Jūnija sākumā projekta komanda apciemoja vairākus LIFE projektus Slovēnijā, izzinot sugu aizsardzības aktualitātes, kā arī daloties ar projekta LIFE FOR SPECIES pieredzi un redzējumu sugu aizsardzības jomās.
Jūnija sākumā LIFE FOR SPECIES komanda devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Slovēniju. Ceļojumam labu ievadu deva viesošanās Slovēnijas Dabas vēstures muzejā, kas šogad svin 200 gadu jubileju un atskatās uz muzeja darbu cauri laikiem. Visaptverošu stāstu par sugu aizsardzību sniedza zoologs, Dr. Boris Kryštufek. Atklājās, ka vēsturiski Slovēnijā nozīmīgs pārtikas avots rudenī un ziemā bijuši lielie susuri (Glis glis), kas Latvijā ir reta un īpaši aizsargājama zīdītāju suga. Susura gaļu rudens pusē ir iespējams nopirkt joprojām.
Ciemojoties pie LIFE NarcIS projekta iepazinām Slovēnijas sugu aizsardzības sistēmas izveides procesu un to, kā top sugu katalogs un Sarkanā grāmata. Vienlaikus dalījāmies savā pieredzē par dabas datu pārvaldības sistēmu OZOLS, projekta mērķiem, uzdevumiem un komunikāciju.
Uz dienu pieslēdzāmies divu LIFE projektu - LIFE Lynx un LIFE WolfAlps EU kopīgi organizētajam starptautiskajam semināram, kur pētījām lielo plēsēju ekspozīciju Mašunā, kā arī piedalījāmies pētījumu demonstrācijās lūšu aktivitāšu monitoringam – treilkameru izlikšanā un lūša medījuma atlieku meklēšanā un analīzē. Dienas noslēgumā iepazinām Čerkņicas ezeru, kur veikti hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi, ierīkoti skatu torņi, kā arī lāču droši atkritumu konteineri. Ezera skatu torņa piekājē krāšņi ziedēja smaržīgās naktsvijoles, taču virs ezera varēja novērot pat četrus melnos stārķus, kas ir reta suga arī Slovēnijā.
Ceļojums noslēdzās vienā no skaistākajām Slovēnijas dabas pērlēm - Triglav nacionālajā parkā, izzinot sūnu purvu aizsardzības aktualitātes, kā arī paveikto sugu aizsardzībai LIFE projektā Peatbogs in Triglav National Park, Pokljuka plato teritorijā. Projektā izveidoto tūrisma izziņas infrastruktūru nu jau atjauno nacionāls projekts VrH Julijcev, kas darbojas ar dažādu sugu (piemēram, trīspirkstu dzenis, mežirbe, mednis, Alpu kreimule u.c.) aizsardzības statusa uzlabošanu Triglav nacionālajā parkā. Aizsardzības pasākumi ietver, piemēram, kluso zonu noteikšanu sugām nozīmīgākajās parka vietās, tās attiecīgi marķējot, kā arī ierobežojot parka tūrisma slodzi un slēdzot ceļus privātajam transportam, kā alternatīvu piedāvājot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 – LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
Projekta LIFE FOR SPECIES ekspertiem sākusies jaunā lauka pētījumu sezona. Vai tā būs tik pat atradumiem bagāta, kā iepriekšējā? Atskatīsimies uz pērnās lauka sezonas vienu no priecīgākajiem notikumiem Latvijas faunā – trīs vaboļu sugām, kas Latvijā konstatētas pirmoreiz.
Projekta bezmugurkaulnieku sugu grupas vadītājs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks un entomologs Dmitrijs Teļnovs projekta LIFE FOR SPECIES lauka darbu laikā 2021. gada sezonā Tērvetē pirmo reizi Latvijā konstatējis īsspārņu sugu Atheta oblita un ķirmju sugu Hemicoelus costatus, savukārt Latgales pusē, Kombuļu apkārtnē atrasts līdz šim Latvijas faunā vēl nezināms platsmeceris Choragus sheppardi. Visas trīs vaboļu sugas ir pavisam nelielas: vien ~ 2-5 mm garas, tādēļ to pamanīšanai un arī sugas noteikšanai ir nepieciešama eksperta iemaņas, kā arī sugām vēl nav dots latviskais nosaukums. Divas no jaunatklātajām sugām - platsmeceris un īsspārnis - saistītas ar koksnes sēņu klātbūtni, savukārt ķirmim nozīmīga dzīvotne ir nokaltuši lapu koki.
Platsmeceris Choragus sheppardi
Platsmeceris Choragus sheppardi ir 1.7-2.4 mm sīka, īsi cilindriska vabole, kas saistīta ar Diatrype stigma koksnes askusēni. Vabole ir tumši brūna, taustekļu divi pirmie posmi - oranži-dzelteni. Segspārni īsi un salīdzinoši biezi apmatoti. Latvijā šīs sugas pāris konstatēts Kombuļi apkārtnē lapkoku meža malā pie Čerņavas ezera uz nokaltuša platlapja koka kritalas zara. Latvijas kaimiņos šī platsmeceru dzimtas suga konstatēta Zviedrijā, Somijā, Krievijas Karēlijā un Kaļiņingradas apgabalā un Polijā. Baltijas valstīs un Baltkrievijas reģionā atradne Latgalē pagaidām ir vienīgā zināmā.
Īsspārnis Atheta oblita
Īsspārnis Atheta oblita ir 2-2.4 mm sīka, vienkrāsaini melna, iegarena vabole ar gaišām kājām. Atheta ir viena no sugām bagātākām vaboļu ģintīm Eiropas un visas Eirāzijas faunā. Šo īsspārņu noteikšana ir ļoti sarežģīta, jo visas sugas ir ārēji līdzīgas un noteikšanā galvenokārt izmanto vien pieredzējušam speciālistam pamanāmas atšķirības šo vaboļu anatomijā. Daži Atheta oblita eksemplāri ievākti 2021.g. jūlijā uz kātiņpiepes augļķermeņa vecā lapu koku alejā Tērvetē, savukārt līdz sugai tie noteikti vēlāk laboratorijā, ar vācu ekspertu palīdzību. Šī īsspārņu suga saistīta ar dažādu sugu sēnēm un piepēm, sastopamā visā Centrālajā un Ziemeļeiropā, Krievijas Eiropas daļā, bet Baltijas valstīs un Baltkrievijā atradums no Tērvetes pagaidām ir vienīgais zināmais visā reģionā. Šīs sugas konstatēšana Latvijā bija sagaidāma un ir likumsakarīga.
Ķirmis Hemicoelus costatus
Ķirmis Hemicoelus costatus ir cieši saistīts ar nokaltušiem lapu kokiem. Vabole ir tumši brūna līdz melna ar biezu un īsu, velvetam līdzīgu, gaišu apmatojumu ķermeņa virspusē. Ķermeņa garums ir 3-5 mm. Tērvetē suga tika atrasta zem stāvošas, nokaltušas un daļēji apdegušas kļavas mizas, uz sausas koksnes. Ziemeļeiropas un Baltijas reģionā šī suga līdz šim bija atrasta un zināma tikai Dānijā un Zviedrijā. Tādēļ jaunā atradne Latvijā būtiski paplašina zināšanas par šīs ķirmju dzimtas sugas izplatību un Tērvete pagaidām ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur Hemicoelus costatus ir konstatēts. Šīs vaboles atradums apliecina atmirušas koksnes būtisku nozīmi daudzām bezmugurkaulnieku sugām. Arī Hemicoelus costatus noteikšanu līdz sugas līmenim konsultēja speciālisti no Vācijas. Hemicoelus costatus ir reti sastopama suga visā tās izplatības areālā.
Aprīlis un maijs ir silpureņu mēneši. Latvijā var sastapt meža un pļavas silpurenes – abas ir ļoti krāšņas un dekoratīvas sugas, taču tās ir apdraudētas.
Pavasarī, kad dabā vēl dominē brūnā krāsa, sausos un saulainos priežu mežos uzzied meža silpurene Pulsatilla patens. Tas ir neliels gundegu dzimtas augs, kas biežāk sastopams Latvijas austrumdaļā. Augs ir viscaur mīksti apmatots un izceļas ar ļoti dekoratīviem, koši violetiem ziediem. Meža silpurenes vispirms uzzied un tikai vēlāk parādās lapas.
Savukārt pļavas silpurene Pulsatilla pratense šobrīd ir pilnos ziedos un nereti to vairāk pamana tieši pēc ziedēšanas, jo tās augļi arī ir blīvi apmatoti un atgādina spurainu parūku. Arī pļavas silpurene ir blīvi apmatota, taču tā zied reizē ar lapu plaukšanu un tās ziedi ir blāvi violeti vai iesārti un nokareni. Pļavas silpurenes sastopamas sausos, skrajos mežos, smilšainās nogāzēs, kā arī piejūra sun iekšzemes kāpās. Īpaši izteikti izplatīta šī suga Piejūras zemienē.
Meža un pļavas silpurenes apdraud to izplūkšana un izrakšana, kā arī gaišo, skrajo mežu aizaugšana ar krūmiem un bieza sūnu slāņa veidošanās.
Organizējot izzinošu vides darbnīcu "Dubrovina parka dzīvās radības", projekta LIFE FOR SPECIES pārstāvji no Daugavpils Universitātes 5.maijā piedalījās Vides dienā un Europe Direct Dienvidlatgales centra atklāšanai veltītas aktivitātēs. Darbnīcas apmeklētāji tika iepazīstināti ar parkā sastopamajām ķērpju un bezmugurkaulnieku sugām.
Pasākumos, kas veltīti Vides dienai, piedalījās Daugavpils kultūras un izglītības iestādes. Visas dienas garumā vairāk nekā 1500 skolēniem no 18 Daugavpils pilsētas izglītības iestādēm tika piedāvātas dažādas izzinošas aktivitātes saistībā ar vidi un Eiropas zaļo kursu.
Vides dienas ietvaros norisinājās arī projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros organizētā jauniešu konkursa "Daba manā pilsētā" noslēgums, kurā savus darbu prezentēja četras jauniešu komandas no dažādām Daugavpils skolām. Kategorijā "Vide" tika prezentēts viens darbs "Daugavpils Satiksmes sabiedriskā transporta biļešu savākšanas
risinājums ar turpmāko pārstrādi", savukārt kategorijā "Bioloģiskā daudzveidība" saņemti četri darbi, no kuriem prezentēti un apbalvoti tika trīs: "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Daugavpils pilsētas rekreācijas teritorijā"
"Brūnā garausaiņa populācijas aizsardzība Daugavpils teritorijā" "Putnu dzīves vieta".
Visi konkursa dalībnieki, kā arī darbu konsultanti - skolotāji – saņēma vērtīgas balvas: SIA "Jāņa sēta" izdotās grāmatas "Lielā Latvijas sēņu grāmata" un "Putnu noteicējs".
Priecājamies par aktīviem jauniešiem, kurus interesē dabas aizsardzība, un uz tikšanos dabā!
Kategorija “BIODAUDZVEIDĪBA
Ideja: “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Daugavpils pilsētas rekreācijas teritorijā”
Daugavpils 3.vidusskola, 11.klase, Evita Teivāne, Kristīne Šervašidze
Konsultanti: Olga Kovaļova, dabaszinātņu un ģeogrāfijas skolotāja, Sergejs Zabarovskis, bioloģijas skolotājs
Ideja: “Brūnais garausainis”
Daugavpils Centra vidusskola 10 klase, Simona Hana Rasnače
Konsultante - Tatjana Baranovska
Ideja: “Brūnā garausaiņa populācijas aizsardzība Daugavpils teritorijā”
Daugavpils Centra vidusskola, Anna Sedača, Viāna Bebriša, Romāns Streļčuks, Kirils Protņikovs
Konsultante – skolotāja Tatjana Baranovska
Ideja: “Putnu dzīves vieta”
Daugavpils 13. vidusskola 10/11 klase, Jevgeņijs Timofejevs, Jegors Ivanovs
Konsultanti: bioloģijas skolotāja Jūlija Kanto
Kategorija “VIDE”
Ideja: Daugavpils Satiksmes sabiedriskā transporta biļešu savākšanas risinājums ar turpmāko pārstrādi
Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas licejs, 11 klases skolnieces Olga Ļubarska un Katerīna Novaka
Konsultante: bioloģijas skolotāja Ingūna Kostenko
Tiešsaistes lekciju cikls “Aizsargājamās un apdraudētās sugas Latvijā” noslēdzies. Lekciju ieraksti joprojām būs pieejami projekta LIFE FOR SPECIES Facebook lapā.
Aizvadītā mēneša ietvaros (19.03.2022. – 21.04.2022.) ikvienam interesentam bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un informāciju par retām, apdraudētām un aizsargājām sugām Latvijā, uzzināt kur šīs sugas sastopamas un kā atpazīstamas, kā arī uzklausīt padomus kā pareizāk un veiksmīgāk nofotografēt dažādus dzīvos organismus. Kopumā projekta LIFE FOR SPECIES Facebook lapā tika noorganizētas septiņas tiešsaistes lekcijas par dažādām organismu grupām, kuras arī turpmāk ikviens interesents var noskatīties un noklausīties sev piemērotā laikā projekta Facebook vietnē video sadaļā: https://www.facebook.com/lifeforspecies/videos.
Ar savām zināšanām un pieredzi dalījās zinoši sugu eksperti: Kristaps Vilks (kukaiņi), Andris Čeirāns (abinieki un rāpuļi), Inita Dāniele un Diāna Meiere (sēnes), Līga Strazdiņa (sūnas), Viesturs Ķerus (putni), Maija Medne un Pēteris Evarts-Bunders (augi). Lekciju ciklu noslēdza Mārtiņa Kalniņa un Zanes Pīpkalējas sagatavotais stāstījums par spārēm. Paldies lektoriem par izzinošiem un aizraujošiem stāstiem!
Lekciju laikā klausītāji uzdeva dažādus jautājumus, tajā skaitā – precizējot informāciju par sugu sastopamību, piemēram, vai dārza stērste Latvijā kļūst retāk sastopamas? Lekciju dalībniekiem bija interese par to, kā pašu īpašumā iespējams veicināt sugām piemērotus apstākļus, piemēram, kādi ūdensaugi vislabāk labāk patiks spārēm. Klausītāji nereti bija pārsteigti par lekcijās paustajām atziņām, ka lauksaimniecība būtiski ietekmē pļavu putnu populācijas un, ka krūmu čuža Latvijā aug arī savvaļā. Lektoru stāsti iedvesmoja dalīties ar savu pieredzi un novērojumiem dabā, piemēram, par to, ka purva vardes ir grūti nofotografēt un par sēņu noteikšanu pēc smaržas. Noderīgi bija atgādināt, kā rīkoties, ja atrasta aizsargājama suga – ziņot portālā Dabasdati.lv, kur eksperti sugas novērojumu apstiprinās, kā arī dati tiek regulāri nodoti Dabas datu pārvaldības sistēmai OZOLS.
Ceram, ka tiešsaistes lekcijas būs informatīvs un izzinošs palīgmateriāls visiem, kurus interesē bioloģiskā daudzveidība Latvijā - retas, apdraudētas un aizsargājamas sugas!
Lai veiksmīga sugu vērošana dabā un neaizmirstiet savas novērotās un nofotografētās sugas iesniegt projekta fotokonkursam Zaļie dārgumi!
Brūnais garausainis Plecotus auritus ir neliels (līdz 5 cm garš) lidojošs zīdītājs ar pelēkbrūnu apmatojumu. No citiem sikspārņiem to droši var atšķirt pēc lielajām un garajām ausīm. Lidojumā garausainis ausis izmanto eholokācijai, taču, kad nelido – ausis noloka. Brūnie garausaiņi ir nometnieki, kas nereti ziemo dažādos sakņu pagrabos, arī alās. Ziemas guļas laikā sikspārnis lielās ausis noslēpj zem spārniem.
Vasarā brūno garausaiņu mātītes veido kolonijas drošās paslēptuvēs – bēniņos, sienu spraugās, dobumos, putnu būrīšos un citviet. Līdzīgās vietās pa dienu uzturas arī tēviņi. Latvijā brūnie garausaiņi ir izplatīti visā teritorijā un ļoti bieži sastopami.
Brūni garausaiņi barojas naktī, lēnā lidojumā ķerot vai arī no lapām un zariem nolasot dažādus bezmugurkaulniekus – kukaiņus un to kāpurus, zirnekļus.
Brūnie garausaiņi, līdzīgi kā citi Latvijā un Eiropā sastopamie sikspārņi, ir īpaši aizsargājami. Sikspārņus apdraud dažādi faktori - dzīvotņu un barības objektu izzušana, izmaiņas ainavā, piemēram, plašu lauksaimniecības zemju ierīkošana, mežu izciršana, kā arī traucējumi ziemošanas laikā.
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros paredzēts izstrādāt vienotus kritērijus sugu iekļaušanai un izslēgšanai no aizsargājamo sugu saraksta, kā arī aizsargājamo sugu kategoriju dalījumu - pēc nepieciešamiem aizsardzības pasākumiem un pēc nodarītā kaitējuma indivīda vai atradnes iznīcināšanas gadījumā. Balstoties uz izstrādātajiem kritērijiem, taps priekšlikumi jauna vienota aizsargājamo sugu saraksta izveidei, kā arī tālāk paredzēts izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu grozījumu priekšlikumus vai jaunu/s normatīvo aktu projektu/s.
Projekta sugu eksperti apkopojuši pirmo versiju kritērijiem sugu iekļaušanai īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un aizsargājamo sugu kategoriju dalījumam. Plašākai publikai tas tika prezentēts tiešsaistes seminārā 2021. gada 3. decembrī.
Ar materiālu iespējams iepazīties šeit.
Dokumentā skaidrots projekta aktivitāšu un plānoto nodevumu jeb rezultātu pārskats, kā arī dots ieskats projektā izstrādātajos kritērijos taksonu atlasei un iekļaušanai aizsargājamo sugu sarakstā un īpaši aizsargājamo sugu kategorijās, kas pamatoti ar vairākiem piemēriem.
Ikviens ir aicināts iesniegt komentārus vai priekšlikumus par pašreizējo kritēriju versiju līdz 2022. gada 30. aprīlim, aizpildot šo ANKETU.
Viens no projekta LIFE FOR SPECIES mērķiem ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka sugu aizsardzību, nav aktualizēti vairāk kā 10 gadus. Šajā laikā ir uzkrājusies jauna zinātniskā informācija par sugu sastopamību un apdraudošajiem faktoriem, kā arī notikušas izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā.
Martā un aprīlī projekta Facebook lapā notiks tiešsaistes lekciju cikls "Aizsargājamās un apdraudētās sugas Latvijā". Lekcijas vadīs projekta sugu eksperti.
Lai rosinātu plašāku sabiedrību doties dabā, ieraudzīt un iepazīt Latvijas retās, aizsargājamās un apdraudētās sugas, projekta LIFE FOR SPECIES Facebook lapā tiks organizētas tiešsaistes lekcijas "Aizsargājamās un apdraudētās sugas Latvijā", ko vadīs projekta eksperti. Lekcijas notiks darbdienu vakaros un brīvdienās, lai pēc iespējas vairāk publikas būtu iespējas lekcijas noklausīties. Lekcijas plānotas stundu garumā, kā arī būs iespējams ekspertam uzdot jautājumus.
Šajā lekciju ciklā iepazīstināsim ar sešām sugu grupām:
19. martā plkst. 11:00 - KUKAIŅI
Lekciju vadīs entomologs Kristaps Vilks. Iepazīsim Latvijas Sarkanās grāmatas kukaiņus, kas mīt mežā - kur tos meklēt un kā ieraudzīt?
23. martā plkst. 17:30 - SĒNES
Lekciju vadīs Latvijas zināmākās sēņu speciālistes, projekta sēņu ekspertes Diāna Meiere un Inita Dāniele.
29. martā plkst. 17:30 - ABINIEKI UN RĀPUĻI
Lekciju vadīs abinieku un rāpuļu speciālists, projekta eksperts Andris Čeirāns.
5. aprīlī plkst. 17:30 - PUTNI
Lekciju vadīs ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, projekta putnu sugu grupas eksperts Viesturs Ķerus.
8. aprīlī plkst. 17:30 - SŪNAS
Lekciju vadīs projekta sūnu eksperte Līga Strazdiņa
13. aprīlī plkst 17:30 - AUGI
Lekcija taps sadarbībā ar Latvijas Botāniķu biedrību, to vadīs botāniķi Pēteris Evarts - Bunders un Maija Medne.
21. aprīlī plkst. 17:30 - SPĀRES
Lekciju vadīs entomologs Mārtiņš Kalniņš.
Uz lekcijām īpaši aicinām ikvienu, kas plāno piedalīties projekta fotokonkursā "Zaļie dārgumi", kur joprojām līdz 31. augustam iespējams iesūtīt fotogrāfijas ar aizsargājamo sugu sarkastā un Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautajām sugām. Vairāk par fotokonkursu lasiet ŠEIT.
Uz tikšanos lekcijās!
Mēnesī, kad ik gadu tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju dienu, tuvāk iepazīsim un mēneša aizsargājamās sugas godā celsim ūdens iemītnieci – medicīnas dēli.
Medicīnas dēle Hirudo medicinalis ir neliels parazītisks posmtārps, kas apdzīvo dažādas saldūdens ūdenstilpes un barojas ar citu dzīvnieku – mugurkaulnieku, piemēram, zivju abinieku, putnu, zīdītāju asinīm. Medicīnas dēle dzīvo ezeros, vecupēs, dīķos un citās ūdenstilpēs, taču Latvijā tā ir samērā reti un nevienmērīgi izplatīta, lai gan atbilstošu dzīvotņu pietiek. Pasaulē par sugas izplatības centru uzskatāma Eiropa, taču ar cilvēku palīdzību medicīnas dēle ir izplatījusies arī citviet, piemēram, Ziemeļamerikā un Āfrikā.
Vēsturiski medicīnas dēle ir izmantota ārstniecībā - dēļu terapijā. Arī mūsdienās dzīvas medicīnas dēles joprojām izmanto plastiskajā ķirurģijā. Pirmās ziņas par medicīnas dēļu izmantošanu zināmas no Senās Indijas. Savukārt 19. gadsimtā dēles bija izmantotas tik plaši un bieži, ka tas noveda pie sugas izmiršanas vairākās Rietumeiropas valstīs. Mūsdienās no plašās medicīnas dēļu populācijas palikušas lokālas un nelielas mikropopulācijās un vairumā Eiropas valstu šī uzskatāma par izzūdošu vai apdraudētu sugu.
Medicīnas dēles apdraud piemērotu dzīvotņu izzušana meliorācijas ietekmē, barības avotu trūkums, kā arī dēļu ieguve no dabiskām populācijām medicīnas vajadzībām.
Projekta LIFE FOR SPECIES sugu eksperti strādā pie sugu vērtējumiem, kas ietver arī došanos lauka ekspedīcijās. Projekta pirmā lauka darbu sezona vainagojusies ar vairākiem interesantiem sugu atradumiem.
Projekta sugu ekspertiem pašreiz norisinās rūpīgs darbs pie sugu apdraudētības pakāpes vērtējumu sagatavošanas, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Ir sugas kurām trūkst datu, tādēļ eksperti projekta ietvaros dodas arī dabā, lai ievāktu trūkstošās ziņas vai aktualizētu informāciju par senākiem datiem.
2021. gada vasaras sezonā lauka darbu laikā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes ekspertiem izdevies novērot ļoti retas sugas, kas ilgstoši nav redzētas vai pat konstatētas Latvijas teritorijā pirmo reizi.
Pundurgrimoņi joprojām zied Latvijā
Karstā vasaras dienā projekta botāniķu komanda no Daugavpils Universitātes devās meklēt vienīgo Latvijas atradni Zviedrijas pundurgrimonim Chamaepericlymenum suecicum – nelielam kizilu dzimtas augam ar izteiksmīgu baltu ziedu. Latvijā šī suga bija zināma tikai vienā vietā pie Melnsila, taču kopš 1991. gada, kad tas tika atrasts pirmo reizi, nebija ziņu par sugas stāvokli. Tā kā informācija par sugas atradni bija aptuvena un pieejama tikai no herbārija datiem, eksperti konkrēto vietu mežā apsekoja izretojušies ķēdītē. Meklējumi vainagojās ar panākumiem – botāniķiem izdevās atrast vitālu pundurgrimoņu audzi ~ 200m2 platībā, kur bija sastopami vismaz 300 augi, puse no tiem ziedos.
Beidzot atrasta 20 gadus meklēta sūna
Latvijas Universitātes sūnu eksperts 2021. gada sezonā pirmo reizi Latvijā konstatēja jaunu sūnu sugu – Rugela kažoceni Anomodon rugelii, kas atradās, apsekojot citas retas sūnu sugas atradni uz Ogres un Madonas novadu robežas, periodiski izžūstošā nelielā upē. Sūna aug uz granīta akmeņiem un koku stumbru pamatnēm. No citām kažocenēm atšķirama pēc brūnas lapas dzīslas. Eiropā Rugela kažocene ir kalnu suga, tā zināma nedaudzām vietām mūsu kaimiņvalstīs: Somijas un Zviedrijas dienvidos, Igaunijā, Krievijā Ļeņingradas apgabalā, arī Polijā un Vācijā, taču jau 20 gadus to sūnu pētnieki cerēja ieraudzīt arī Latvijā. Beidzot tas izdevies.
Izzudušās ķērpja sugas “augšāmcelšanās”
Pirms 150 gadiem dabas pētnieks Brutāns Slīterē atrada vienīgo līdz šim zināmo lodveida sferoforas Sphaerophorus globosus atradni. Pētnieki Latvijā šo sugu uzskatīja par reģionāli izmirušu – tuvākās atradnes zināmas no Igaunijas salām un Skandināvijā. Ķērpis aug uz koku stumbriem, arī uz augsnes un klintīm. Citviet pasaulē sferoforas izplatība saistīta ar kalnu reģioniem. 2021. gada rudenī Daugavpils Universitātes ķērpju pētnieki, viesojoties Līgatnē, uz viena no smilšakmens atsegumiem konstatēja lodveida sferoforas un saskaitīja pat 45 lapoņus, kas bija sastopami daudzviet uz atseguma. Tātad – lodveida sferofora tomēr nav izmirusi Latvijas teritorijā! Ķērpim nepieciešams augsts gaisa mitrums.To atradnē nodrošina atsegumam blakus esošā upe. Līdz šim sferofora palikusi nepamanīta, acīmredzot tādēļ, ka pa gabalu līdzinās daudz biežāk sastopamajiem ķērpjiem - kladīnām. Lodveida sferoforai ir laponis ar izteiktu centrālo daivu, savukārt zaru galos ir noapaļoti, lodveida izaugumi.
Projektā LIFE FOR SPECIES lauka darbi turpināsies arī 2022. gada sezonā. Novēlēsim daudz jaunu un nozīmīgu atradumu projekta sugu ekspertu komandai!