Šī gada 27. aprīlī, plkst. 10:00, aicinām ikvienu interesentu uz LIFE for Species projekta vidusposma semināru. Pasākums norisināsies LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Magnum auditorijā, Jelgavas ielā 1, Rīgā.
Lai piedalītos seminārā, līdz 24. aprīlim nepieciešams pieteikt savu dalību aizpildot reģistrācijas anketu.
Semināra laikā norisināsies arī ceļojošās fotoizstādes "Zaļie dārgumi" svinīgā atklāšana un labāko fotogrāfiju autoru apbalvošana.
Pasākuma programma pieejama šeit.
Projekta LIFE FOR SPECIES mērķi ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā. Projektu realizē Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar projekta partneriem – Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Lai gan mitrāju mēnesis ir noslēdzies, marta mēneša sugas godā vēlējāmies izcelt kādu no mitro biotopu sugām. Šī mēneša sākumā LIFE For Species projekta sociālo tīklu sekotāji piedalījās balsojumā, kā rezultatā, par marta mēneša sugu šoreiz tika izvēlēts Skaistais sfagns (Sphagnum pulchrum).
Latvijā skaistais sfagns ir ļoti reta suga. Skaistais sfagns sastopams dažādās pastāvīgi slapjās un mitrās vietās – sūnu pārejas purvos, purvainos mežos, grāvjos un purvu ezeru krastos.
Skaistais sfagns, iespējams, nopelnījis šo nosaukumu pateicoties tā nokrāsām, kas variē no dzeltenīga līdz zaļganbrūnam tonim, un reizēm var iegūt pat violetu nokrāsu.
Skaistais sfagns ir līdzīgs ļoti bieži sastopamajam īssmailes sfagnam (S. fallax), bet atšķirams dabā ar izteikti piecās rindās novietotām zaru lapām un parasti arī tumšu stumbru.
Ja dodoties dabā ieraugi skaisto sfagnu - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv
Februāra mēneša aizsargājamās sugas godā šoreiz celsim dāsno usneju (Usnea florida). Dāsnā usneja ir Latvijā ļoti reti sastopama un aizsargājama ķērpju suga, kas kalpo arī kā tīra gaisa indikators.
Suga sastopama visā Latvijas teritorijā, bet novērojumi ir samērā reti. To ir grūti konstatēt, jo tā aug augstu koka vainagā un ir pamanāma tikai tai nokrītot no koku zariem. Tomēr ir arī laba ziņa - ja ķērpis ir nokritis no koka vainaga, tas ir salīdzinoši viegli ieraugāms un atpazīstams. No pārējām Latvijā sastopamām usneju sugām, dāsnā usneja atšķiras ar apaļīgajiem augļķermeņiem jeb apotēcijiem. Apotēciji attīstas zaru galos, diametrā sasniedzot līdz pat 1 cm.
Ja dodoties dabā ieraugi dāsno usneju - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv
Izmantotā literatūra:
Janvāra mēneša aizsargājamās sugas godā šoreiz celsim bikšaino apogu (Aegolius funereus), kurš pēdējo desmitgažu laikā Latvijā ir kļuvis par reti sastopamu sugu.
Bikšainais apogs ir neliela izmēra pūce, kas garumā sasniedz 235-280 mm. Putna spalva mugurpusē ir tumši brūna ar baltiem lāsumiņiem, kas plecu apvidū saplūstot kopā veido baltu plankumu rindu. Bikšainā apoga gaišo seju ierāmē tumša līnija, veidojot izteiktu sejas plīvuru. Šī ir viena no mazākajām pūcēm Eiropā - tēviņi sver vien 90 - 133 g, savukārt mātītes ap 112 - 223 g.
Suga visbiežāk konstatējama pēc tai raksturīgas balss, kas ir raksturojama kā samērā zemas frekvences skaņas “u-u-u” vai “pu-pu-pu” ar aprautu izskaņu. Neprovocēti putni ligzdošanas sezonas sākumā nereti dzied tajā pašā kokā, kurā grasās ligzdot. Relatīvi bieži ir dzirdama arī “kvekšķoša” skaņa, kas ir samērā viegli sajaucama ar, piemēram, meža pūces balsi. Ligzdošanas sezonas sākumā un beigās viena no biežāk dzirdamajām balsīm ir vāveres saucienam līdzīga skaņa. Jebkuru balsi var izdot abu dzimumu putni.
Bikšainais apogs ir naktī aktīvs plēsīgais putns un vecu, maz fragmentētu mežu speciālists. Šī suga lielākoties pārtop no pelēm, un diennakts laikā pūcei vēlams uzņemt ap 65 gramu peļu.
Interesanti, ka atšķirībā no vairuma citu sugu, bikšainajam apogam nav raksturīga ilgstošu pāru veidošana un tie visbiežāk izjūk jau uzreiz pēc ligzdošanas sezonas beigām. Bikšainā apoga tēviņi, kas ir sekmīgi ligzdojuši, tiecas ziemot savās ligzdošanas teritorijās, savukārt mātītēm ir raksturīgs nomadisms vai pat invāzijas, ja ir iestājušies sevišķi skarbi ziemošanas apstākļi. Jaunajiem putniem neatkarīgi no dzimuma ir raksturīgi sezonālie pārvietojumi – migrācijveida kustības, tomēr ziemošanas reģionos, atrodot piemērotos apstākļus ligzdošanai, tie var neatgriezties savā šķilšanās reģionā. Ligzdošanu uzsāk jau pirmajā dzīves gadā
Diemžēl suga ir ļoti jutīga pret traucējumiem olu dēšanas un perēšanas periodā. Pat vienkāršs pieskāriens ligzdas koka stumbram var iztraucēt perēšanu, liekot mātītei pamest ligzdu un dējumu.
Būtiskākais sugas apdraudējums Latvijā ir mežistrāde, jo bikšainais apogs visbiežāk apdzīvo saimnieciskās darbības maz ietekmētus vecus jauktu koku un skujkoku mežus. Dabā kā sugas lielāko ienaidnieku var minēt caunas. Bikšainā apoga un tā dzīvotnes aizsardzības prasības Latvijas likumos un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos lielā mērā balstās uz ES Putnu direktīvas prasībām - minētās prasības iestrādātas Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Meža likumā. Tāpat, Latvijā 2018. gadā tika aizsākta mākslīgo ligzdu programma, kuras ietvaros bikšaino apogu aizsardzībai tika sagatavoti 100 būri.
Izmantotie avoti:
Avotiņš jun. A. 2019. Apodziņa Glaucidium passerinum, bikšainā apoga Aegolius funereus, meža pūces Strix aluco, urālpūces Strix uralensis, ausainās pūces Asio otus un ūpja Bubo bubo aizsardzības plāns. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Rīga
Projekta sugu eksperti šobrīd rūpīgi strādā pie sugu apdraudētības pakāpes vērtējumu sagatavošanas, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Ir sugas, kurām trūkst datu, tādēļ eksperti projekta ietvaros dodas arī dabā, lai ievāktu trūkstošās ziņas vai aktualizētu informāciju par senākiem datiem. Līdzīgi kā 2021. gadā, arī 2022. gada vasaras sezonā, lauka darbu laikā, projekta ekspertiem izdevies novērot ļoti retas sugas, kas ilgstoši nav redzētas, vai pat tika konstatētas Latvijas teritorijā pirmo reizi.
Latvijā atrasta jauna sēņu suga
Pagājušā gada 24. septembrī Latvijas Mikologu biedrībai bija iespēja apmeklēt daudzu sēņotāju sapņu zemi – Moricsalu. Interesantu atradumu bija daudz – ne velti ap daudzajām kritalām pulcējās sajūsmā spiedzošu sēņu vērotāju un fotografētāju bariņi. Pieejot pie vienas tādas vērotāju apsēstas egļu kritalas, projekta ekspertei I.Dānielei uzreiz bija skaidrs – šādu sēni viņa redz pirmo reizi.
Uz apsūnojušas, patrūdējušas kritalas nelielā grupā bija izvietojušies viscaur zeltaini dzeltenbrūni līdz augļķermeņi ar ieliektām vai gandrīz piltuvveida līdz 5 cm platām cepurītēm, spilgti oranždzeltenām lapiņām un slaidu, dzeltenīgi brūnu kātiņu. Noskaidrojām arī pirmatklājēju – tā izrādījās Ieva Rožlapa.
Sēnes spilgtā un neatkārtojamā paskata dēļ sugu noskaidrot nebija grūti – tā ir Latvijai jauna suga Chrysomphalina chrysophylla. Atlika vienoties par latvisko nosaukumu. Omphalina mums jau ir – iedobīte. Bet, ja sēne mirdz vienā zeltā – kāpēc lai tā nebūtu zeltlapiņu zeltdobīte?
Pēc GBIF datiem sēne sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, arī vietām Āzijā. Tā galvenokārt ir boreālās un hemiboreālās joslas suga, bet sastopama arī siltākos reģionos, galvenokārt mitros egļu mežos, uz apsūnojušām kritalām.
I.Dāniele atzīst, ka šī suga būtu pelnījusi izvērtēšanu un iekļaušanu Sarkanās grāmatas un aizsargājamo sugu sarakstā. Pagaidām atradne tikai viena – tātad ļoti reta un pat kritiski apdraudēta (CR). Vai varētu uzskatīt, ka pastāv datu deficīts (DD)? Iespējams, ne vairāk, kā daudzām citām retām sugām. Sēnei ir pietiekoši spilgts izskats – gan jau kāds sēņu vērotājs to būtu pamanījis arī agrāk un citviet.
Atrastas Latvijai jaunas un arī sen pazudušas sugas
Jau vasaras vidū dalījāmies ar ziņu par vienu no projekta eksperta un entomologa Nikolaja Savenkova atklājumiem lauka darbos. Ekspertam bija izdevies konstatēt sengaidītu stiklspārņu sugu Sesia bembeciformis.
30. jūnijā, izmantojot feromonu lamatas, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Papē izdevās konstatēt 6 pieaugušus šīs sugas īpatņus. Sugai ir slepens dzīvesveids - tā pamatā dzīvo uz dažādu sugu kārkliem. Daži īpatņi ievākti un turpmāk tie papildinās Latvijas Nacionālā dabas muzeja kukaiņu kolekciju.
Šī suga izceļas ar dzīves cikla īpatnībām - kāpura stadija ilgst 3-4 gadus. Suga dzīvo stublājos, dzīvos augos un kāpurs barojas ar sulu, bet parasti netiek uzskatīts par kaitēkli. Ņemot vērā, ka suga līdz šim Latvijā nebija konstatēta, tai vēl nav oficiāla nosaukuma latviešu valodā.
Interesants ir arī jaunās sugas izskats - Sesia bembeciformis ir tauriņš, kas izskatā līdzīgs sirsenim. Neskatoties uz tauriņa izskatu, tas ir miermīlīgs un cilvēkiem iedzelt nevar.
Tomēr, Sesia bembeciformis nebija vienīgā Latvijai jaunatklātā suga - jūlija sākumā Krāslavas apkārtnē projekta tauriņu ekspertam N.Savenkovam izdevās sastapt vēl kādu Latvijai jaunu sugu - baltsvītras sviļņpūcīti (Simplicia rectalis). Par šo sugu gan zinām salīdzinoši maz.
Lauka darbu laikā atrastas arī vairākas tauriņu sugas, kas Latvijā uzskatāmas par ļoti retām.
Jūnija izskaņā Papē un Užavā tika uzieti kāpu laukupūcītes (Agrotis ripae) sugas īpatņi. Savukārt Carnikavā un Papē tika atrasti leinera pūcītes (Conisania leineri) sugas pāstāvji. Saskaņā ar jaunākajiem novērtējumiem, abas sugas Latvijā ir uzskatāmas par apdraudētām.
Jūnijā Dobelniekos tika atrasts viens bērzu krūmsprīžmetis (Macaria loricaria). Šis novērojums ir ļoti nozīmīgs ņemot vērā, ka šī suga Latvijā ir ļoti reta un pēdējoreiz tika konstatēta tālajā 1997. gadā. Tāpat, Dobelniekos tika atrasts arī viens tumšās pūcītes (Xylomoia strix) sugas īpatnis. Šī suga ir Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Pēc 60 gadu pārtraukuma atrasts sen meklēts grīslis
Pēc 60 gadu pārtraukuma Latvijā atrasta reta augu suga attālinātais grīslis Carex distans. To atrada Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Liene Auniņa projekta LIFE FOR SPECIES ekspedīciju laikā 2022.gada veģetācijas sezonā.
1962. gadā attālinātais grīslis tika atrasts zālājā Ainažu apkārtnē, bet tagad suga atrasta dabiskā neielabotā zālājā Kurzemē. Sugu Ainažu apkārtnē diemžēl nav izdevies atkārtoti atrast. Jaunais atradums liecina, ka attālinātais grīslis meklējams zālājos, iespējams, arī zāļu purvos, šaurā joslā gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti.
Decembra mēneša sugu izvēlējās projekta LIFE For Species sociālo tīklu sekotāji. Paldies visiem, kuri nobalsoja! Ar lielu balsu pārsvaru par decembra mēneša sugu tika izvēlēts viens no mīlīgākajiem pretendentiem - lielais susuris (Glis glis).
Šobrīd gan lielo susuri dabā sastapt neizdosies - susuris ir devies ziemas miegā. Tā ir lielākā susuru suga, kas garumā var sasniegt līdz pat 18 cm. Lielais susuris sver 100-150 gramus, bet gatavojoties ziemas miegam, rudenī dzīvnieciņa svars var sasniegt 200 gramus. Lielā susura augšpuse ir vienkrāsaina - jauniem īpatņiem pelēka vai pat sudrabaini pelēka, kamēr sāni un apakšpuse ir izteikti gaišāka, bet pieaugušajiem dzīvniekiem balta vai dzeltenīgi baltgana. Dzīvnieks barojas galvenokārt ar augu izcelsmes barību. Pārsvarā barībā ietilpst visdažādāko augu sēklas, ogas, augļi (lielākoties tiek apēsts tikai to mīkstums, nevis miza) un sēnes. Izteikti pastiprināti uzbarošanās norit, kad nogatavojas ozolzīles un lazdu rieksti.
Lielais susuris dzīvo kokos un ir aktīvs tieši naktīs, izņemot ziemas periodu, kad tas 7-8 mēnešus pavada ziemas miegā. Ja ir kādi nelabvēlīgi apstākļi, kā piemēram nepietiekoši barības resursi, susuris miega stāvoklī var pavadīt arī ilgāku laiku. Ziemas miegu dzīvnieks pavada ierokoties augsnē, bet dienas slēptuves lielākoties atrod koku dobumos.
Lielais susuris var ziemot gan vienatnē, gan vienkopus ar citiem sugas pārstāvjiem. Ziemas guļa sākas oktobrī (pieaugušie dzīvnieki ielien ziemas migās agrāk par jaunajiem), bet atmodas periods sākas ap maija vidu. Pirmie mostas tēviņi, un pavasarī dzīvnieki no migas iznāk zaudējuši ap 30-40% no ķermeņa svara.
Lielo susuri apdraud mežistrāde, kailcirtes un veco ozolu atmiršana. Suga ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo suga sarakstā.
Latvijā aizsargājams ir arī mazais susuris, kurš par mēneša sugu tika izvirzīts pagājušā gada decembrī. Par mazo susuri vairāk lasi šeit.
Laikā, kad novembra pelēcīgums mijas ar skaistu, baltu sniega segu, kā mēneša aizsargājamo sugu esam izvēlējušies košo un izteiksmīgo kokvardi!
Latvijā sastopama austrumu kokvarde (Hyla orientalis), ko senāk sauca par Eiropas kokvardi (Hyla arborea). Reizēm sugu klasifikācija tiek pārskatīta, kā tas notika arī ar kokvardes gadījumā, kad 2008. gadā Hyla arborea tika sadalīta vairākās sugās. Atbilstoši šim dalījumam Austrumeiropā un tai skaitā arī Latvijā sastopamā un zoodārza kolekcijā esošā kokvarde atbilst austrumu kokvardei (Hyla orientalis).
20. gadsimta laikā suga Latvijā faktiski izzuda lauksaimnieciskās darbības intensitātes pieauguma dēļ. Kopš tā laika, pilnīgi visa mūsdienu kokvaržu populācija Latvijā izveidojusies pateicoties sugas reintrodukcijai. Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija vairākus gadus veica sugas reintrodukciju Latvijā, izmantojot Baltkrievijā noķertus īpatņus. Pateicoties reintrodukcijas pasākumiem, Liepājā mākslīgi izveidotā kokvardes populācija ir nostiprinājusies un spēj pašatjaunoties.
Kokvarde ir viegli konstatējama pateicoties tās skaļajai balsij un riesta saucieniem, kas dzirdami pat vairāk nekā 1 km attālumā! Kokvarde var sasniegt līdz 5 cm garumu un tās mugurpuses krāsojums ir atkarīgs no vides, kurā tā dzīvo. Zemākas temperatūras apstākļos tā būs brūna, bet aktivitātes periodā tā var iegūt atpazīstamo koši zaļo krāsu. Kokvardes ķermeņa sānus rotā tumša svītra, savukārt pirkstu galos atrodas nelieli piesūcekņi, kas ļauj kokvardei pārvietoties pa vertikālām virsmām.
Kokvarde ir sauszemes dzīvnieks, kas ūdenstilpnēs uzturas tikai vairošanās perioda laikā, kas sākas ap aprīļa beigām un beidzās jūnija pirmajā pusē. Nārsta vietas visbiežāk atrodamas dīķos, ko ieskauj bieži krūmi un kārkli. Kokvardes maksimālais dzīves ilgums dabā ir 7-8 gadi, bet nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums sasniedz 22 gadus.
Interesanti, ka arī citviet Eiropā notiek dažādi sugas aizsardzības un reintrodukcijas pasākumi. Piemēram, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē sugas populācija tiek atjaunota LIFE programmas projektu ietvaros.
No 20. līdz 21. oktobrim Daugavpils Universitātē norisinājās 11. Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference, kuru LIFE FOR SPECIES projekta ietvaros organizēja Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts. Konference norisinājās hibrīdformātā, piedāvājot iespēju to apmeklēt gan klātienē gan virtuāli Zoom vidē. Kopā konference pulcēja vairāk nekā 180 dalībniekus, no tiem 141 piedalījās klātienē, Daugavpilī, taču iespaidīgs apmeklētāju skaits piedalījās arī attālināti.
Konferencē ar posteriem un ziņojumiem tika pārstāvētas 17 valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Vācija, Austrālija, Kanāda, Ukraina, Čehija, Norvēģija, Spānija, Portugāle, Indija, Filipīnas, Taivāna, Kazahstāna, Uzbekistāna.
Konferencē paralēli bioloģiskās daudzveidības pētījumu tēmām tika organizētas arī divas paralēlās sekcijas – viena no tām sadarbībā ar LIFE projektu LatViaNature par aktualitātēm invazīvo sugu izpētē, bet otra – par izglītības nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā sadarbībā ar Daugavpils Universitātes UNESCO katedru.
Konferenci 20. oktobrī atklāja Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis un ar video uzrunu sveica arī UNESCO katedras vadītājs izglītības ilgtspējīgai attīstībai jautājumos profesors Čārlzs Hopkinss no Jorkas Universitātes, Kanādā. Pēc ievadvārdiem, konference turpinājās ar plenārsesiju, kurā ar ziņojumiem piedalījās starptautiski atzīmi pētnieki un savas jomas eksperti – William F. Laurance – Džeimsa Kuka universitātes Zinātnes un inženierzinātņu koledža, (Austrālija); Rolands Ratfelders – biedrība “Zaļā Brīvība” (Latvija); Nicole Fenton – Québec en Abitibi-Témiscamingue Universitātes asociētā profesore un Mežu izpētes institūta direktore (Kanāda); kā arī Thomas von Rintelen – Berlīnes Dabas muzejs, Evolūcijas un bioloģiskās daudzveidības zinātņu institūts (Vācija).
21. oktobrī apmeklētājiem tika piedāvāts noklausīties jebkuru no sev interesējošajiem 62 ziņojumiem kādā no 5 paralēlajām sekcijām par visdažādāko tēmu pētījumiem bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī aplūkot kopumā 60 posterus. To starpā bija arī 7 ziņojumi no projekta LIFE for Species pārstāvjiem.
Plašāka informācija par konferenci un tās programmu ir pieejama šeit. Ikvienam interesentam ir iespēja lejupielādēt konferences abstrakta grāmatu un iepazīties ar ziņojumu kopsavilkumiem šeit. Sagatavošanā ir arī konferences zinātnisko rakstu krājums. Fotogrāfijas no pasākuma iespējams apskatīt šeit.
Pateicamies visiem par dalību, vēlam iedvesmu un panākumus bioloģiskās daudzveidības izpētē un gaidīsim turpmākajos pasākumos!
Konferenci organizēja Daugavpils Universitāte LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas, kapacitāte, dati un informētība” (LIFE FOR SPECIES, projekta Nr. LIFE19GIE/LV/000857) ietvaros.
Vai zināji, ka Latvijā ir tikai viena savvaļas plūmju suga? Tā ir oktobra mēneša aizsargājamā suga - ērkšķu plūme (Prunus spinosa).
Ērkšķu plūme ir vidēja lieluma rožu dzimtas plūmju ģints suga, kas izskatās kā krūms vai mazs koks. Augu var atpazīt pēc tā ērkšķiem, kas arī devuši tam skanīgo nosaukumu. Krūma miza ir pelēka, bet auga pumpuri - smaili. Protams, vislabāk augs zināms tieši pēc tā tumšajiem augļiem, kas ir ēdami un no kā citviet Eiropā nereti taisa vīnu un ievārījumus.
Ērkšķu plūme zied aprīļa beigās un maija sākumā, bet augļi nogatavojas ļoti vēlu - sākot no augusta beigām un līdz pat oktobra sākumam. Interesanti, ka augs var dzīvot līdz pat simts gadiem! Tomēr, neskatoties uz tā ilgmūžību, Latvijā ērkšķu plūmes ir ārkārtīgi retas un dabā sastopami tikai atsevišķi eksemplāri. Tikmēr Skandināvijā un citviet Eiropā, augs veido blīvas, ērkšķaini necaurejamas kopas un tiek uzskatīts par izskaužamu sugu. Sugas izplatība Latvijā šobrīd tiek izvērtēta un vēl nav zināms tās aizsardzības statuss nākotnē.
30. septembrī norisinājās Zinātnieku nakts 2022, kas šogad tika veltīta klimata pārmaiņu tematikai. Ar dažādām interaktīvām aktivitātēm un lekciju pasākumā piedalījās arī LIFE for Species projekta komanda.
Plaši apmeklēta bija projekta eksperta Viestura Ķerus (LOB) lekcija "Kā klimata pārmaiņas ietekmē putnus, un kā mēs varam palīdzēt tiem pielāgoties”, kas raisīja dažādus jautājumus klātesošajiem jauniešiem.
Tāpat, pasākuma apmeklētāji Latvijas Universitātes Dabas mājā varēja apskatīt Latvijas pirmo Sarkano grāmatu, uzzināt par tās nozīmi sugu aizsardzībā, kā arī par jaunās, aktualizētās grāmatas tapšanu projekta LIFE for Species ietvaros.
Apmeklētāji ar lielu interesi savos telefonos vai datorā pildīja projekta sagatavoto testu “Cik daudz Tu zini par sugu daudzveidību un klimata pārmaiņām?”. Testu joprojām ir iespējams aizpildīt un ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit.
Apmeklētāji čakli iesaistījās arī puzļu likšanā un 3D kukaiņu modeļu konstruēšanā. Populārākās puzles bija – apodziņš un sila ķirzaka. Paši mazākie pasākuma apmeklētāji varēja saņemt LIFE 30 gadu jubilejai veltītās darba lapas, no kurām vispopulārākās bija sugu burtu režģis; “Saskaiti sugas” un “Palīdzi kukaiņiem nokļūt mājās”. Visas projekta ietvaros izstrādātās darba lapas var atrast šeit.
Paldies visiem, kas piedalījās šī gada zinātnieku naktī un uz tikšanos nākamgad!
