Aprīlis un maijs ir silpureņu mēneši. Latvijā var sastapt meža un pļavas silpurenes – abas ir ļoti krāšņas un dekoratīvas sugas, taču tās ir apdraudētas.
Pavasarī, kad dabā vēl dominē brūnā krāsa, sausos un saulainos priežu mežos uzzied meža silpurene Pulsatilla patens. Tas ir neliels gundegu dzimtas augs, kas biežāk sastopams Latvijas austrumdaļā. Augs ir viscaur mīksti apmatots un izceļas ar ļoti dekoratīviem, koši violetiem ziediem. Meža silpurenes vispirms uzzied un tikai vēlāk parādās lapas.
Savukārt pļavas silpurene Pulsatilla pratense šobrīd ir pilnos ziedos un nereti to vairāk pamana tieši pēc ziedēšanas, jo tās augļi arī ir blīvi apmatoti un atgādina spurainu parūku. Arī pļavas silpurene ir blīvi apmatota, taču tā zied reizē ar lapu plaukšanu un tās ziedi ir blāvi violeti vai iesārti un nokareni. Pļavas silpurenes sastopamas sausos, skrajos mežos, smilšainās nogāzēs, kā arī piejūra sun iekšzemes kāpās. Īpaši izteikti izplatīta šī suga Piejūras zemienē.
Meža un pļavas silpurenes apdraud to izplūkšana un izrakšana, kā arī gaišo, skrajo mežu aizaugšana ar krūmiem un bieza sūnu slāņa veidošanās.
Organizējot izzinošu vides darbnīcu "Dubrovina parka dzīvās radības", projekta LIFE FOR SPECIES pārstāvji no Daugavpils Universitātes 5.maijā piedalījās Vides dienā un Europe Direct Dienvidlatgales centra atklāšanai veltītas aktivitātēs. Darbnīcas apmeklētāji tika iepazīstināti ar parkā sastopamajām ķērpju un bezmugurkaulnieku sugām.
Pasākumos, kas veltīti Vides dienai, piedalījās Daugavpils kultūras un izglītības iestādes. Visas dienas garumā vairāk nekā 1500 skolēniem no 18 Daugavpils pilsētas izglītības iestādēm tika piedāvātas dažādas izzinošas aktivitātes saistībā ar vidi un Eiropas zaļo kursu.
Vides dienas ietvaros norisinājās arī projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros organizētā jauniešu konkursa "Daba manā pilsētā" noslēgums, kurā savus darbu prezentēja četras jauniešu komandas no dažādām Daugavpils skolām. Kategorijā "Vide" tika prezentēts viens darbs "Daugavpils Satiksmes sabiedriskā transporta biļešu savākšanas
risinājums ar turpmāko pārstrādi", savukārt kategorijā "Bioloģiskā daudzveidība" saņemti četri darbi, no kuriem prezentēti un apbalvoti tika trīs: "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Daugavpils pilsētas rekreācijas teritorijā"
"Brūnā garausaiņa populācijas aizsardzība Daugavpils teritorijā" "Putnu dzīves vieta".
Visi konkursa dalībnieki, kā arī darbu konsultanti - skolotāji – saņēma vērtīgas balvas: SIA "Jāņa sēta" izdotās grāmatas "Lielā Latvijas sēņu grāmata" un "Putnu noteicējs".
Priecājamies par aktīviem jauniešiem, kurus interesē dabas aizsardzība, un uz tikšanos dabā!
Kategorija “BIODAUDZVEIDĪBA
Ideja: “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Daugavpils pilsētas rekreācijas teritorijā”
Daugavpils 3.vidusskola, 11.klase, Evita Teivāne, Kristīne Šervašidze
Konsultanti: Olga Kovaļova, dabaszinātņu un ģeogrāfijas skolotāja, Sergejs Zabarovskis, bioloģijas skolotājs
Ideja: “Brūnais garausainis”
Daugavpils Centra vidusskola 10 klase, Simona Hana Rasnače
Konsultante - Tatjana Baranovska
Ideja: “Brūnā garausaiņa populācijas aizsardzība Daugavpils teritorijā”
Daugavpils Centra vidusskola, Anna Sedača, Viāna Bebriša, Romāns Streļčuks, Kirils Protņikovs
Konsultante – skolotāja Tatjana Baranovska
Ideja: “Putnu dzīves vieta”
Daugavpils 13. vidusskola 10/11 klase, Jevgeņijs Timofejevs, Jegors Ivanovs
Konsultanti: bioloģijas skolotāja Jūlija Kanto
Kategorija “VIDE”
Ideja: Daugavpils Satiksmes sabiedriskā transporta biļešu savākšanas risinājums ar turpmāko pārstrādi
Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas licejs, 11 klases skolnieces Olga Ļubarska un Katerīna Novaka
Konsultante: bioloģijas skolotāja Ingūna Kostenko
Tiešsaistes lekciju cikls “Aizsargājamās un apdraudētās sugas Latvijā” noslēdzies. Lekciju ieraksti joprojām būs pieejami projekta LIFE FOR SPECIES Facebook lapā.
Aizvadītā mēneša ietvaros (19.03.2022. – 21.04.2022.) ikvienam interesentam bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un informāciju par retām, apdraudētām un aizsargājām sugām Latvijā, uzzināt kur šīs sugas sastopamas un kā atpazīstamas, kā arī uzklausīt padomus kā pareizāk un veiksmīgāk nofotografēt dažādus dzīvos organismus. Kopumā projekta LIFE FOR SPECIES Facebook lapā tika noorganizētas septiņas tiešsaistes lekcijas par dažādām organismu grupām, kuras arī turpmāk ikviens interesents var noskatīties un noklausīties sev piemērotā laikā projekta Facebook vietnē video sadaļā: https://www.facebook.com/lifeforspecies/videos.
Ar savām zināšanām un pieredzi dalījās zinoši sugu eksperti: Kristaps Vilks (kukaiņi), Andris Čeirāns (abinieki un rāpuļi), Inita Dāniele un Diāna Meiere (sēnes), Līga Strazdiņa (sūnas), Viesturs Ķerus (putni), Maija Medne un Pēteris Evarts-Bunders (augi). Lekciju ciklu noslēdza Mārtiņa Kalniņa un Zanes Pīpkalējas sagatavotais stāstījums par spārēm. Paldies lektoriem par izzinošiem un aizraujošiem stāstiem!
Lekciju laikā klausītāji uzdeva dažādus jautājumus, tajā skaitā – precizējot informāciju par sugu sastopamību, piemēram, vai dārza stērste Latvijā kļūst retāk sastopamas? Lekciju dalībniekiem bija interese par to, kā pašu īpašumā iespējams veicināt sugām piemērotus apstākļus, piemēram, kādi ūdensaugi vislabāk labāk patiks spārēm. Klausītāji nereti bija pārsteigti par lekcijās paustajām atziņām, ka lauksaimniecība būtiski ietekmē pļavu putnu populācijas un, ka krūmu čuža Latvijā aug arī savvaļā. Lektoru stāsti iedvesmoja dalīties ar savu pieredzi un novērojumiem dabā, piemēram, par to, ka purva vardes ir grūti nofotografēt un par sēņu noteikšanu pēc smaržas. Noderīgi bija atgādināt, kā rīkoties, ja atrasta aizsargājama suga – ziņot portālā Dabasdati.lv, kur eksperti sugas novērojumu apstiprinās, kā arī dati tiek regulāri nodoti Dabas datu pārvaldības sistēmai OZOLS.
Ceram, ka tiešsaistes lekcijas būs informatīvs un izzinošs palīgmateriāls visiem, kurus interesē bioloģiskā daudzveidība Latvijā - retas, apdraudētas un aizsargājamas sugas!
Lai veiksmīga sugu vērošana dabā un neaizmirstiet savas novērotās un nofotografētās sugas iesniegt projekta fotokonkursam Zaļie dārgumi!
Brūnais garausainis Plecotus auritus ir neliels (līdz 5 cm garš) lidojošs zīdītājs ar pelēkbrūnu apmatojumu. No citiem sikspārņiem to droši var atšķirt pēc lielajām un garajām ausīm. Lidojumā garausainis ausis izmanto eholokācijai, taču, kad nelido – ausis noloka. Brūnie garausaiņi ir nometnieki, kas nereti ziemo dažādos sakņu pagrabos, arī alās. Ziemas guļas laikā sikspārnis lielās ausis noslēpj zem spārniem.
Vasarā brūno garausaiņu mātītes veido kolonijas drošās paslēptuvēs – bēniņos, sienu spraugās, dobumos, putnu būrīšos un citviet. Līdzīgās vietās pa dienu uzturas arī tēviņi. Latvijā brūnie garausaiņi ir izplatīti visā teritorijā un ļoti bieži sastopami.
Brūni garausaiņi barojas naktī, lēnā lidojumā ķerot vai arī no lapām un zariem nolasot dažādus bezmugurkaulniekus – kukaiņus un to kāpurus, zirnekļus.
Brūnie garausaiņi, līdzīgi kā citi Latvijā un Eiropā sastopamie sikspārņi, ir īpaši aizsargājami. Sikspārņus apdraud dažādi faktori - dzīvotņu un barības objektu izzušana, izmaiņas ainavā, piemēram, plašu lauksaimniecības zemju ierīkošana, mežu izciršana, kā arī traucējumi ziemošanas laikā.
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros paredzēts izstrādāt vienotus kritērijus sugu iekļaušanai un izslēgšanai no aizsargājamo sugu saraksta, kā arī aizsargājamo sugu kategoriju dalījumu - pēc nepieciešamiem aizsardzības pasākumiem un pēc nodarītā kaitējuma indivīda vai atradnes iznīcināšanas gadījumā. Balstoties uz izstrādātajiem kritērijiem, taps priekšlikumi jauna vienota aizsargājamo sugu saraksta izveidei, kā arī tālāk paredzēts izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu grozījumu priekšlikumus vai jaunu/s normatīvo aktu projektu/s.
Projekta sugu eksperti apkopojuši pirmo versiju kritērijiem sugu iekļaušanai īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un aizsargājamo sugu kategoriju dalījumam. Plašākai publikai tas tika prezentēts tiešsaistes seminārā 2021. gada 3. decembrī.
Ar materiālu iespējams iepazīties šeit.
Dokumentā skaidrots projekta aktivitāšu un plānoto nodevumu jeb rezultātu pārskats, kā arī dots ieskats projektā izstrādātajos kritērijos taksonu atlasei un iekļaušanai aizsargājamo sugu sarakstā un īpaši aizsargājamo sugu kategorijās, kas pamatoti ar vairākiem piemēriem.
Ikviens ir aicināts iesniegt komentārus vai priekšlikumus par pašreizējo kritēriju versiju līdz 2022. gada 30. aprīlim, aizpildot šo ANKETU.
Viens no projekta LIFE FOR SPECIES mērķiem ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka sugu aizsardzību, nav aktualizēti vairāk kā 10 gadus. Šajā laikā ir uzkrājusies jauna zinātniskā informācija par sugu sastopamību un apdraudošajiem faktoriem, kā arī notikušas izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā.
Martā un aprīlī projekta Facebook lapā notiks tiešsaistes lekciju cikls "Aizsargājamās un apdraudētās sugas Latvijā". Lekcijas vadīs projekta sugu eksperti.
Lai rosinātu plašāku sabiedrību doties dabā, ieraudzīt un iepazīt Latvijas retās, aizsargājamās un apdraudētās sugas, projekta LIFE FOR SPECIES Facebook lapā tiks organizētas tiešsaistes lekcijas "Aizsargājamās un apdraudētās sugas Latvijā", ko vadīs projekta eksperti. Lekcijas notiks darbdienu vakaros un brīvdienās, lai pēc iespējas vairāk publikas būtu iespējas lekcijas noklausīties. Lekcijas plānotas stundu garumā, kā arī būs iespējams ekspertam uzdot jautājumus.
Šajā lekciju ciklā iepazīstināsim ar sešām sugu grupām:
19. martā plkst. 11:00 - KUKAIŅI
Lekciju vadīs entomologs Kristaps Vilks. Iepazīsim Latvijas Sarkanās grāmatas kukaiņus, kas mīt mežā - kur tos meklēt un kā ieraudzīt?
23. martā plkst. 17:30 - SĒNES
Lekciju vadīs Latvijas zināmākās sēņu speciālistes, projekta sēņu ekspertes Diāna Meiere un Inita Dāniele.
29. martā plkst. 17:30 - ABINIEKI UN RĀPUĻI
Lekciju vadīs abinieku un rāpuļu speciālists, projekta eksperts Andris Čeirāns.
5. aprīlī plkst. 17:30 - PUTNI
Lekciju vadīs ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, projekta putnu sugu grupas eksperts Viesturs Ķerus.
8. aprīlī plkst. 17:30 - SŪNAS
Lekciju vadīs projekta sūnu eksperte Līga Strazdiņa
13. aprīlī plkst 17:30 - AUGI
Lekcija taps sadarbībā ar Latvijas Botāniķu biedrību, to vadīs botāniķi Pēteris Evarts - Bunders un Maija Medne.
21. aprīlī plkst. 17:30 - SPĀRES
Lekciju vadīs entomologs Mārtiņš Kalniņš.
Uz lekcijām īpaši aicinām ikvienu, kas plāno piedalīties projekta fotokonkursā "Zaļie dārgumi", kur joprojām līdz 31. augustam iespējams iesūtīt fotogrāfijas ar aizsargājamo sugu sarkastā un Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautajām sugām. Vairāk par fotokonkursu lasiet ŠEIT.
Uz tikšanos lekcijās!
Mēnesī, kad ik gadu tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju dienu, tuvāk iepazīsim un mēneša aizsargājamās sugas godā celsim ūdens iemītnieci – medicīnas dēli.
Medicīnas dēle Hirudo medicinalis ir neliels parazītisks posmtārps, kas apdzīvo dažādas saldūdens ūdenstilpes un barojas ar citu dzīvnieku – mugurkaulnieku, piemēram, zivju abinieku, putnu, zīdītāju asinīm. Medicīnas dēle dzīvo ezeros, vecupēs, dīķos un citās ūdenstilpēs, taču Latvijā tā ir samērā reti un nevienmērīgi izplatīta, lai gan atbilstošu dzīvotņu pietiek. Pasaulē par sugas izplatības centru uzskatāma Eiropa, taču ar cilvēku palīdzību medicīnas dēle ir izplatījusies arī citviet, piemēram, Ziemeļamerikā un Āfrikā.
Vēsturiski medicīnas dēle ir izmantota ārstniecībā - dēļu terapijā. Arī mūsdienās dzīvas medicīnas dēles joprojām izmanto plastiskajā ķirurģijā. Pirmās ziņas par medicīnas dēļu izmantošanu zināmas no Senās Indijas. Savukārt 19. gadsimtā dēles bija izmantotas tik plaši un bieži, ka tas noveda pie sugas izmiršanas vairākās Rietumeiropas valstīs. Mūsdienās no plašās medicīnas dēļu populācijas palikušas lokālas un nelielas mikropopulācijās un vairumā Eiropas valstu šī uzskatāma par izzūdošu vai apdraudētu sugu.
Medicīnas dēles apdraud piemērotu dzīvotņu izzušana meliorācijas ietekmē, barības avotu trūkums, kā arī dēļu ieguve no dabiskām populācijām medicīnas vajadzībām.
Projekta LIFE FOR SPECIES sugu eksperti strādā pie sugu vērtējumiem, kas ietver arī došanos lauka ekspedīcijās. Projekta pirmā lauka darbu sezona vainagojusies ar vairākiem interesantiem sugu atradumiem.
Projekta sugu ekspertiem pašreiz norisinās rūpīgs darbs pie sugu apdraudētības pakāpes vērtējumu sagatavošanas, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Ir sugas kurām trūkst datu, tādēļ eksperti projekta ietvaros dodas arī dabā, lai ievāktu trūkstošās ziņas vai aktualizētu informāciju par senākiem datiem.
2021. gada vasaras sezonā lauka darbu laikā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes ekspertiem izdevies novērot ļoti retas sugas, kas ilgstoši nav redzētas vai pat konstatētas Latvijas teritorijā pirmo reizi.
Pundurgrimoņi joprojām zied Latvijā
Karstā vasaras dienā projekta botāniķu komanda no Daugavpils Universitātes devās meklēt vienīgo Latvijas atradni Zviedrijas pundurgrimonim Chamaepericlymenum suecicum – nelielam kizilu dzimtas augam ar izteiksmīgu baltu ziedu. Latvijā šī suga bija zināma tikai vienā vietā pie Melnsila, taču kopš 1991. gada, kad tas tika atrasts pirmo reizi, nebija ziņu par sugas stāvokli. Tā kā informācija par sugas atradni bija aptuvena un pieejama tikai no herbārija datiem, eksperti konkrēto vietu mežā apsekoja izretojušies ķēdītē. Meklējumi vainagojās ar panākumiem – botāniķiem izdevās atrast vitālu pundurgrimoņu audzi ~ 200m2 platībā, kur bija sastopami vismaz 300 augi, puse no tiem ziedos.
Beidzot atrasta 20 gadus meklēta sūna
Latvijas Universitātes sūnu eksperts 2021. gada sezonā pirmo reizi Latvijā konstatēja jaunu sūnu sugu – Rugela kažoceni Anomodon rugelii, kas atradās, apsekojot citas retas sūnu sugas atradni uz Ogres un Madonas novadu robežas, periodiski izžūstošā nelielā upē. Sūna aug uz granīta akmeņiem un koku stumbru pamatnēm. No citām kažocenēm atšķirama pēc brūnas lapas dzīslas. Eiropā Rugela kažocene ir kalnu suga, tā zināma nedaudzām vietām mūsu kaimiņvalstīs: Somijas un Zviedrijas dienvidos, Igaunijā, Krievijā Ļeņingradas apgabalā, arī Polijā un Vācijā, taču jau 20 gadus to sūnu pētnieki cerēja ieraudzīt arī Latvijā. Beidzot tas izdevies.
Izzudušās ķērpja sugas “augšāmcelšanās”
Pirms 150 gadiem dabas pētnieks Brutāns Slīterē atrada vienīgo līdz šim zināmo lodveida sferoforas Sphaerophorus globosus atradni. Pētnieki Latvijā šo sugu uzskatīja par reģionāli izmirušu – tuvākās atradnes zināmas no Igaunijas salām un Skandināvijā. Ķērpis aug uz koku stumbriem, arī uz augsnes un klintīm. Citviet pasaulē sferoforas izplatība saistīta ar kalnu reģioniem. 2021. gada rudenī Daugavpils Universitātes ķērpju pētnieki, viesojoties Līgatnē, uz viena no smilšakmens atsegumiem konstatēja lodveida sferoforas un saskaitīja pat 45 lapoņus, kas bija sastopami daudzviet uz atseguma. Tātad – lodveida sferofora tomēr nav izmirusi Latvijas teritorijā! Ķērpim nepieciešams augsts gaisa mitrums.To atradnē nodrošina atsegumam blakus esošā upe. Līdz šim sferofora palikusi nepamanīta, acīmredzot tādēļ, ka pa gabalu līdzinās daudz biežāk sastopamajiem ķērpjiem - kladīnām. Lodveida sferoforai ir laponis ar izteiktu centrālo daivu, savukārt zaru galos ir noapaļoti, lodveida izaugumi.
Projektā LIFE FOR SPECIES lauka darbi turpināsies arī 2022. gada sezonā. Novēlēsim daudz jaunu un nozīmīgu atradumu projekta sugu ekspertu komandai!
Janvāra mēneša aizsargājamās sugas godā nonācis ūdensstrazds – Latvijā samērā parasts ziemotājs pie straujām un neaizsalstošām upēm, tomēr ļoti rets ligzdotājs.
Ūdensstrazds Cinclus cinclus ir līdz 20 cm garš, drukns un apaļīgs putns ar īsu asti un smailu knābi. Pa gabalu to var noturēt par apsnigušu upes akmeni, jo krūšu daļa ir balta, bet pārējais ķermenis – tumši brūns. Kā liecina putna nosaukums, ūdensstrazds ir pielāgojies dzīvei ūdens tuvumā – tas pārtiek no sīkiem ūdens dzīvnieciņiem (kukaiņu kāpuriem, sīkām zivtiņām, vēžiem), kurus noķer ienirstot ūdenī, staigājot pa upes gultni un rušinot grunti. Straujas, akmeņainas upītes ir ūdensstrazda dzīvotne.
Pasaulē ūdensstrazds sastopams Eirāzijas kontinentā, kalnu reģionos pie straujām un krāčainām upēm. Latvijā ziemot ierodas putni, kas ligzdo Skandināvijā, taču piemērotos klimatiskajos apstākļos ūdensstrazdi var izvēlēties ligzdot arī Latvijā. Ligzdu ūdensstrazds vij grūti pieejamās vietās klinšu vai mūra spraugās, zem tiltiem, kā arī labprāt ligzdo tam speciāli izvietotos būrīšos.
Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo ūdensstrazds ir rets ligzdotājs Latvijā, pie tam, apdzīvo cilvēka maz pārveidotas, straujas un krāčainus upju posmus. IUCN dati liecina, ka ūdensstrazdu pasaules populācija ir sarūkoša.
Par decembra mēneša sugu ieceļam vienu no mazajiem grauzējiem - mazo jeb lazdu susuri (Muscardinus avellanarius), kas pašreiz guļ ziemas miegu zem biezajām sniega kupenām.
Šī gada nogale mūs lutina ar tipisku ziemu - vēsu laiku un biezām sniega kupenām, kas bagātīgi klāj zemi visā valsts teritorijā. Dabā iestājies miers. Zvēri, kurus var sastapt siltajā laikā, devušies ziemas miegā. Meža zemsedzes virskārtā šobrīd ziemas miegu guļ arī mūsu decembra mēneša aizsargājamā suga - mazais susuris. Tas ir pavisam neliels, peļveidīgs grauzēju kārtas dzīvnieks, kas garumā var sasniegt 8-9 cm. Dzīvniekam raksturīgs rūsgans apmatojums, gara aste un asi nagi, lai var kāpelēt pa kokiem, krūmiem un augāju. Mazais susuris ir visādējs - ēd augļus, ogas, ziedus, pumpurus, kā arī dažādus nelielus bezmugurkaulniekus un pat putnu olas. Dzīvnieks apdzīvo lapukoku un jauktu koku mežus, arī krūmājus. Svarīgi, lai meža zemsedzei raksturīga lekna un daudzveidīga veģetācija, kas nodrošina barības bāzi. Mazais susuris mitinās domubos, nereti - apdzīvo arī putniem domātos būrīšus.
Latvijā suga izplatīta reti un nevienmērīgi. Pasaulē mazais susuris sastopams Eiropā, arī Mazāzijā. Sugu apdraud dzīvotņu trūkums un iespējamās klimata pārmaiņas, piemēram, siltās ziemas.