinās vecu un kalstošu vai nokaltušu koku daudzums ar piemērotām slēptuvēm, tiek fragmentēti mežu masīvi, kā arī ar meliorāciju izmainīts mitruma režīms.
Arī Latvijā piemērotu paslēptuvju daudzums mežā ir viens no noteicošajiem faktoriem sugas klātbūtnei. Retāk šīs sugas mītnes atrodamas ēkās. Ziemo pazemes mītnēs, Latvijā zināmās ziemošanas vietas atrastas dažādos vecos pagrabos.
Suga medī naktstauriņus, kaut gan var medīt arī cita veida kukaiņus.
Eiropas platausis 3 reizes novērots ziemošanas vietās Gaujas Nacionālā parka alās, tomēr pēdējo 30 gadu laikā neviens šīs sugas indivīds Gaujas Nacionālā parka teritorijā nav konstatēts. Šobrīd zināmie atradumi īpaši aizsargājamās teritorijās ir tikai dabas liegumā “Dunika” un dabas parkos “Ogres ieleja” un “Talsu pauguraine”.
Ja dodoties dabā vai savas mājas pagrabā ieraugi Eiropas platausi - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā. Atgādinām, ka sastopot sikspārņus, nevajadzētu traucēt to atpūtu, un jāizvairās no lieku trokšņu, gaismu un citu traucēkļu radīšanas.
Aukstajos Ziemeļeiropas piekrastes ūdeņos mīt zivs, kura nereti paliek neievērota tās šķietami nemanāmā izskata dēļ. Tomēr lucītis (Zoarces viviparus) Latvijā ir nozīmīga suga, tādēļ noslēpumaino zivi šomēnes celsim mēneša sugas godā.
Lucītim ir garš, nedaudz čūskai līdzīgs ķermenis, kura krāsa svārstās no brūniem līdz pat zaļiem toņiem, atkarībā no zivs dzīves vides. Krāsojums palīdz lucītim noslēpties no tā dabiskajiem ienaidniekiem, kalpojot kā laba kamuflāža, kad zivs atpūšas jūras ūdeņu akmeņainajā vai dubļainajā pamatnē. Lucītis var sasniegt līdz pat 52cm garumu, Baltijas jūrā līdz 40 cm, parasti 25-35 cm.
Atšķirībā no daudzām citām zivju sugām, lucīši ir dzīvdzemdētāji- apaugļošanās norit iekšēji augustā-septembrī, un pēc 4-6 mēnešiem mātīte dzemdē 35-55 mm garus 30-400 mazuļus, kuri izšķiļas izdēšanas brīdī, un visbiežāk tas notiek tieši ziemā, kad ūdens temperatūras ir īpaši zemas. No citām zivīm šo sugu atšķir arī grūtniecības ilgums - tā ilgst sešus mēnešus, kas ir ilgs periods, salīdzinājumā ar citām zivīm. Mazuļi tiek dzemdēti no decembra līdz februārim, kad ūdens temperatūras ir viszemākās.
Lucītis ir bentiska jūras zivs, līdz ar to lielākoties pārtiek no tārpiem, un vēžveidīgajiem un gliemenēm, kā arī reizēm medī mazākas zivis un to ikrus.
Suga ir plaši izplatīta un bieži sastopama Ziemeļeiropas piekrastes ūdeņos. Tās izplatības areāls stiepjas no Baltās jūras līdz Lamanšam, Īru jūrai, kā arī ietver Baltijas jūras ūdeņus, apdzīvojot gan Baltijas jūras atklāto daļu, gan Rīgas līci. Tieši Rīgas līcī sastopams vismasveidīgāk, kur lielākās koncentrācijas veido ziemeļu un austrumu daļās. Lucītim nav raksturīga migrācija un tam ir relatīvi stacionārs dzīvesveids, kas sugu ļauj izmantot kā vides indikatoru toksikoloģiskos pētījums un piesārņojuma monitoringāi. Interesanti, ka lucītis var uzturēties līdz pat 40m dziļos ūdeņos.
Rīgas līcī pastāv salīdzinoši senas lucīšu zvejas tradīcijas. Suga tiek konstatēta piezvejā arī citu sugu specializētajā zvejā. Vēsturiski intensīvā zveja noveda pie strauja krājuma sarukuma un situāciju šajā periodā vēl sarežģīja arī straujā jūras vides kvalitātes pasliktināšanās, kā arī lielu mencu baru ieceļošana Rīgas līcī, kas aktīvi barojās arī ar lucīšiem. Pēc lucīšu populācijas ievērojamā sarukuma Rīgas līcī, lucīšu zveja no 1980. līdz 1989. gadam tika slēgta. Zveja atkal tika atvērta 1990. gadā un tika piešķirtas iespējami zemas nozvejas kvotas, atļaujot lucīšu ieguvi piekrastē, un regulējot nozveju.
Lucītis ir aukstūdens suga, līdz ar to ūdens temperatūras paaugstināšanās klimata pārmaiņu dēļ negatīvi ietekmē gan tā augšanu un attīstību, gan vairošanās sekmes. Sugas vairošanos negatīvi ietekmē arī jūras ūdeņu piesārņojums un ekosistēmas izmaiņas. Arī invazīvā suga - apaļais jūras grundulis - tiek uzskatīts par apdraudējumu lucītim, jo pārklājās šo divu sugu apdzīvotās nišas, kā arī barības bāze. Kā jau iepriekš minēts, pagātnē būtisku iespaidu uz populāciju atstāja augstās nozvejas specializētajā lucīšu zvejā. Mūsdienās lucīša specializētā zveja notiek ļoti nelielos apmēros ar pasīvajiem zvejas rīkiem, kā arī sugu nelielos daudzumos tiek noķerta piezvejā citos rīkos.
Lai arī zvejas intensitāte vairs nav tik liela, tomēr klimata un citu faktoru ietekmē lucīša populācija Latvijas ūdeņos pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājusies par vairāk nekā 90%.
Izsakām lielu pateicību visiem, kuri 11. un 12. oktobrī piedalījās projekta LIFE FOR SPECIES organizētajos semināros, kuru laikā iepazīstinājām interesentus ar projektā izstrādātajiem priekšlikumiem aizsargājamo sugu sarakstam dažādām sugu grupām (putni, zīdītāji, bezmugurkaulnieki, vaskulārie augi, sūnas u.c.)
Abu semināru materiāli (prezentācijas + projektā izstrādātie priekšlikumi katrai sugu grupai ar kritēriju pielietojumu) pieejami gan šeit, gan arī mūsu mājaslapā, sadaļā “Materiāli”. Turpat lejupielādei pieejamas arī vadlīnijas jeb skaidrojums pamatprincipiem kritēriju izstrādei un kategoriju dalījumam potenciālajam aizsargājamo sugu sarakstam.
Aicinām interesentus vēlreiz iepazīties ar projektā izstrādātajiem priekšlikumiem un iesūtīt komentārus un jautājumus līdz š.g. 30. oktobrim, rakstot uz e-pastu madara.eihe@lu.lv
Laikā no 4. līdz 6. oktobrim projekta LIFE FOR SPECIES komandas pārstāvji no Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Dabas aizsardzības pārvaldes devās vērtīgā pieredzes apmaiņas un tīklošanas braucienā uz Igauniju. Tajā piedalījās arī projekta LIFE IP LatViaNature Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Brauciena ietvaros Latvijas LIFE projektu komandas iepazinās ar sugu un biotopu aizsardzības aktualitātēm un veiktajām aktivitātēm dažādu dzīvotņu atjaunošanā un monitoringā Muhu salā, Tartu un Otepē apkārtnē, apmeklējot vairāku Igaunijas LIFE projektu aktivitāšu vietas. Alvaru atjaunošanas darbi Muhu salā pirms vairākiem gadiem veikti LIFE+ dabas projekta “Restoration of Estonian alvar grasslands” ietvaros, un šobrīd tie tiek turpināti “LIFE connecting meadows” projektā. Tajā ietverta parkveida, daļēji dabisko zālāju un piekrastes pļavu un klinšu atjaunošanu un fragmentācijas samazināšana daļēji dabiskai ainavai, izmantojot gan dažādus tehniskus un mehāniskus līdzekļus, gan arī noganīšanu, tādējādi radot labākas iespējas atsevišķām sugām saglabāt savu ģenētisko daudzveidību. Atjaunošanai izvēlēti biotopi, kas atlasīti izmantojot GrassLIFE projekta ietvaros izstrādāto modeli. Tas parādīja, ka vērtīgākie biotopi, kas prioritāri Muhu salā būtu jāatjauno, atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām. Tādējādi Muhu salā redzētās aktivitātes ir lielisks vairāku LIFE projektu rezultātu ilgtspējas piemērs.
Abinieku dzīvotņu uzlabošanas pasākumus īsteno LIFE-IP ForEst&FarmLand projekts, pielietojot LIFE Natura projektos noteikto labākās apsaimniekošanas praksi. Pēdējo 10-15 gadu laikā Igaunijā būtiski sarucis abinieku īpatņu skaits. Galvenokārt tas saistāms ar lauksaimniecības intensificēšanos, nosusināšanas sistēmu atjaunošanu, mitrāju samazināšanos. Lai radītu abiniekiem piemērotus vairošanās dīķus, tie tiek atjaunoti to kādreizējās atrašanās vietās. Sākumā nolaiž vai izsūknē ūdeni, tad iespēju robežās ar ekskavatoru izņem dūņas līdz minerālaugsnes (šeit-māla) slānim. Ūdenstilpnes veido nelielos klāsteros (3-10 dīķi katrā klāsterī), ar dažāda dziļuma dīķiem un novietoti dažādā reljefā, lai gados ar atšķirīgiem laikapstākļiem vismaz dažos dīķos būtu ūdens. Daļa no ūdenstilpēm sausos gados būs sausas, kas mazina tajos esošo saldūdeņu plēsēju un parazītu populācijas.
Savukārt projekta LIFE Mires Estonia ietvaros Soosaare purvā, kas atrodas Alam-Pedja dabas liegumā, pirms dažiem gadiem veikti purva biotopu atjaunošanas darbi, t.sk., aizsargājamo vai reto abinieku, spāru, tauriņu sugu, medņa u.c. dzīvotņu uzlabošanas pasākumi. No Soosaares purva kopējās platības (1300 ha) aptuveni 120 ha Padomju Savienības laikos nosusināti kūdras ieguvei. Tādēļ teritorijas perifērijā veikta meliorācijas grāvju aizsprostošana, grāvju vietā pakāpeniski izveidojoties nelielu dīķu virtenei, kas piemērota brūno varžu (Rana arvalis, R. temporaria) nārstam. Lai gan abinieku vairošanās sekmes šajās ūdenstilpnēs dažādos gados variē, kopumā veiktie pasākumi vērtējami kā sekmīgi, jo ūdenstilpes tiek izmantotas un purva varžu (Rana arvalis) nārsta puduru skaits pieaudzis 13 reizes, līdz ar to pieaudzis arī varžu īpatņu skaits. Purva dabisko daļu abinieki praktiski neizmanto kā vairošanās vietu, kas skaidrojams ar šeit esošo ūdens lāmu un ezeriņu ūdens fizikāli-ķīmiskajām īpašībām (zems pH). Tauriņu sugu daudzveidība un īpatņu skaits pēc purva atjaunošanas, t.sk. krūmu un meža izciršanas pasākumiem, Soosaare purvā nav būtiski mainījušies. Tāpat tiek veikti arī ūdenslīmeņa automātiskie mērījumi un veģetācijas monitorings, izmantojot dronus ar spektrālajiem sensoriem, tomēr šo novērojumu rezultāti par purva atjaunošanas sekmēm būs interpretējami tikai vairākas sezonas pēc pasākumu veikšanas. Purva atjaunošanas darbi tiek turpināti un vairāku sugu un dzīvotņu monitoringu šobrīd veic projekta LIFE SIP AdaptEst speciālisti.
Viena no Igaunijas biotopu vērtībām ir plašās, applūstošās palienu pļavas. Projekta LIFE SIP AdaptEst ietvaros Alam-Pedja dabas liegumā esošajās palienu pļavās Kärevere reģionā, kas ir Natura 2000 vieta, tiek veikta daļēji dabisko dzīvotņu apsaimniekošana un atjaunošana, noganot un pļaujot. Kopējā pļavu platība sasniedz aptuveni 2000 ha. Šīs palienu pļavas ir arī nozīmīga vieta putniem migrācijas laikā, kā arī viena no lielākajām ķikuta (Gallinago media) ligzdošanas vietām Igaunijā. Pļavas atrodas Laeva upes palienē. Laevas dabiskā gultne vairāku km garumā pirms dažiem gadiem sekmīgi atjaunota projekta LIFE HAPPYRIVER ietvaros, jo Padomju Savienības laikā gultnei bija veikta iztaisnošana.
Brauciena ietvaros notika arī kopīgs seminārs, kurā Latvijas un Igaunijas LIFE projektu pārstāvji un Igaunijas Klimata ministrijas pārstāvji pārrunāja aktualitātes un problēmas retu, apdraudētu un aizsargājamu sugu pārvaldībā abās Baltijas valstīs, veiktajiem pasākumiem un sabiedrības iesaisti dabas, t.sk. bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un invazīvo sugu dokumentēšanā un izskaušanā, vienlaikus iepazīstinot ar projekta LIFE FOR SPECIES galvenajiem uzdevumiem, plānotajiem darbiem un rezultātiem sugu aizsardzības jomā Latvijā. Pārrunātas arī institūciju un Latvijas/Igaunijas LIFE projektu tālākas sadarbības iespējas un salīdzināti Latvijas un Igaunijas sugu aizsardzības likumdošanas akti. Gan Igaunijai, gan Latvijai ir daudz līdzīgu problēmu sugu aizsardzībā. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā izmiršanas risks sugām pēc IUCN kritērijiem izvērtēts jau divas reizes. Šie rezultāti tiek ņemti vērā, plānojot retu un apdraudētu sugu tālāku aizsardzību, un ar to saistītos normatīvos aktos.
Brauciena laikā gūtie iespaidi un ieskats Igaunijas pieredzē būs vērtīgs papildinājums, ko ņemt vērā strādājot pie Latvijas jaunā aizsargājamo sugu saraksta. Tāpat, pieredzes braucienā gūtās atziņas, informācija un nodibinātie kontakti būs vērtīgi projekta LIFE FOR SPECIES turpmākā realizācijā, kā arī abu valstu tālākajos sadarbības procesos.
Pateicamies Igaunijas LIFE projektiem par viesmīlīgo uzņemšanu!
Septembrī Eiropā norisinājušās vairākas starptautiskas konferences, kurās veiksmīgi pārstāvēts arī LIFE FOR SPECIES projekts. Katrs pasākums veltīts citai sugu grupai un jautājumiem par to izpēti un aizsardzību. Kopumā četri Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta sugu eksperti projektu pārstāvējuši trīs dažādos starptautiskos pasākumos.
Projekta bezmugurkaulnieku sugu grupas koordinators Dmitrijs Teļnovs septembra vidū (14.09.2023.-17.09.2023.) piedalījās 11. simpozijā par saproksilofāgo vaboļu aizsardzību, kas norisinājās Spānijā, Aranhuecā (Aranjuez). Šī simpoziju un semināru sērija, kas veltīta Eiropas saproksilofāgo vaboļu sugu izpētei un aizsardzībai, ar dažiem izņēmumiem notiek katru otro gadu. 11. simpozija mērķis bija dalīties ar zināšanām, pieredzi un inovatīvām metodēm saproksilofāgo vaboļu konstatēšanai un monitoringam Eiropā, īpašu uzsvaru liekot uz starptautiski un nacionāli aizsargājamām sugām.
D. Teļnovs, pārstāvot projektu LIFE FOR SPECIES, simpozijā piedalījās ar mutisku prezentāciju "Pirmais Latvijas saproksilofāgo vaboļu Sarkanais saraksts - projekts “LIFE FOR SPECIES”. Prezentācijas līdzautore - Gunta Čekstere, LIFE FOR SPECIES projekta vadītāja. Simpozija un semināra apmeklētāji tika iepazīstināti ar projekta mērķi, uzdevumiem, aktivitātēm un sasniegtajiem un plānotajiem rezultātiem saistībā ar apdraudētajām un starptautiski un nacionāli aizsargātajām saproksilofāgo vaboļu sugām Latvijā.
Dalība simpozijā ļāva secināt, ka Latvija ir pēdējā Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona valsts, kurai vēl nav nacionālā apdraudēto sugu, tai skaitā saproksilofāgo vaboļu, Sarkanā saraksta. Pasākuma gaitā vairākkārt tika uzvērta LIFE programmas nozīme un sniegtās iespējas vaboļu sugu izpētei un aizsardzībai.
No 4. līdz 8. septembrim, projekta LIFE FOR SPECIESzivju sugu grupas koordinators Jānis Bajinskis pārstāvēja projektu XVII Eiropas Ihtioloģijas kongresā, kas notika Prāgā, Čehijā. Arī šī kongresa mērķis bija dalīties zināšanās starp dažādu pētniecības jomu zinātniekiem. Kongresa ietvaros norisinājās 9 simpoziji, kuros 7 plenārās lekcijās uzstājās attiecīgo jomu vadošie eksperti, tika sniegtas119 īsformāta mutiskas prezentācijas un 93 stenda ziņojumi.
J. Bajinskis pasākuma laikā sniedza mutisku prezentāciju par LIFE FOR SPECIES projekta ieguldījumu dažādu apdraudēto zivju sugu aizsardzībā Latvijā (prezentācijas līdzautori - projekta vadītāja Gunta Čekstere un jūras zivju sugu eksperts Jānis Gruduls).
Arī šī kongresa ietvaros tika atzīts, ka LIFE programmai ir liela nozīme Eiropas apdraudēto zivju sugu aizsardzības un pētniecības finansēšanā, kā arī tika sniegti vērtīgi padomi par to, kā veiksmīgi pieteikt un realizēt LIFE programmas projektus.
No 4. līdz 8. septembrim norisinājās arī XIX Eiropas Mikologu kongress, kurš notika Perudžā (Perugia), Itālijā un tajā projektu pārstāvēja divas sēņu sugu ekspertes - Inita Dāniele un Diāna Meiere. Eksperšu dalība pasākumā tika nodrošināta pateicoties LIFE FOR SPECIES projekta un Latvijas Nacionālā dabas muzeja finansiālam atbalstam.
Kongresā tika ietverts ļoti plašs tēmu klāsts, sākot no sēņu sugu aizsardzības līdz to pielietošanai medicīnā. Projekta eksperšu prezentācijās tika uzsvērti jaunākie Latvijas padraudēto sēņu sugu saraksta papildinājumi, kas tika veikti saskaņā ar IUCN kritērijiem.
I. Dāniele kongresā sniedza mutisku prezentāciju (ziņojuma līdzautore D.Meiere) “Jaunais Latvijas sēņu Sarkanais saraksts, balstīts uz IUCN kritērijiem”, kurā informēja par sēņu sugu aizsardzības vēsturi Latvijā un šī brīža statusu, kā arī iepazīstināja klausītājus ar LIFE FOR SPECIES projekta laikā izstrādāto jauno sēņu sugu Sarkano sarakstu. Savukārt D. Meiere piedalījās kongresā ar stenda ziņojumu "Izmaiņas Latvijas sēņu Sarkanajā sarakstā (koksni apdzīvojošās Aphyllophorales), pamatojoties uz IUCN kritērijiem", kurā bija apkopota informācija par koksnē mītošām sēnēm, kas iekļautas jaunajā sēņu sugu Sarkanajā sarakstā, sniedzot ieskatu arī par IUCN kritēriju pielietošanu šo sēņu sugu izvērtēšanā Latvijā
Balstoties uz visu iepriekšminēto projekta ekspertu atsauksmēm, var secināt, ka Latvija šobrīd atpaliek no citām Eiropas valstīm sugu Sarkano sarakstu izveidē. Tas nostiprina projekta LIFE FOR SPECIES aktualitāti un nozīmību Latvijas sugu aizsardzības pasākumu kontekstā. Tāpat, vispārēji tiek atzīta LIFE programmas nozīme dažādu sugu un sugu grupu aizsardzības pasākumu finansēšanā un ieviešanā.
No 12. - 14. septembrim, Somijas Nuuksio Nacionālajā parkā tika aizvadīts Ziemeļvalstu un Baltijas valstu LIFE projektu tīklošanās pasākums, kura laikā vairāk nekā 35 LIFE projektu komandas no 6 dažādām valstīm dalījās pieredzē par LIFE projektu īstenošanu, kā arī apmeklēja dažādu dabas LIFE projektu norises vietas.
Pirmā tīklošanās pasākuma diena tika aizvadīta Nuuksio, iepazīstoties ar Somijas pieredzi dažādu LIFE projektu īstenošanā, kā arī uzklausot CINEA un ELMEN pārstāvjus par jaunākajām tendencēm un izmaiņām LIFE programmas īstenošanā.
Latvijas LIFE projektu “Pop up” stends.
Pēc prezentācijām projektu komandām bija iespēja apmeklēt “Pop up” stendus, kuros vairāki LIFE projekti apmeklētājus atraktīvi iepazīstināja ar savu darbības sfēru. Arī LIFE FOR SPECIES komanda no Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta piedalījās pasākumā ar savu stendu, kas tika īstenots kopā ar LIFE LatViaNature integrēto projektu un Dabas aizsardzības pārvaldes projekta komandas pārstāvjiem. Abu Latvijas projektu stendā bija iespēja uzzināt par projektu galvenajām aktivitātēm, saņemt izglītojošus materiālus, kā arī nogaršot dažādas Latvijas dabas veltes.
Otrajā dienā tika piedāvātas ekskursijas uz trīs dažādām apskates vietām: Hanko, Rekijokilaakso un Nuuksio Nacionālo parku. Katra vieta piedāvāja unikālu perspektīvu par dabas aizsardzības centieniem, sākot ar Hanko lagūnu atjaunošanu līdz lidvāveru dzīvotnēm Rekijokilaakso. LIFE FOR SPECIES projekta komanda apmeklēja ekskursiju uz Rekijokilaakso, lai apskatītu un iepazītos ar lidvāveru apdzīvotiem biotopiem, kā arī dažādu lidvāveri aizsargājošu pasākumuieviešanui dabā. Atšķirībā no Latvijas, lidvāvere Somijā ir samērā izplatīta suga, taču pēdējās desmitgadēs to īpatņu skaits ir sarucis. Atbilstoši IUCN kategoriju sadalījumam tā novērtēta kā “VU” jeb jutīga suga. Vairums lidvāveru apdzīvoto vietu atrodas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, līdz ar to nepieciešami papildus aizsardzības mehānismi, tai skaitā tiek īstenoti kompensācijas mehānismi mežu īpašniekiem.
Rekijokilaakso ekskursijā piedalījās arī viena no Somijas LIFE projektu pārstāvēm - suņu trenere Tanja Karpela, kura sagatavo suņus darbam dabas aizsardzībā, kā arī piedalās šo aktivitāšu ieviešanā. Attēlā redzamā ir Tara (beļģu aitas suns), kura ikdienā palīdz sugu kartēšanas procesos dabā, atrodot lidvāveru apdzīvotos kokusun ekskrementus, ko nereti ekspertiem bez suņa neizdotos uziet vai tas būtu daudz lēnāks process. Mums par lielu prieku, arī Latvija ir saistīta ar Taru un Somiju. Taras viens no burvīgajiem un gudrajiem pēcnācējiem no šī gada papildina Latvijas robežsardzes komandu!
Tīklošanās pasākuma noslēguma dienā, visi tā dalībnieki devās uz Espoo, lai iepazītos ar lidvāveri aizsargājošu mehānismu integrēšanu urbānajā vidē, kuri tiek realizēti LIFE projekta ietvaros. Piemēram, ekoloģisko koridoru izveidošana, lai savienotu lidvāveru apdzīvotos biotopus, kurus pilsētvidē šķir maģistrālie ceļi. Tīklošanas pasākumsnoslēdzās ar Somijas Dabas Centra Haltia apmeklējumu.
Šis brauciens bija ļoti vērtīgs, sniedzot platformu zināšanu apmaiņai, sadarbības veicināšanai un sugu aizsardzības nianšu izpratnei. Somijas projektu pārstāvji īpaši izcēla lidvāveru aizsardzības nozīmi un dalījās ar savu pieredzi šajā jomā, ko LIFE For SPECIES komanda var ņemt vērā, strādājot pie sugu aizsardzības mehānismiem Latvijā.
29. septembrī norisinājās Zinātnieku nakts, kurā ar dažādām interaktīvām aktivitātēm un lekcijām piedalījās arī LIFE for Species projekta komanda. Apmeklētājus LU Akadēmiskā centra Dabas mājā gaidījām gan uz Valda Pilāta lekcijām par Sarkanās grāmatas zvēriem, gan uz citām aktivitātēm.
Pasākuma apmeklētājiem bija unikāla iespēja apskatīt Latvijas pirmo Sarkano grāmatu un uzzināt vairāk par sugu aizsardzību Latvijā, kā arī jaunās Sarkanās grāmatas tapšanas procesu.
Tāpat, apmeklētājiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par sugu aizsardzību Latvijā, aizpildot testu: “Cik daudz Tu zini par retām un apdraudētām sugām?”
Testu joprojām ir iespējams aizpildīt un ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit.
Mazākie dabas draugi cītīgi veidoja aizsargājamu sugu maskas, krāsoja, līmēja, un lika puzles.
Paldies visiem, kas piedalījās zinātnieku naktī un uz tikšanos nākamgad!
Projekta LIFE FOR SPECIES (Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne) ietvaros laika periodā no 2021.g. līdz 2023.g. septembrim ir izstrādāti priekšlikumi jaunam aizsargājamo sugu sarakstam Latvijā.
Darbi veikti projekta A.1 aktivitātes “Kritēriju izstrāde nacionālas nozīmes aizsargājamo sugu sarakstiem” ietvaros.
Lai iepazīstinātu interesentus ar projektā izstrādātajiem priekšlikumiem aizsargājamo sugu sarakstam vaskulāro augu, sūnu, mieturaļģu, ķērpju un sēņu sugām, plānots organizēt publisku sanāksmi - š.g. 12. oktobrī plkst. 10:00 (Zoom platformā).
Pasākuma programma pieejama šeit.
Projektā izstrādātie priekšlikumi vaskulāro augu, sūnu, mieturaļģu, ķērpju un sēņu sugām pieejami šeit: Sugu saraksti_sanaksmei 12.10.2023
Vadlīnijas jeb pamatprincipi kritēriju izstrādei un kategoriju dalījumam aizsargājamo sugu sarakstam pieejami šeit.
Lai piedalītos sanāksmē, lūgums aizpildīt pieteikumu līdz š.g. 9. oktobrim (ieskaitot) šeit.
Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta uz Jūsu norādīto e-pastu pirms sanāksmes.
Aicinām interesentus iepazīties ar projektā izstrādātajiem priekšlikumiem un iesūtīt komentārus un jautājumus līdz š.g. 9. oktobrim (ieskaitot), rakstot uz e-pastu madara.eihe@lu.lv
Vai zini, kas ir sējas putns, jeb leišu vistiņa? Šie ir senie latviskie nosaukumi šī mēneša aizsargājamajai sugai - dzeltenajam tārtiņam (Pluvialis apricaria). Aicinām būt vērīgiem, un varbūt izdosies sugu pamanīt, jo šobrīd Latviju caurceļo tūkstoši tās pārstāvju.
Dzeltenais tārtiņš ir vidēji liels putns, kura ķermeņa garums ir 26-29 cm, spārnu izplētums 67–76 cm un svars 157—312 g. Putniņa dzīves ilgums vidēji ir 4 gadi, bet tas var sasniegt pat 10 gadus.
Pieaugušiem putniem riesta tērpā ķermeņa virspuse ir melna ar spilgti dzelteniem raibumiem, savukārt galvas apakšdaļa, rīkle, krūtis un vēders − melns. Apakšējās astes segspalvas − bālganas. Astes spalvas ir zaļgani melnas ar gaišām šķērssvītrām. No knābja pamata caur aci un tālāk gar kaklu uz leju stiepjas balta svītra.
Rudenī dzeltenie raibumi ir neuzkrītoši, kakls − zaļgandzeltens ar pelēkiem vai melniem raibumiem. Jaunajiem putniem ķermeņa virspuse ir brūngana ar zaļgandzelteniem raibumiem. Knābis īss un melns.
Putns galvenokārt barojas ar kukaiņiem, piemēram, vabolēm un tauriņu kāpuriem. Tomēr tā uzturā var atrast arī citus bezmugurkaulniekus, sēklas, ogas un pat gliemjus. Dzeltenais tārtiņš barību mēdz meklēt arī naktīs.
Dzeltenie tārtiņi veido monogāmus pārus, kuros paliek uz visu mūžu. Katrā ligzdošanas sezonā tie veido tikai vienu perējumu. Lai gan parasti dzeltenie tārtiņi ligzdo atsevišķi, dažkārt to ligzdas var atrasties mazāk kā 100m attālumā viena no otras.
Katrs pāris cieši piesaista sevi noteiktai ligzdošanas vietai un aizsargā to no citiem putniem, bet barību bieži vien meklē arī ārpus savas ligzdas teritorijas.
Dzeltenā tārtiņa ligzda ir sekla iedobe zemē, kas tiek izklāta ar sūnām un dažādiem citiem augiem. Katrā dējumā ir 2-5 olas, ko var atpazīt pēc to gaiši brūnās krāsas, ko rotā melni plankumi.
Olu inkubācijas periods ilgst no 28 līdz 31 dienai, un abi vecāki rūpējas gan par olām, gan par izšķilušajiem putnēniem. Putnēni ir ligzdbēgļi un neilgi pēc izšķilšanās aktīvi seko saviem vecākiem, un sāk paši meklēt ēdienu. Mazuļu apspalvojums izaug 25 -33 dienu vecumā, un drīz pēc tam putnēni kļūst patstāvīgi. Dzeltenie tārtiņi dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā.
Dzeltenais tārtiņš ir gājputns, kas ziemo Rietumeiropā un Vidusjūras reģionā. Nelielā skaitā ziemo arī Latvijā. Dzeltenie tārtiņi parasti ziemo lauksaimniecības tīrumos, saldūdens ūdenstilpju krastos, mitrās pļavās. Sugas ligzdošanas areāls sniedzas no Grenlandes pāri Eiropas ziemeļu daļai līdz pat Sibīrijas ziemeļiem. Latvijas ligzdojošā populācija ir 260–550 pāru.
Ja dodoties dabā ieraugi dzelteno tārtiņu - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.
Izmantotie avoti:
“Gada Putns. Dzeltenais Tārtiņš - Latvijas Ornitoloģijas Biedrība.” 2018. Latvijas Ornitoloģijas Biedrība. https://www.lob.lv/programmas/sugas/gada-putns/gada-putns-arhivs/gada-putns-dzeltenais-tartins/.
