Atgriezties

Sarkanā mēslsūna

Splachnum rubrum
Aplūkot detalizētu karti

Sarkanā mēslsūna

Splachnum rubrum

Apraksts

Krāsa: gaiši zaļa ar koši sarkanu lietussarga formas sporu vācelīti
Stumbrs: 1,5-3,5 cm augsts
Lapas: olveida, 5-7,5 mm garas, ar zobainu malu visā garumā, dzīsla beidzas pirms lapas gala
Sporas veidojošās struktūras (sporogoni) attīstās un nobriest vasarā uz 5-13 cm gara oranži-sarkana sporu struktūras kātiņa (setas). Sporu vācelīte (kapsula) ir oranži-brūna, 1-1,5 mm gara, un zem tās atrodas koši sarkana, 6-11 mm plata struktūra izliekta lietussarga formā (hipofīze). Sūnas sporas attīstās uz lielo zālēdāju, visbiežāk – aļņu mēsliem vai nenosakāmām organiskām atliekām. Sporas ir lipīgas, tām raksturīgs nepatīkams aromāts, kas piesaista kukaiņus, galvenokārt mēslmušas, kas tālāk izplata sporas. Sūnas dzīves ilgums ir aptuveni 3-5 gadi, līdz substrāts pilnībā sadalās. Sarkanā mēslsūna aug kopā ar citām mēslsūnām, sfagniem un citām sūnām.

Izplatība

Suga pasaulē sastopama Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Sarkanā mēslsūna līdz šim Latvijā konstatēta sešas reizes Austrumlatvijā – Vidzemes ziemeļu un centrālajā daļā. Pirmo reizi Latvijā suga konstatēta 1965. gadā Valkas pagastā, pēc tam to atrada Vesetas upes ielejā Aiviekstes pagastā (1967. gadā) un Kalsnavas pagastā (1973. gadā). 1987. gadā suga novērota Teiču dabas rezervātā. Pēc šiem novērojumiem sarkanā mēslsūna atkal konstatēta tikai pēc 30 gadiem, 2017. gadā Alūksnes novadā un 2018. gadā Ogres novadā. Latvijā sūna sastopama slapjos un mitros purvainajos mežos un augsto purvu perifērijā. Mežos suga atrasta uz meža ceļiem un stigām. Sūnas izplatīšanos būtiski ierobežo piemērota substrāta trūkums. Mainoties ganīšanas metodei un pārtraucot liellopu ganīšanu mežos, sūnas sporu attīstība notiek retāk, jo to izplatīšana no mātes auga ir iespējama nelielā attālumā tikai ar kukaiņu palīdzību.

Apdraudējums

Sarkanās mēslsūnas attīstību un izplatību ietekmē purvaino mežu un sūnu purvu nosusināšana, lielo zālēdāju un citu dzīvnieku trūkums mežos un purvos.

Aizsardzības pasākumi

Sarkanā mēslsūna ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tikai viena no zināmajām sešām sugas atradnēm konstatēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Teiču dabas rezervātā (1987. gadā). Sugas populācijas izpētei nepieciešams uzlabot zināšanas par tās atpazīšanu, jo tā ir viegli nosakāma un pamanāma suga, tomēr ir ar īsu dzīves ciklu un nelielu izplatīšanās attālumu no mātes auga. Ņemot vērā piemērotu augšanas apstākļu salīdzinoši lielo pieejamību Latvijā, sarkanā mēslsūna, iespējams, sastopama biežāk nekā līdz šim novērota.

Informācijas avoti

    • Cameron, R. G., Wyatt, R. 1986. Substrate Restriction in Entomophilous Splachnaceae: Role of Spore Dispersal. The Bryologist, 89 (4): 279–284.
    • Ingerpuu, N., Vellak, K., Ehrlich, L. 2018. Revised Red Data List of Estonian bryophytes. Folia Cryptogamica Estonica, 55: 97–104.
    • Marino, P. C. 1988. The North American Distributions of the Circumboreal Species of Splachnum and Tetraplodon. The Bryologist, 91 (3): 161–166.
    • Varlygina, T. I., Zubakin, V. A., Sobolev, N. A. 2009. Russian Red-Listed Bryophytes and Lichens. The Bryologist, 112 (4): 873–874.
    • Vitt, D. H. 1981. Adaptive Modes of the Moss Sporophyte. The Bryologist, 84 (2): 166–186.
Projekta finansētāji un partneri