Pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju
Laikā no 4. līdz 6. oktobrim projekta LIFE FOR SPECIES komandas pārstāvji no Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Dabas aizsardzības pārvaldes devās vērtīgā pieredzes apmaiņas un tīklošanas braucienā uz Igauniju. Tajā piedalījās arī projekta LIFE IP LatViaNature Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Brauciena ietvaros Latvijas LIFE projektu komandas iepazinās ar sugu un biotopu aizsardzības aktualitātēm un veiktajām aktivitātēm dažādu dzīvotņu atjaunošanā un monitoringā Muhu salā, Tartu un Otepē apkārtnē, apmeklējot vairāku Igaunijas LIFE projektu aktivitāšu vietas. Alvaru atjaunošanas darbi Muhu salā pirms vairākiem gadiem veikti LIFE+ dabas projekta “Restoration of Estonian alvar grasslands” ietvaros, un šobrīd tie tiek turpināti “LIFE connecting meadows” projektā. Tajā ietverta parkveida, daļēji dabisko zālāju un piekrastes pļavu un klinšu atjaunošanu un fragmentācijas samazināšana daļēji dabiskai ainavai, izmantojot gan dažādus tehniskus un mehāniskus līdzekļus, gan arī noganīšanu, tādējādi radot labākas iespējas atsevišķām sugām saglabāt savu ģenētisko daudzveidību. Atjaunošanai izvēlēti biotopi, kas atlasīti izmantojot GrassLIFE projekta ietvaros izstrādāto modeli. Tas parādīja, ka vērtīgākie biotopi, kas prioritāri Muhu salā būtu jāatjauno, atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām. Tādējādi Muhu salā redzētās aktivitātes ir lielisks vairāku LIFE projektu rezultātu ilgtspējas piemērs.
Abinieku dzīvotņu uzlabošanas pasākumus īsteno LIFE-IP ForEst&FarmLand projekts, pielietojot LIFE Natura projektos noteikto labākās apsaimniekošanas praksi. Pēdējo 10-15 gadu laikā Igaunijā būtiski sarucis abinieku īpatņu skaits. Galvenokārt tas saistāms ar lauksaimniecības intensificēšanos, nosusināšanas sistēmu atjaunošanu, mitrāju samazināšanos. Lai radītu abiniekiem piemērotus vairošanās dīķus, tie tiek atjaunoti to kādreizējās atrašanās vietās. Sākumā nolaiž vai izsūknē ūdeni, tad iespēju robežās ar ekskavatoru izņem dūņas līdz minerālaugsnes (šeit-māla) slānim. Ūdenstilpnes veido nelielos klāsteros (3-10 dīķi katrā klāsterī), ar dažāda dziļuma dīķiem un novietoti dažādā reljefā, lai gados ar atšķirīgiem laikapstākļiem vismaz dažos dīķos būtu ūdens. Daļa no ūdenstilpēm sausos gados būs sausas, kas mazina tajos esošo saldūdeņu plēsēju un parazītu populācijas.
Savukārt projekta LIFE Mires Estonia ietvaros Soosaare purvā, kas atrodas Alam-Pedja dabas liegumā, pirms dažiem gadiem veikti purva biotopu atjaunošanas darbi, t.sk., aizsargājamo vai reto abinieku, spāru, tauriņu sugu, medņa u.c. dzīvotņu uzlabošanas pasākumi. No Soosaares purva kopējās platības (1300 ha) aptuveni 120 ha Padomju Savienības laikos nosusināti kūdras ieguvei. Tādēļ teritorijas perifērijā veikta meliorācijas grāvju aizsprostošana, grāvju vietā pakāpeniski izveidojoties nelielu dīķu virtenei, kas piemērota brūno varžu (Rana arvalis, R. temporaria) nārstam. Lai gan abinieku vairošanās sekmes šajās ūdenstilpnēs dažādos gados variē, kopumā veiktie pasākumi vērtējami kā sekmīgi, jo ūdenstilpes tiek izmantotas un purva varžu (Rana arvalis) nārsta puduru skaits pieaudzis 13 reizes, līdz ar to pieaudzis arī varžu īpatņu skaits. Purva dabisko daļu abinieki praktiski neizmanto kā vairošanās vietu, kas skaidrojams ar šeit esošo ūdens lāmu un ezeriņu ūdens fizikāli-ķīmiskajām īpašībām (zems pH). Tauriņu sugu daudzveidība un īpatņu skaits pēc purva atjaunošanas, t.sk. krūmu un meža izciršanas pasākumiem, Soosaare purvā nav būtiski mainījušies. Tāpat tiek veikti arī ūdenslīmeņa automātiskie mērījumi un veģetācijas monitorings, izmantojot dronus ar spektrālajiem sensoriem, tomēr šo novērojumu rezultāti par purva atjaunošanas sekmēm būs interpretējami tikai vairākas sezonas pēc pasākumu veikšanas. Purva atjaunošanas darbi tiek turpināti un vairāku sugu un dzīvotņu monitoringu šobrīd veic projekta LIFE SIP AdaptEst speciālisti.
Viena no Igaunijas biotopu vērtībām ir plašās, applūstošās palienu pļavas. Projekta LIFE SIP AdaptEst ietvaros Alam-Pedja dabas liegumā esošajās palienu pļavās Kärevere reģionā, kas ir Natura 2000 vieta, tiek veikta daļēji dabisko dzīvotņu apsaimniekošana un atjaunošana, noganot un pļaujot. Kopējā pļavu platība sasniedz aptuveni 2000 ha. Šīs palienu pļavas ir arī nozīmīga vieta putniem migrācijas laikā, kā arī viena no lielākajām ķikuta (Gallinago media) ligzdošanas vietām Igaunijā. Pļavas atrodas Laeva upes palienē. Laevas dabiskā gultne vairāku km garumā pirms dažiem gadiem sekmīgi atjaunota projekta LIFE HAPPYRIVER ietvaros, jo Padomju Savienības laikā gultnei bija veikta iztaisnošana.
Brauciena ietvaros notika arī kopīgs seminārs, kurā Latvijas un Igaunijas LIFE projektu pārstāvji un Igaunijas Klimata ministrijas pārstāvji pārrunāja aktualitātes un problēmas retu, apdraudētu un aizsargājamu sugu pārvaldībā abās Baltijas valstīs, veiktajiem pasākumiem un sabiedrības iesaisti dabas, t.sk. bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un invazīvo sugu dokumentēšanā un izskaušanā, vienlaikus iepazīstinot ar projekta LIFE FOR SPECIES galvenajiem uzdevumiem, plānotajiem darbiem un rezultātiem sugu aizsardzības jomā Latvijā. Pārrunātas arī institūciju un Latvijas/Igaunijas LIFE projektu tālākas sadarbības iespējas un salīdzināti Latvijas un Igaunijas sugu aizsardzības likumdošanas akti. Gan Igaunijai, gan Latvijai ir daudz līdzīgu problēmu sugu aizsardzībā. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā izmiršanas risks sugām pēc IUCN kritērijiem izvērtēts jau divas reizes. Šie rezultāti tiek ņemti vērā, plānojot retu un apdraudētu sugu tālāku aizsardzību, un ar to saistītos normatīvos aktos.
Brauciena laikā gūtie iespaidi un ieskats Igaunijas pieredzē būs vērtīgs papildinājums, ko ņemt vērā strādājot pie Latvijas jaunā aizsargājamo sugu saraksta. Tāpat, pieredzes braucienā gūtās atziņas, informācija un nodibinātie kontakti būs vērtīgi projekta LIFE FOR SPECIES turpmākā realizācijā, kā arī abu valstu tālākajos sadarbības procesos.
Pateicamies Igaunijas LIFE projektiem par viesmīlīgo uzņemšanu!