Kamēr mēs izbaudām pirmās siltās pavasara dienas un sauli, daudzas sugas sāk mosties no ziemas miega. Viena no tām ir arī aprīļa mēneša suga - purva bruņurupucis (Emys orbicularis).
Foto: João Manuel Lemos Lima
Purva bruņurupucis Latvijai ir īpašs - tā ir vienīgā pie mums sastopamā bruņurupuču suga, un diemžēl, to dabā iespējams sastapt aiz vien retāk. Senākās ziņas par purva bruņurupuču atradumiem Latvijā meklējamas jau 19.gs. sākumā, bet mūsdienās suga Latvijā lielākoties atrodama dabas parkā Silene un Apguldes apkārtnē.
Sugas izplatības karte. Autors: Jānis Ukass
Purva bruņurupuča bruņas sasniedz aptuveni 20cm garumu un to krāsa virspusē variē no tumši brūnas līdz melnai ar gaišiem dzeltenīgiem lāsumiem. Bruņu apakšējā daļa var būt gan gaiša, gan tumša, ar tumšākiem plankumiem. Arī rupuča galva, kakls un kājas ir tumšā krāsā ar dzelteniem lāsumiņiem.
Bruņurupucis pastāvīgi uzturas ūdenī vai tā tuvumā, lai gan mātītes mēdz veikt tālāku pārvietošanos pa sauszemi, lai atrastu sausas, saules apspīdētas olu dēšanas vietas. Mātīte maijā izdēj 4 - 15 olas, kas attīstās līdz vasaras beigām un rudens sākumam. Olas tiek ieraktas līdz pat 10cm dziļā bedrītē.
Foto: Dudva
Diemžēl, sugai raksturīga ļoti augsta olu bojāeja un jauno īpatņu mirstība, tomēr, to kompensē ļoti zema pieaugušo purva bruņurupuču mirstība. Arī dzīves ilgums ir ievērojami augsts - 50 un pat vairāk gadi.
Purva bruņurupucis ir visēdājs un ikdienā pārtiek no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, citu dzīvnieku atliekām un reizēm arī no augu valsts barības. Rupucis apdzīvo lielākoties nelielas ūdenstilpnes ar saules apspīdētiem krastiem, un dienas laikā nereti sauļojas uz augu ceriem vai koku stumbeņiem. Purva bruņurupucis labi peld, nirst un var ilgi uzturēties zem ūdens. Suga ziemo ūdenstilpņu dibenā, dūņās.
Ja dodoties dabā ieraugi purva bruņurupuci - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv
Izmantotie literatūras avoti:
Projekta LIFE FOR SPECIES (Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne) ietvaros laika periodā no 2021.g. līdz 2023.g. aprīlim ir veikta sēņu sugu apdraudētības izvērtēšana un sugu izzušanas riska līmeņa noteikšana izmantojot Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izstrādāto metodiku un kritērijus (IUCN,
https://www.iucnredlist.org/; kopsavilkums latviešu valodā pieejams šeit). Darbi veikti projekta B.1 aktivitātes “Sugu aizsardzības statusa atkārtota izvērtēšana un apdraudēto sugu saraksta gatavošana, izmantojot IUCN kritērijus” ietvaros.
Lai iepazīstinātu interesentus ar sēņu sugu izvērtējumu provizoriskajiem rezultātiem, tiks organizēta sanāksme š.g. 28. aprīlī plkst. 13:00 (Zoom platformā).
Tās ietvaros paredzēta:
Plānotais sanāksmes garums: aptuveni 2 stundas.
Lai piedalītos sanāksmē, lūgums aizpildīt pieteikumu līdz š.g. 25. aprīlim (ieskaitot) šeit: https://forms.gle/zQHunakRRLnHXJAU7
Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta uz Jūsu norādīto e-pastu pirms sanāksmes.
Projektā atlasītas un izvērtētas 140 sēņu sugas. Rezultāti pieejami šeit.
Aicinām interesentus iepazīties ar sēņu sugu izvērtējumu rezultātiem un iesūtīt komentārus un jautājumus līdz sanāksmei, rakstot uz e-pastu
madara.eihe@lu.lv
Projekta LIFE FOR SPECIES (Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne) ietvaros laika periodā no 2021.g. līdz 2023.g. aprīlim ir veikta zīdītāju sugu stāvokļa izvērtēšana un sugu izzušanas riska līmeņa noteikšana izmantojot Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izstrādāto metodiku un kritērijus (IUCN, https://www.iucnredlist.org/, https://sarkanagramata.lu.lv/par-projektu/materiali/). Darbi veikti projekta B.1 aktivitātes “Sugu aizsardzības statusa atkārtota izvērtēšana un apdraudēto sugu saraksta gatavošana, izmantojot IUCN kritērijus” ietvaros.
Lai iepazīstinātu interesentus ar zīdītāju sugu izvērtējumu provizoriskajiem rezultātiem, tiks organizēta sanāksme š.g. 28. aprīlī plkst. 10:00 (Zoom platformā).
Tās ietvaros paredzēta:
Plānotais sanāksmes garums: aptuveni 2 stundas.
Lai piedalītos sanāksmē, lūgums aizpildīt pieteikumu līdz š.g. 25. aprīlim (ieskaitot) šeit: https://forms.gle/p3rGEQEes7aNgM2H8
Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta uz Jūsu norādīto e-pastu pirms sanāksmes.
Projektā atlasītas un izvērtētas 39 zīdītāju sugas. Rezultāti pieejami šeit: 
Aicinām interesentus iepazīties ar zīdītāju, t.sk. sikspārņu sugu izvērtējumu rezultātiem un iesūtīt komentārus un jautājumus līdz sanāksmei, rakstot uz e-pastu
madara.eihe@lu.lv
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķis ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, izstrādāt zinātniski pamatotus kritērijus sugu apdraudētības pakāpes novērtēšanai un aizsardzības statusa noteikšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus attiecīgām normatīvo aktu izmaiņām. Projektu realizē Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar projekta partneriem – Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Šī gada 27. aprīlī, plkst. 10:00, aicinām ikvienu interesentu uz LIFE for Species projekta vidusposma semināru. Pasākums norisināsies LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Magnum auditorijā, Jelgavas ielā 1, Rīgā.
Lai piedalītos seminārā, līdz 24. aprīlim nepieciešams pieteikt savu dalību aizpildot reģistrācijas anketu.
Semināra laikā norisināsies arī ceļojošās fotoizstādes "Zaļie dārgumi" svinīgā atklāšana un labāko fotogrāfiju autoru apbalvošana.
Pasākuma programma pieejama šeit.
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķi ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā. Projektu realizē Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar projekta partneriem – Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Lai gan mitrāju mēnesis ir noslēdzies, marta mēneša sugas godā vēlējāmies izcelt kādu no mitro biotopu sugām. Šī mēneša sākumā LIFE For Species projekta sociālo tīklu sekotāji piedalījās balsojumā, kā rezultatā, par marta mēneša sugu šoreiz tika izvēlēts Skaistais sfagns (Sphagnum pulchrum).
Latvijā skaistais sfagns ir ļoti reta suga. Skaistais sfagns sastopams dažādās pastāvīgi slapjās un mitrās vietās – sūnu pārejas purvos, purvainos mežos, grāvjos un purvu ezeru krastos.
Skaistais sfagns, iespējams, nopelnījis šo nosaukumu pateicoties tā nokrāsām, kas variē no dzeltenīga līdz zaļganbrūnam tonim, un reizēm var iegūt pat violetu nokrāsu.
Skaistais sfagns ir līdzīgs ļoti bieži sastopamajam īssmailes sfagnam (S. fallax), bet atšķirams dabā ar izteikti piecās rindās novietotām zaru lapām un parasti arī tumšu stumbru.
Ja dodoties dabā ieraugi skaisto sfagnu - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv
Februāra mēneša aizsargājamās sugas godā šoreiz celsim dāsno usneju (Usnea florida). Dāsnā usneja ir Latvijā ļoti reti sastopama un aizsargājama ķērpju suga, kas kalpo arī kā tīra gaisa indikators.
Suga sastopama visā Latvijas teritorijā, bet novērojumi ir samērā reti. To ir grūti konstatēt, jo tā aug augstu koka vainagā un ir pamanāma tikai tai nokrītot no koku zariem. Tomēr ir arī laba ziņa - ja ķērpis ir nokritis no koka vainaga, tas ir salīdzinoši viegli ieraugāms un atpazīstams. No pārējām Latvijā sastopamām usneju sugām, dāsnā usneja atšķiras ar apaļīgajiem augļķermeņiem jeb apotēcijiem. Apotēciji attīstas zaru galos, diametrā sasniedzot līdz pat 1 cm.
Ja dodoties dabā ieraugi dāsno usneju - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv
Izmantotā literatūra:
Janvāra mēneša aizsargājamās sugas godā šoreiz celsim bikšaino apogu (Aegolius funereus), kurš pēdējo desmitgažu laikā Latvijā ir kļuvis par reti sastopamu sugu.
Bikšainais apogs ir neliela izmēra pūce, kas garumā sasniedz 235-280 mm. Putna spalva mugurpusē ir tumši brūna ar baltiem lāsumiņiem, kas plecu apvidū saplūstot kopā veido baltu plankumu rindu. Bikšainā apoga gaišo seju ierāmē tumša līnija, veidojot izteiktu sejas plīvuru. Šī ir viena no mazākajām pūcēm Eiropā - tēviņi sver vien 90 - 133 g, savukārt mātītes ap 112 - 223 g.
Suga visbiežāk konstatējama pēc tai raksturīgas balss, kas ir raksturojama kā samērā zemas frekvences skaņas “u-u-u” vai “pu-pu-pu” ar aprautu izskaņu. Neprovocēti putni ligzdošanas sezonas sākumā nereti dzied tajā pašā kokā, kurā grasās ligzdot. Relatīvi bieži ir dzirdama arī “kvekšķoša” skaņa, kas ir samērā viegli sajaucama ar, piemēram, meža pūces balsi. Ligzdošanas sezonas sākumā un beigās viena no biežāk dzirdamajām balsīm ir vāveres saucienam līdzīga skaņa. Jebkuru balsi var izdot abu dzimumu putni.
Bikšainais apogs ir naktī aktīvs plēsīgais putns un vecu, maz fragmentētu mežu speciālists. Šī suga lielākoties pārtop no pelēm, un diennakts laikā pūcei vēlams uzņemt ap 65 gramu peļu.
Interesanti, ka atšķirībā no vairuma citu sugu, bikšainajam apogam nav raksturīga ilgstošu pāru veidošana un tie visbiežāk izjūk jau uzreiz pēc ligzdošanas sezonas beigām. Bikšainā apoga tēviņi, kas ir sekmīgi ligzdojuši, tiecas ziemot savās ligzdošanas teritorijās, savukārt mātītēm ir raksturīgs nomadisms vai pat invāzijas, ja ir iestājušies sevišķi skarbi ziemošanas apstākļi. Jaunajiem putniem neatkarīgi no dzimuma ir raksturīgi sezonālie pārvietojumi – migrācijveida kustības, tomēr ziemošanas reģionos, atrodot piemērotos apstākļus ligzdošanai, tie var neatgriezties savā šķilšanās reģionā. Ligzdošanu uzsāk jau pirmajā dzīves gadā
Diemžēl suga ir ļoti jutīga pret traucējumiem olu dēšanas un perēšanas periodā. Pat vienkāršs pieskāriens ligzdas koka stumbram var iztraucēt perēšanu, liekot mātītei pamest ligzdu un dējumu.
Būtiskākais sugas apdraudējums Latvijā ir mežistrāde, jo bikšainais apogs visbiežāk apdzīvo saimnieciskās darbības maz ietekmētus vecus jauktu koku un skujkoku mežus. Dabā kā sugas lielāko ienaidnieku var minēt caunas. Bikšainā apoga un tā dzīvotnes aizsardzības prasības Latvijas likumos un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos lielā mērā balstās uz ES Putnu direktīvas prasībām - minētās prasības iestrādātas Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Meža likumā. Tāpat, Latvijā 2018. gadā tika aizsākta mākslīgo ligzdu programma, kuras ietvaros bikšaino apogu aizsardzībai tika sagatavoti 100 būri.
Izmantotie avoti:
Avotiņš jun. A. 2019. Apodziņa Glaucidium passerinum, bikšainā apoga Aegolius funereus, meža pūces Strix aluco, urālpūces Strix uralensis, ausainās pūces Asio otus un ūpja Bubo bubo aizsardzības plāns. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Rīga
Projekta sugu eksperti šobrīd rūpīgi strādā pie sugu apdraudētības pakāpes vērtējumu sagatavošanas, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Ir sugas, kurām trūkst datu, tādēļ eksperti projekta ietvaros dodas arī dabā, lai ievāktu trūkstošās ziņas vai aktualizētu informāciju par senākiem datiem. Līdzīgi kā 2021. gadā, arī 2022. gada vasaras sezonā, lauka darbu laikā, projekta ekspertiem izdevies novērot ļoti retas sugas, kas ilgstoši nav redzētas, vai pat tika konstatētas Latvijas teritorijā pirmo reizi.
Latvijā atrasta jauna sēņu suga
Pagājušā gada 24. septembrī Latvijas Mikologu biedrībai bija iespēja apmeklēt daudzu sēņotāju sapņu zemi – Moricsalu. Interesantu atradumu bija daudz – ne velti ap daudzajām kritalām pulcējās sajūsmā spiedzošu sēņu vērotāju un fotografētāju bariņi. Pieejot pie vienas tādas vērotāju apsēstas egļu kritalas, projekta ekspertei I.Dānielei uzreiz bija skaidrs – šādu sēni viņa redz pirmo reizi.
Uz apsūnojušas, patrūdējušas kritalas nelielā grupā bija izvietojušies viscaur zeltaini dzeltenbrūni līdz augļķermeņi ar ieliektām vai gandrīz piltuvveida līdz 5 cm platām cepurītēm, spilgti oranždzeltenām lapiņām un slaidu, dzeltenīgi brūnu kātiņu. Noskaidrojām arī pirmatklājēju – tā izrādījās Ieva Rožlapa.
Sēnes spilgtā un neatkārtojamā paskata dēļ sugu noskaidrot nebija grūti – tā ir Latvijai jauna suga Chrysomphalina chrysophylla. Atlika vienoties par latvisko nosaukumu. Omphalina mums jau ir – iedobīte. Bet, ja sēne mirdz vienā zeltā – kāpēc lai tā nebūtu zeltlapiņu zeltdobīte?
Pēc GBIF datiem sēne sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, arī vietām Āzijā. Tā galvenokārt ir boreālās un hemiboreālās joslas suga, bet sastopama arī siltākos reģionos, galvenokārt mitros egļu mežos, uz apsūnojušām kritalām.
I.Dāniele atzīst, ka šī suga būtu pelnījusi izvērtēšanu un iekļaušanu Sarkanās grāmatas un aizsargājamo sugu sarakstā. Pagaidām atradne tikai viena – tātad ļoti reta un pat kritiski apdraudēta (CR). Vai varētu uzskatīt, ka pastāv datu deficīts (DD)? Iespējams, ne vairāk, kā daudzām citām retām sugām. Sēnei ir pietiekoši spilgts izskats – gan jau kāds sēņu vērotājs to būtu pamanījis arī agrāk un citviet.
Atrastas Latvijai jaunas un arī sen pazudušas sugas
Jau vasaras vidū dalījāmies ar ziņu par vienu no projekta eksperta un entomologa Nikolaja Savenkova atklājumiem lauka darbos. Ekspertam bija izdevies konstatēt sengaidītu stiklspārņu sugu Sesia bembeciformis.
30. jūnijā, izmantojot feromonu lamatas, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Papē izdevās konstatēt 6 pieaugušus šīs sugas īpatņus. Sugai ir slepens dzīvesveids - tā pamatā dzīvo uz dažādu sugu kārkliem. Daži īpatņi ievākti un turpmāk tie papildinās Latvijas Nacionālā dabas muzeja kukaiņu kolekciju.
Šī suga izceļas ar dzīves cikla īpatnībām - kāpura stadija ilgst 3-4 gadus. Suga dzīvo stublājos, dzīvos augos un kāpurs barojas ar sulu, bet parasti netiek uzskatīts par kaitēkli. Ņemot vērā, ka suga līdz šim Latvijā nebija konstatēta, tai vēl nav oficiāla nosaukuma latviešu valodā.
Interesants ir arī jaunās sugas izskats - Sesia bembeciformis ir tauriņš, kas izskatā līdzīgs sirsenim. Neskatoties uz tauriņa izskatu, tas ir miermīlīgs un cilvēkiem iedzelt nevar.
Tomēr, Sesia bembeciformis nebija vienīgā Latvijai jaunatklātā suga - jūlija sākumā Krāslavas apkārtnē projekta tauriņu ekspertam N.Savenkovam izdevās sastapt vēl kādu Latvijai jaunu sugu - baltsvītras sviļņpūcīti (Simplicia rectalis). Par šo sugu gan zinām salīdzinoši maz.
Lauka darbu laikā atrastas arī vairākas tauriņu sugas, kas Latvijā uzskatāmas par ļoti retām.
Jūnija izskaņā Papē un Užavā tika uzieti kāpu laukupūcītes (Agrotis ripae) sugas īpatņi. Savukārt Carnikavā un Papē tika atrasti leinera pūcītes (Conisania leineri) sugas pāstāvji. Saskaņā ar jaunākajiem novērtējumiem, abas sugas Latvijā ir uzskatāmas par apdraudētām.
Jūnijā Dobelniekos tika atrasts viens bērzu krūmsprīžmetis (Macaria loricaria). Šis novērojums ir ļoti nozīmīgs ņemot vērā, ka šī suga Latvijā ir ļoti reta un pēdējoreiz tika konstatēta tālajā 1997. gadā. Tāpat, Dobelniekos tika atrasts arī viens tumšās pūcītes (Xylomoia strix) sugas īpatnis. Šī suga ir Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Pēc 60 gadu pārtraukuma atrasts sen meklēts grīslis
Pēc 60 gadu pārtraukuma Latvijā atrasta reta augu suga attālinātais grīslis Carex distans. To atrada Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Liene Auniņa projekta LIFE FOR SPECIES ekspedīciju laikā 2022.gada veģetācijas sezonā.
1962. gadā attālinātais grīslis tika atrasts zālājā Ainažu apkārtnē, bet tagad suga atrasta dabiskā neielabotā zālājā Kurzemē. Sugu Ainažu apkārtnē diemžēl nav izdevies atkārtoti atrast. Jaunais atradums liecina, ka attālinātais grīslis meklējams zālājos, iespējams, arī zāļu purvos, šaurā joslā gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti.
Decembra mēneša sugu izvēlējās projekta LIFE For Species sociālo tīklu sekotāji. Paldies visiem, kuri nobalsoja! Ar lielu balsu pārsvaru par decembra mēneša sugu tika izvēlēts viens no mīlīgākajiem pretendentiem - lielais susuris (Glis glis).
Šobrīd gan lielo susuri dabā sastapt neizdosies - susuris ir devies ziemas miegā. Tā ir lielākā susuru suga, kas garumā var sasniegt līdz pat 18 cm. Lielais susuris sver 100-150 gramus, bet gatavojoties ziemas miegam, rudenī dzīvnieciņa svars var sasniegt 200 gramus. Lielā susura augšpuse ir vienkrāsaina - jauniem īpatņiem pelēka vai pat sudrabaini pelēka, kamēr sāni un apakšpuse ir izteikti gaišāka, bet pieaugušajiem dzīvniekiem balta vai dzeltenīgi baltgana. Dzīvnieks barojas galvenokārt ar augu izcelsmes barību. Pārsvarā barībā ietilpst visdažādāko augu sēklas, ogas, augļi (lielākoties tiek apēsts tikai to mīkstums, nevis miza) un sēnes. Izteikti pastiprināti uzbarošanās norit, kad nogatavojas ozolzīles un lazdu rieksti.
Lielais susuris dzīvo kokos un ir aktīvs tieši naktīs, izņemot ziemas periodu, kad tas 7-8 mēnešus pavada ziemas miegā. Ja ir kādi nelabvēlīgi apstākļi, kā piemēram nepietiekoši barības resursi, susuris miega stāvoklī var pavadīt arī ilgāku laiku. Ziemas miegu dzīvnieks pavada ierokoties augsnē, bet dienas slēptuves lielākoties atrod koku dobumos.
Lielais susuris var ziemot gan vienatnē, gan vienkopus ar citiem sugas pārstāvjiem. Ziemas guļa sākas oktobrī (pieaugušie dzīvnieki ielien ziemas migās agrāk par jaunajiem), bet atmodas periods sākas ap maija vidu. Pirmie mostas tēviņi, un pavasarī dzīvnieki no migas iznāk zaudējuši ap 30-40% no ķermeņa svara.
Lielo susuri apdraud mežistrāde, kailcirtes un veco ozolu atmiršana. Suga ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo suga sarakstā.
Latvijā aizsargājams ir arī mazais susuris, kurš par mēneša sugu tika izvirzīts pagājušā gada decembrī. Par mazo susuri vairāk lasi šeit.
Laikā, kad novembra pelēcīgums mijas ar skaistu, baltu sniega segu, kā mēneša aizsargājamo sugu esam izvēlējušies košo un izteiksmīgo kokvardi!
Latvijā sastopama austrumu kokvarde (Hyla orientalis), ko senāk sauca par Eiropas kokvardi (Hyla arborea). Reizēm sugu klasifikācija tiek pārskatīta, kā tas notika arī ar kokvardes gadījumā, kad 2008. gadā Hyla arborea tika sadalīta vairākās sugās. Atbilstoši šim dalījumam Austrumeiropā un tai skaitā arī Latvijā sastopamā un zoodārza kolekcijā esošā kokvarde atbilst austrumu kokvardei (Hyla orientalis).
20. gadsimta laikā suga Latvijā faktiski izzuda lauksaimnieciskās darbības intensitātes pieauguma dēļ. Kopš tā laika, pilnīgi visa mūsdienu kokvaržu populācija Latvijā izveidojusies pateicoties sugas reintrodukcijai. Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija vairākus gadus veica sugas reintrodukciju Latvijā, izmantojot Baltkrievijā noķertus īpatņus. Pateicoties reintrodukcijas pasākumiem, Liepājā mākslīgi izveidotā kokvardes populācija ir nostiprinājusies un spēj pašatjaunoties.
Kokvarde ir viegli konstatējama pateicoties tās skaļajai balsij un riesta saucieniem, kas dzirdami pat vairāk nekā 1 km attālumā! Kokvarde var sasniegt līdz 5 cm garumu un tās mugurpuses krāsojums ir atkarīgs no vides, kurā tā dzīvo. Zemākas temperatūras apstākļos tā būs brūna, bet aktivitātes periodā tā var iegūt atpazīstamo koši zaļo krāsu. Kokvardes ķermeņa sānus rotā tumša svītra, savukārt pirkstu galos atrodas nelieli piesūcekņi, kas ļauj kokvardei pārvietoties pa vertikālām virsmām.
Kokvarde ir sauszemes dzīvnieks, kas ūdenstilpnēs uzturas tikai vairošanās perioda laikā, kas sākas ap aprīļa beigām un beidzās jūnija pirmajā pusē. Nārsta vietas visbiežāk atrodamas dīķos, ko ieskauj bieži krūmi un kārkli. Kokvardes maksimālais dzīves ilgums dabā ir 7-8 gadi, bet nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums sasniedz 22 gadus.
Interesanti, ka arī citviet Eiropā notiek dažādi sugas aizsardzības un reintrodukcijas pasākumi. Piemēram, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē sugas populācija tiek atjaunota LIFE programmas projektu ietvaros.